Būvtilpums un būvapjoms

Būvtilpuma definīcija?

Termins “būvtilpums” pašlaik nav definēts nevienā būvniecības jomas normatīvajā aktā. Līdz 01.11.2021. būvtilpuma definīciju noteica Latvijas būvnormatīvs LBN 211-15 "Dzīvojamās ēkas" 2.3.apakšpunkts: “būvtilpums – būvobjekta tilpums starp ārējām norobežojošajām virsmām”.

Tātad, būvtilpuma definīcija bija tikai vienā būvnormatīvā un līdz 01.11.2021. definīcija bija tāda pati, kā šo terminu saprot vispārpieņemtajā nozīmē un skaidro, piemēram, Likumdošanas aktu terminu vārdnīca [Rīga, Senders R, 1999. https://tezaurs.lv/b%C5%ABvtilpums].

Līdz 01.11.2021. būvtilpuma noteikšanas metodes vienlaicīgi skaidroja:

1. Latvijas būvnormatīva LBN 211-15 "Dzīvojamās ēkas" 10.punkts[1];
2. Latvijas būvnormatīva LBN 208-15 “Publiskas ēkas un būves” 15.punkts[2].

Starp abām aprakstītajām noteikšanas metodēm atšķirības nebija būtiskas.

Latvijas būvnormatīvs LBN 211-15 "Dzīvojamās ēkas",  kā arī LBN 208-15 “Publiskas ēkas un būves” spēku zaudēja 01.11.2021., jo to vietā spēkā stājās Latvijas būvnormatīvs LBN 200‑21 “Būvju vispārīgo prasību būvnormatīvs”, bet tajā termins “būvtilpums” netiek definēts, jo:

1. Būvniecības likuma 5.panta pirmās daļas 3.punkts nosaka, ka būvnormatīvos nosaka tehniskās prasības attiecībā uz būvēm un to elementiem un vides pieejamības prasības attiecībā uz būvēm, bet būvtilpuma definīcija vai būvtilpuma noteikšanas metode pati par sevi nav tehniskā prasība, tātad šī termina definēšana nav neviena būvnormatīva regulējumā risināms jautājums;
2. vispārīgo būvnoteikumu[3] 1.pielikums nosaka, ka būvtilpuma apjomam (m³) ir juridiska slodze būves grupas noteikšanā, tātad, termins “būvtilpums” būtu definējams vispārīgajos būvnoteikumos[3] vai citā būvniecības jomas normatīvajā aktā, kas nav būvnormatīvs.

Ko darīt?

Terminu “būvtilpums” aicinām izprast tā vispārpieņemtā nozīmē un atbilstoši līdzšinējai praksei: “būvtilpums – būvobjekta tilpums starp ārējām norobežojošajām virsmām”.

Kā darīt?

Būvtilpumu ēkai nosaka atbilstoši šādiem nosacījumiem.

Tas ir tilpums, kuru:

1. no sāniem norobežo fasāde jeb ārējā norobežojošā konstrukcija (ārsiena);
2. no apakšas norobežo ēkas zemākā stāva grīdas līmenis;
3. no augšas norobežo jumta segums vai virsgaismas logi.

Būvtilpumā ieskaita:

1. garāžas bedres, baseinus u.c. padziļinājumus, kas zemākā stāva nosacītās grīdas līmeņa augstumu maina tikai daļā no telpas;
2. lodžiju – aizstiklotu lodžiju, kā arī neaizstiklotu lodžiju.

Būvtilpumā neieskaita:

1. pamatus, neatkarīgi no to veida un dziļuma;
2. tehniskās šahtas zem zemākā stāva grīdas līmeņa;
3. dekorācijas utml. veidojumus;
4. skursteņa daļu, kas ir virs jumta seguma;
5. iekārtas, piemēram, saules paneļus;
6. āra kāpnes;
7. lieveni;
8. caurbrauktuvi;
9. balkonu;
10. vaļēju terasi;
11. jumta pārkari;
12. pazemes stāvu logu šahtas;
13. gaisa telpu zem ēkas daļas, kas būvēta uz stabiem vai kolonnām, tajā skaitā nojumi vai segtu terasi.

Vai nojumes ēkai ir būvtilpums?

Ja ēkai nav neviena iekštelpa, piemēram, nojumei, pergolai vai rotondai, tad ēkas būvtilpumu nenosaka. Šādas ēkas būvtilpuma apjoms ir nulle “0” (šādas ēkas būvtilpunu BIS[4] norāda “0”).

Būvtilpums ēkas daļai?

Ugunsdrošības jomā ir vēl divi būvtilpuma veidi, kurus attiecina uz būves daļu (ugunsdrošības nodalījumu un telpu).

Ugunsdrošības nodalījuma būvtilpums[5] – tilpums starp ugunsdrošības nodalījuma norobežojošām konstrukcijām, ieskaitot norobežojošās konstrukcijas.

Tas ir tilpums, kuru:

1. no sāniem norobežo ugunsdrošības nodalījuma norobežojošās konstrukcijas (ieskaitot pašas norobežojošās konstrukcijas) vai būves ārējās norobežojošās konstrukcijas (ieskaitot ārējās norobežojošās konstrukcijas), ja nodalījuma robeža ir būves ārējā norobežojošā konstrukcija;
2. no apakšas norobežo attiecīgās ēkas daļas zemākās grīdas līmenis, bet, ja tas mainās, tad ņemot vērā augstuma izmaiņas, piemēram, baseinu, garāžas bedru u.c. gadījumā;
3. no augšas norobežo attiecīgās ēkas daļas norobežojošā konstrukcija (to ieskaitot), piemēram, ja ugunsdrošības nodalījumu no augšas norobežo starpstāvu pārsegums, tad būvtilpumu ēkas ugunsdrošības nodalījumam no augšas ierobežo augšējā stāva grīdas virsma.

Telpas būvtilpums[6] – tilpums starp telpas norobežojošām konstrukcijām, ieskaitot norobežojošās konstrukcijas.

Tas ir tilpums, kuru:

1. no sāniem norobežo telpas norobežojošās konstrukcijas (tās ieskaitot);
2. no apakšas norobežo telpas grīdas līmenis, bet, ja tas mainās, tad ņemot vērā augstuma izmaiņas katrā telpas zonā, piemēram, baseinu, garāžas bedres u.c. augstuma izmaiņas;
3. no augšas norobežo telpas norobežojošā konstrukcijas (tās ieskaitot), piemēram, ja telpu no augšas norobežo starpstāvu pārsegums, tad telpas būvtilpumu no augšas ierobežo augšējā stāva grīdas virsma.

Ko nedarīt?

Būvniecības jomā nepiemēro būvju kadastrālās uzmērīšanas jomā definēto būvtilpumu.

“Būvtilpuma” definīcija un jēdzienā ietvertā nozīme vienmēr ir atšķīrusies starp būvniecības jomu un būvju kadastrālās uzmērīšanas jomu. Būtiskākā atšķirība – būvju kadastrālās uzmērīšanas jomā būvtilpumā neieskaita bēniņus, savukārt būvniecības nozarē nav bijis un arī pašlaik nav jāievēro nosacījums par bēniņu neiekļaušanu būvtilpumā.  Būvniecībā nepiemēro regulējumu, kas nosaka kārtību būvju kadastrālajai uzmērīšanai, tātad, būvniecībā neveic arī atsauces vai aprēķinus atbilstoši Ministru kabineta 2023.gada 7.marta noteikumos Nr.116 “Būvju kadastrālās uzmērīšanas noteikumi” noteiktajai būvtilpuma definīcijai.

Vai “būvtilpums” ir tas pats, kas “būvapjoms”?

Būvtilpums un būvapjoms nav viens un tas pats.

Būvtilpums ir matemātisku aprēķinu rezultātā iegūts lielums, kas raksturo vienu no būves apjoma rādītājiem (tilpumu), kas izteikts kubikmetros (m³). Būvtilpums neraksturo būves ģeometrisko formu un tās ārējo veidolu, turklāt, būvtilpuma aprēķinos nav jāiekļauj pilnīgi visi būves sastāvā esošie būves elementi, piemēram, balkoni, jumta pārkares, pamati zem zemākā stāva grīdas līmeņa, skurstenis virs jumta seguma utt., taču piemēros minētie ir būves elementi, kas ietekmē tās veidolu un formu – būvapjomu.

Būvapjoms Būvniecības likuma, ēku būvnoteikumu[7] un būvnormatīvu regulējuma tvērumā lietots ar ēkas ārējā veidola un ēkas formas nozīmi. Izņēmums ir Latvijas būvnormatīvā LBN 222-15 "Ūdensapgādes būves" lietotā termina “būvapjoms” nozīme. Šī būvnormatīva tvērumā termins “būvapjoms” lietots ar “būvtilpums” nozīmi.

Tātad, ja ēka tiek pārbūvēta un pārbūves rezultātā nemainās ēkas būvtilpums (piemēram, bija 100 m³ un pēc pārbūves arī ir 100 m³), tad tas nenozīmē, ka netika mainīts ēkas būvapjoms. Izmaiņas būvapjomā ir jāvērtē vēl papildus skatot izmaiņas ēkas formā un ārējā veidolā. Savukārt, būvtilpuma izmaiņas (piemēram, bija 100 m³, bet pēc pārbūves ir 101 m³) norāda uz izmaiņām arī būvapjomā, jo būvapjoms ietver visu, kas ietekmē ēkas būvtilpumu.

Cik ilgi tā darīt?

Šis skaidrojums un tajā paustā pieeja ir ņemama vērā līdz grozījumiem normatīvajā aktā.