Jau trešo ceturksni pēc kārtas Latvijā vērojams būvniecības aktivitātes pieaugums. Izaugsmes dzinulis šogad ir aktīvāka infrastruktūras objektu būvniecība.

Būvniecības produkcijas apjoms šā gada pirmajos trīs ceturkšņos bija par 8,9% lielāks nekā 2024.gada trīs ceturkšņos (pēc neizlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās). Savukārt 3.ceturksnī pieaugums bija 9,6% pret 2024.gada attiecīgo periodu. Lielākā ietekme, tāpat kā iepriekšējos ceturkšņos, bija aktīvākai infrastruktūras objektu būvniecībai.

Dažādu būvniecības pamatgrupu griezumā ir redzamas aktivitāšu pieauguma tempa atšķirības. 2025.gadā nozares attīstības dzinulis ir inženierbūvniecība. Tajā turpinājās straujš pieaugums, kamēr ēku būvniecībā un specializētajos būvdarbos aktivitātes pieauga krietni lēnāk. Ēku būvniecības apjoms 2025.gada 3.ceturksnī pieauga par 5,0%, salīdzinot ar 2024.gada 3.ceturksni. Šajā periodā dzīvojamo divu un vairāku dzīvokļu ēku segments noteica pamatgrupas pozitīvos rādītājus.

Inženierbūvniecība šajā periodā ar 22,4% pieaugumu saglabāja straujāk augošās būvniecības pamatgrupas pozīcijas. Kopumā straujš pieaugums bija vērojams visos inženierbūvniecības segmentos. Lielākais devums bija ceļu un dzelzceļu būvniecības segmentam.

Specializēto būvdarbu apjoms šajā periodā bija par 3,4% lielāks nekā 2024.gada 3.ceturksnī. Attīstību noteica tādi segmenti kā elektroinstalācijas ierīkošana, cauruļvadu uzstādīšana un citas līdzīgas darbības.

2025.gada 3.ceturksnī bija izsniegtas 1262 būvatļaujas, kas bija par 10,3% vairāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn. Līdzīga tendence redzama arī platības dinamikā, šajā periodā palielinājums ir 31,4%, un lielā mērā to noteica divu vai vairāku dzīvokļu mājas, kā arī plašizklaides pasākumu, izglītības vai veselības aprūpes iestāžu ēkas.

Uzņēmēju noskaņojuma rādītāja pozitīvā dinamika 2025.gada 3.ceturksnī saglabājās. Paredzams, ka investīciju pieplūdums turpinās pozitīvi ietekmēt nozares rādītājus.
 

Informāciju sagatavoja:
Ekonomikas ministrijas
Analītikas dienests