Būvniecības produkcijas apjomi Latvijā palielinās trešo ceturksni pēc kārtas. Šā gada 3. ceturksnī būvniecības izlaide pieauga par 16,1%, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni (neizlīdzināti dati salīdzināmās cenās). Augšupeja ir vērojama arī kopumā 3 ceturkšņos, būvniecības izlaide gada griezumā ir par 16,1% lielāka kā 2022. gada 3 ceturkšņos. Var redzēt, ka pasūtītāju aktivitātes pieaugums atspoguļojas labākos nozares rādītājos.

Aplūkojot būvniecības pamatgrupas, redzamas aktivitāšu pieauguma tempa atšķirības. 2023. gada ēku būvniecība un specializētie būvdarbi ir nozares attīstības dzinuļi. Inženierbūvniecībā aktivitātes ir pieaugušas ievērojami lēnāk.

2023. gada 3. ceturksnī ēku būvniecības pieauguma temps bija visstraujākais, palielinoties par 33,2%, salīdzinot ar 2022. gada attiecīgo periodu. Šajā periodā nedzīvojamo ēku segments noteica šīs pamatgrupas attīstības tempus.

Inženierbūvniecības apjoms 2023. gada 3. ceturksnī pieauga par 2,3%, salīdzinot ar 2022. gada 3. ceturksni. Šajā pamatgrupā saglabājas iepriekšējā ceturkšņa tendences. Pilsētsaimniecības infrastruktūras objektu un pārējās inženierbūvniecībās (to veido hidrotehnisko objektu būvniecība un citur neklasificēta inženierbūvniecība) aktivitātes pieaug, kuras tikai mazliet spēja kompensēt samazinājumu ceļu un dzelzceļu būvniecībā.

Specializēto būvdarbu apjoms šajā periodā bija par 16,6% lielāks kā 2022. gada 3. ceturksnī. Pieaugums vērojams visās pamatgrupas jomās, visstraujāk pieaugot ēku nojaukšanas un būvlaukumu sagatavošanas segmentam.

2023. gada 3. ceturksnī bija izsniegtas 1189 būvatļaujas, samazinoties par 8,7%, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu. Līdzīga tendence redzama arī paredzamās platības dinamikā, šajā periodā samazinājums ir 10,3%.

Pašreizējā būvniecības nozares rādītāju pozitīvā dinamika ļauj optimistiski vērtēt to attīstību tuvākajā perspektīvā. Salīdzinoši strauji izaugsmes rādītāji nozarē ir sagaidāmi arī tuvākajos ceturkšņos, vienlaikus saglabājas dažādi izaicinājumi, tostarp, samērā augstais cenu līmenis un darbaspēka pieejamība.

Ekonomikas ministrijas vērtējumu sagatavoja

Jānis Ušpelis

EM Analītikas dienesta ekonomists