Par zemes vienības robežu instrumentālo uzmērīšanu pie būves nodošanas ekspluatācijā

Ekonomikas ministrija ir saņēmusi informāciju, ka atsevišķas būvvaldes pie būves nodošanas ekspluatācijā lūdz veikt zemes vienības, uz kuras atrodas ekspluatācijā nododamā būve, robežu instrumentālu uzmērīšanu. Šajā sakarā vēršam uzmanību uz to, ka speciālajos būvnoteikumos ir uzskaitīti visi tie dokumenti, kas ir nepieciešami, lai būvi nodotu ekspluatācijā. Tā, piemēram, Ministru kabineta 2014. gada 2. septembra noteikumu Nr. 529 "Ēku būvnoteikumi" 167.4. apkašpunktā ir noteikts, ka pie 2. vai 3. grupas jaunas ēkas nodošanas ekspluatācijā ir nepieciešamas būvvaldē iesniegt izpildmērījumu plānu, tai skaitā vertikālo uzmērījumu. Šo plānu sagatavo saskaņā ar Ministru kabineta 2012. gada 24. aprīļa noteikumiem Nr. 281 "Augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas un tās centrālās datubāzes noteikumi" un šie noteikumi neparedz pienākumu personai veikt zemes vienības robežu instrumentālo uzmērīšanu, lai sagatavotu izpildmērījumu plānu. Zemes vienības robežu instrumentāla uzmērīšana ir veicama saskaņā ar Ministru kabineta 2011. gada 27. decembra noteikumiem Nr. 1019 "Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumi" un šie noteikumi skaidri nosaka visus tos gadījumus, kad ir veicama zemes vienības robežu instrumentālā uzmērīšana. Neviens no šajos noteikumos minētajiem gadījumiem, kad ir nepieciešama zemes vienības robežu instrumentālā uzmērīšana, neattiecas uz būves nodošanu ekspluatācijā. Līdz ar to būvvaldes nav tiesīgas pieprasīt pie būves nodošanas ekspluatācijā zemes vienības robežu instrumentālo uzmērīšanu.

Tas vien apstāklis, ka nākotnē starp kaimiņiem var rasties strīds par kopējās robežas atbildību faktiskajai situācijai dabā, pats par sevi nav pamats, lai būvvalde bez tiesiska pamata pieprasītu personai pie būves nodošanas ekspluatācijā veikt arī zemes vienības robežu instrumentālo uzmērīšanu. Papildus, neatrisināts strīds starp kaimiņiem par zemes vienības robežām arī nav pamats, lai būvvalde pretēji iepriekš dokumentētajam zemes vienības robežu stāvoklim nostātos kāda strīdnieka pusē, lūdzot otrai personai veikt kādas normatīvajā aktā neparedzētas darbības.

Vienlaikus, it sevišķi pie ēkas nodošanas ekspluatācijā, ir nepieciešams ņemt vērā arī apstākli, ka, piemēram, ēka var tikt nodota ekspluatācijā, pamatojoties uz būvniecības ieceres dokumentāciju, kas ir izstrādāta dažādās koordinātu sistēmās, piemēram, LKS-92 koordinātu un Baltijas augstumu sistēmā. Pastāvot šādam gadījumam, pirms tiek pieņemts lēmums par uzbūvētās ēkas atbilstību vai neatbildību būvniecības ieceres dokumentācijai, ir vērtējama abu sistēmu koordināšu savstarpējā atbilstība un strīdus gadījumā šajā sakarā lūdzam konsultēties ar Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūru.

Noslēgumā vēršam uzmanību uz to, ka Tieslietu ministrijas 2014. gada 8. septembra vēstule Nr. 1-13/3451 par kadastra datu nozīmi projektēšanā un plānošanā, kas tika nosūtīta visām pašvaldībām ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas 2014. gada 11. septembra vēstuli Nr. 15.18.-1e/8361, neskar jautājumus par būves nodošanu ekspluatācijā un nav tiesisks pamats, lai pie būves nodošanas ekspluatācijā prasītu zemes vienības robežu instrumentālo uzmērīšanu.