Būvniecības informācijas sistēma
BIS apmācība (būvdarbu žurnāls)

Aicināti piedalīties BIS mācību bezmaksas vebinārā 'būvdarbu žurnāls' 14.maijā plkst.10.00-12.00 bez iepriekšreģistrācijas tiešsaistē Microsoft Teams; ▷pieslēgties; ▷apraksts

Jauna kārtība ēku energoefektivitātes aprēķināšanai un ēku energosertifikācijai

Jauna kārtība ēku energoefektivitātes aprēķināšanai un ēku energosertifikācijai

2021. gada 8. Aprīlis, 09:37
Avots Ekonomikas ministrija

Ministru kabinets šā gada 8. aprīļa sēdē apstiprināja jaunus ēku energoefektivitātes aprēķina metodes un ēku energosertifikācijas noteikumus, kas iever jaunu apvienotu regulējumu ēku energosertifikācijas kārtībai un ēku energoefektivitātes aprēķina metodei.

Noteikumi paredz jaunu regulējumu attiecībā uz ēku energosertifikācijas kārtību, ēku energoefektivitātes klasifikācijas sistēmu, prasībām gandrīz nulles enerģijas ēkām un augstas efektivitātes sistēmu izmantošanai, ēku energosertifikātu formu, apkures un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaudes kārtību un termiņiem, kā arī references līmeņiem jaunbūvju un ekspluatējamu ēku energoefektivitātes salīdzinošajai skalai.

Lai samazinātu birokrātiju un izmaksas par jaunbūvju, kā arī ēkas pārbūves vai atjaunošanas gadījumos, energosertifikāciju, turpmāk jau ēkas projektēšanas stadijā neatkarīgais eksperts ēku energoefektivitātes jomā izstrādās ēkas pagaidu energosertifikātu, reģistrēs to Būvniecības informācijas sistēmas ēku energosertifikātu reģistrā un pievienos būvniecības ieceres dokumentācijai. Savukārt nododot ēku ekspluatācijā eksperts precizēs rādītājus, kas ietekmē ēku energoefektivitāti un rezultātā ēkas pagaidu energosertifikātu.

Savukārt, ja ēkas īpašnieks vēlas noskaidrot jau ekspluatācijā esošas ēkas energoefektivitātes rādītājus, bet ne tās energoefektivitāti uzlabojošu pasākumu kopumu, var veikt vienkāršoto energosertifikāciju, pamatojoties tikai uz izmērītajiem datiem. Svarīgs nosacījums – ēkai jābūt individuālai enerģijas patēriņa uzskaitei un pieejamiem enerģijas patēriņa datiem par pēdējiem trim ēkas ekspluatācijas gadiem, kā arī tai nav veiktas pārbūves, kas ietekmē enerģijas patēriņu.

Galvenās izmaiņas attiecībā uz ēku energosertifikāciju paredz, ka turpmāk energosertifikācija balstīsies uz diviem rādītājiem – ēkas apkures patēriņu un primārās enerģijas patēriņu. Līdz šim tika ņemts vērā tikai siltumenerģijas patēriņš ēkas apkurei. Piemēram, ēka, kurā apkures iekārtas izmantos atjaunojamos energoresursus, būs energoefektīvāka jeb videi draudzīgāka.

Savukārt, lai padarītu dažāda lieluma ēku energosertifikāciju līdzsvarotāku, turpmāk energoefektivitātes klasi noteiks atbilstoši ēkas apkurināmajai platībai trīs ēku lieluma grupās nevis tikai pēc izmatošanas iedalījuma dzīvojamā – nedzīvojamā ēka. Tādejādi, mazu ēku (50-120m2) būvniecībā energoefektivitātes rādītāji (A klase 60kWh/m2) būs sasniedzami ar ēkas apkurināmajai platībai atbilstošām izmaksām. Līdz šim visām dzīvojamām mājām A klasei bija noteikta prasība sasniegt 40kWh/m2.

Jaunā energosertifikācijas kārtība paredz jaunu, brīvprātīgu ēku energoefektivitātes klasi A+, kas nosaka vēl augstākus sasniedzamos energoefektivitātes rādītājus nekā gandrīz nulles enerģijas ēkām (līdz šim augstākā energoefektivitātes klase). Tādejādi tirgus dalībniekiem tiks dota iespēja būvēt ēkas ar vēl labākiem ēku energoefektivitātes rādītājiem.

Jaunais regulējums paredz arī gadījumus, kad var neveikt ēku energosertifikāciju – tad, ja ir spēkā esošs energosertifikāts un, veicot pārbūvi vai atjaunošanu, izmaiņas ir mazākas par 5% no primārās enerģijas patēriņa. Iepriekš visām ēkām veicot pārbūvi vai atjaunošanu bija jāveic jauna energosertifikācija.

Savukārt ēkām, kuras pēc pielietojuma neatbilst tipiskam nedzīvojamo ēku pielietojumam (piemēram, autoserviss, elektronisko sakaru ēkas) tagad būs jānodrošina atbilstība tikai Latvijas būvnormatīvu prasībām. Tas ļaus izmantot racionālākus un ekonomiskākus risinājumus specifisku ēku būvniecībā, vienlaikus nodrošinot arī ēku energoefektivitāti. Līdz šim šādām ēkām bija jāsasniedz tādas pašas prasības kā nedzīvojamām ēkām, izpildot gandrīz nulles enerģijas ēkas prasības, lai gan tas ne vienmēr bija ekonomiski pamatoti un tehniski viegli realizējams.

Jaunais regulējums paredz, ka jo vairāk gandrīz nulles enerģijas ēka izmantos atjaunojamos energoresursus un samazina neatjaunojamās enerģijas patēriņu primārās enerģijas apjomā, jo tā būs ilgtspējīgāka.

Tāpat gandrīz nulles enerģijas ēkām energosertifikācijas aprēķinos turpmāk būs obligāti jāizmanto gaisa apmaiņas rādītāji un iekštelpu temperatūras, kas atbilst vidēja komforta līmenim. Tādējādi tiks iegūti savstarpēji labāk salīdzināmi aprēķini, kas neradīs kļūdainu priekšstatu par ēkas energoefektivitātes reālajiem rādītājiem.

Regulējums paredz arī jaunu prasību gandrīz nulles enerģijas ēkām, kur turpmāk jau projektēšanas stadijā būs jānovērtē arī telpu pārkaršanas risks. Savlaicīga telpu pārkaršanas risku izvērtēšana nodrošinās kvalitatīvāku gandrīz nulles enerģijas ēku projektēšanu kā arī novērsīs termālā diskomforta iespējamību telpās.

MK noteikumi izstrādāti pamatojoties uz grozījumiem Ēku energoefektivitātes likumā, un ar tiem tiks pārņemtas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas par ēku energoefektivitāti prasības Latvijas nacionālajā likumdošanā.

Vairāk par apstiprinātajiem Ministru kabineta noteikumiem ”Ēku energoefektivitātes aprēķina metodes un ēku energosertifikācijas noteikumi” šeit.

Paredzēts, ka jaunais regulējums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.

Lapa atjaunota 08.04.2021.