Jaunumi
Nesenie jaunumi
BIS LIETOTĀJU APTAUJA PAR APMIERINĀTĪBU AR BIS LIETOTĀJU ATBALSTU 2026
Publicēts 16.11.2026. 08:27Būvniecībā 2026. gada 3. ceturksnī vērojams aktivitātes sarukums
Publicēts 12.11.2026. 07:39EM izstrādājusi jaunu atbalsta programmu daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku atjaunošanas veicināšanai
Publicēts 10.11.2026. 22:43Izmaiņas eID kartes izmantošanā dokumentu elektroniskai parakstīšanai BIS
Publicēts 06.11.2026. 12:43Paplašinās pārvaldnieku tiesības dzīvojamo māju tehniskā stāvokļa un energoefektivitātes uzlabošanai
Ievietots
07.01.2025. 16:55
Ministru kabinets, 2025. gada 7. janvāra sēdē apstiprināja grozījumus Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā (turpmāk – Likumprojekts), kuru mērķis ir sekmēt daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku tehniskā stāvokļa uzlabošanu un energoefektivitāti, nosakot plašāku tiesību apjomu dzīvojamo māju pārvaldniekiem. Likumprojekts tiks iesniegs izskatīšanai un pieņemšanai Saeimā.
Latvijā dzīvojamais fonds ir novecojis, ar zemu energoefektivitāti, turklāt daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku atjaunošanas temps ir nepietiekams.
Lai sekmētu straujāku situācijas uzlabošanu ēku energoefektivitātes jomā un ēku uzturēšanā kopumā, ar likumprojektu paredzēts noteikt tiesības dzīvojamo māju pārvaldniekiem savā vārdā ierosināt būvniecību, kā arī veikt citas nepieciešamas darbības būvniecības procesa īstenošanai daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkās.
Proti, likumprojekts paredz dzīvojamās mājas pārvaldnieka tiesības veikt ieguldījumus dzīvojamā mājā bez īpaša kopības pilnvarojuma, lai tiktu ievērotas dzīvojamai ēkai izvirzītās prasības attiecībā uz tās mehānisko stiprību un stabilitāti, kā arī energoefektivitāti.
Izmaiņas regulējumā varētu kāpināt daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku atjaunošanas tempus, kā arī veicināt veselu dzīvojamo ēku kvartālu renovāciju, tostarp esošo kvartālu iekšienē esošās infrastruktūras uzlabošanu un attīstīšanu.
Lai arī spēkā esošie normatīvie akti jau šobrīd paredz dzīvojamās mājas pārvaldniekam tiesības veikt ieguldījumus dzīvojamā mājā, ja tie ir nepieciešami tās atbilstošai turpmākai ekspluatācijai, tomēr nereti veicamais darbu apjoms ir tāds, kas atbilst būvniecības darbiem. Līdz ar to, likumprojekts kalpo kā palīginstruments pārvaldniekiem veikt nepieciešamos darbus arī šādā apjomā.
Likumprojekts paredz, ka dzīvojamās mājas pārvaldnieks būs tiesīgs veikt šādus darbus, ja izpildīsies visi minētie priekšnoteikumi:
- dzīvojamai mājai veicamie izdevumi tiks atzīti par nepieciešamajiem izdevumiem;
- būvdarbu nepieciešamība izrietēs no būves tehniskās apsekošanas atzinuma vai arī ēkas energoefektivitātes klase būs neatbilstoša energoefektivitātes minimālajam prasībām;
- par būvniecības ierosināšanu pārvaldnieks būs sasaucis kopsapulci un kopsapulce nav bijusi lemttiesīga, kā arī sasaucis atkārtotu kopsapulci un arī atkārtotā kopsapulce nav bijusi lemttiesīga;
- kopsapulci un atkārtotu kopsapulci sasauc tikai izmantojot Būvniecības informācijas sistēmas (turpmāk – BIS) funkcionalitāti.
Vienlaikus vēršam uzmanību, ka kopsapulces izveidošana BIS nenozīmē, ka tajā var piedalīties tikai tie dzīvokļu īpašnieki, kas to izmanto, attiecīgi liedzot balsot sabiedrības grupai, kas neizmanto elektroniskās saziņas līdzekļus. Kopsapulces organizatoram ir noteikts pienākums nodrošināt, ka kopsapulces uzaicinājumu ir saņēmis ikviens dzīvokļa īpašnieks un attiecīgi organizēt kopsapulci tā, lai tajā dalību var ņemt gan tie dzīvokļa īpašnieki, kas izmanto elektroniskās saziņas līdzekļus, gan tie, kas ierodas fiziski klātienē.
Detalizētāk ar likumprojektu “Grozījums Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā” var iepazīties vienotajā Tiesību aktu portālā.
Ekonomikas ministrijas
Sabiedrisko attiecību nodaļa