Būvprojekta vadītājs

Par tiesībām pildīt jebkura veida ēkas vai būves būvprojekta vadītāja pienākumus

Bieži tiek uzdoti jautājumi par to, kurš būvspeciālists ir tiesīgs pildīt jebkura veida ēkas vai būves būvprojekta vadītāja pienākumus, ja būvprojektā ir vairākas projekta daļas. Vai tam ir jābūt sertificētam arhitektam, būvspeciālistam ēku konstrukciju projektēšanā vai tas varētu būt arī citu darbības sfēru sertificēts būvspeciālists.

Sniedzot skaidrojumu, norādām, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumu Nr. 500 „Vispārīgie būvnoteikumi” (turpmāk – VBN) 26. punktu, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi, būvprojektu ir tiesīgs izstrādāt atbilstošās jomas būvspeciālists. Šo regulējumu var attiecināt arī uz būvprojekta vadību gadījumos, kad būvprojektā ir vairākas projekta daļas, ievērojot attiecīgās jomas normatīvajos aktos noteiktās prasības.

Būvprojekta vadītāja pienākumi ir noteikti VBN 36. punktā, un tie neaprobežojas tikai ar atsevišķas būvprojekta daļas izstrādi. Būvprojekta vadītāja uzdevums ir vadīt un koordinēt projektēšanas procesu, nodrošinot, ka visas būvprojekta daļas ir pilnīgas, savstarpēji saskaņotas un atbilst būvniecības iecerei, projektēšanas uzdevumam un būvatļaujas nosacījumiem. Būvprojekta vadītājs nodrošina nepieciešamās un aktuālās informācijas apriti starp projektēšanā iesaistītajiem speciālistiem, organizē būvprojekta daļu savstarpējās atbilstības pārbaudi un gādā par savlaicīgu un saskaņotu izmaiņu ieviešanu visās attiecīgajās būvprojekta daļās. Tādējādi būvprojekta vadītājam ir jābūt pietiekamai izpratnei par būvprojektu kopumā, lai nodrošinātu tā izstrādes koordināciju.

Ņemot vērā minēto, sniedzam atbildes uz saņemtiem jautājumiem.


1. Vai par jebkura veida ēkas vai būves būvprojekta vadītāju var būt ēku konstrukciju projektētājs?

Par ēkas būvprojekta vadītāju var būt gan arhitekts, gan ēku konstrukciju projektētājs, jo attiecīgā speciālista kompetence un normatīvajos aktos noteiktās tiesības to pieļauj.

Izvērtējot piemērotāko būvprojekta vadītāju, būtiski ir ņemt vērā projektējamās ēkas veidu, tās funkciju, arhitektonisko risinājumu sarežģītību un iekļaušanos apkārtējā vidē. Piemēram, ja tiek projektēta ražošanas vai noliktavas ēka rūpnieciskā teritorijā, kuras plānojums un arhitektoniskie risinājumi nav sarežģīti un kurai nav izvirzītas īpašas prasības attiecībā uz iekļaušanos apkārtējā vidē, par būvprojekta vadītāju var būt piemērots ēku konstrukciju projektētājs. Tas nenozīmē, ka šādā gadījumā arhitektūras daļa būtu mazāk nozīmīga. Savukārt, ja ēkas projektēšanā būtiska nozīme ir sarežģītiem arhitektoniskiem un telpiskās plānošanas risinājumiem, kā arī ēkas iekļaušanai apkārtējā vidē, par būvprojekta vadītāju būtu lietderīgi izvēlēties arhitektu.

Bieži nākas saskarties ar viedokli, kas tiek dažādi interpretēts un attiecināts arī uz būvprojekta vadīšanu, ka arhitekts ir atbildīgs tikai par būvprojekta arhitektūras daļu. Sniedzot skaidrojumu par arhitekta atbildību norādām, ka arhitekts, kurš izstrādā tikai būvprojekta arhitektūras daļu un nepilda būvprojekta vadītāja pienākumus, ir atbildīgs par savu darbu un tā atbilstību savai profesionālajai kompetencei. Tas pats attiecas uz citu būvprojekta daļu izstrādātājiem.

Vienlaikus jānošķir atsevišķas būvprojekta daļas izstrādātāja pienākumi un atbildība no būvprojekta vadītāja pienākumiem. Būvprojekta vadītājs koordinē būvprojekta izstrādi kopumā, nodrošina visu nepieciešamo būvprojekta daļu izstrādi un to savstarpējo saskaņotību, kā arī atbilstību būvniecības iecerei un piemērojamajām prasībām. Būvprojekta vadītājs neatbild par katras būvprojekta daļas tehnisko risinājumu kā tās izstrādātājs, ja vien pats šo daļu nav izstrādājis, tomēr viņam ir pienākums pildīt normatīvajos aktos noteiktos būvprojekta vadītāja uzdevumus. Katras būvprojekta daļas izstrādātājs savas kompetences ietvaros ir atbildīgs par paša izstrādāto daļu, bet būvprojekta vadītājs par projektu kopumā.


2. Vai par jebkura veida ēkas vai būves būvprojekta vadītāju var būt būvspeciālists ar sertifikātu ugunsdrošības jomā?

Nē, ja attiecīgajam būvspeciālistam nav arī normatīvajos aktos noteiktās kompetences un tiesību vadīt attiecīgā veida ēkas vai būves būvprojekta izstrādi. Būvspeciālists ar sertifikātu ugunsdrošības jomā ir specializējies attiecīgajā darbības sfērā un var vadīt ugunsdrošības risinājumu izstrādi savas kompetences ietvaros. Viņa uzdevumos ietilpst ugunsdrošības pasākumu pārskata izstrāde un normatīvajos aktos noteikto pienākumu izpilde, tostarp pārliecināšanās, ka citās būvprojekta daļās iekļautie ugunsdrošības risinājumi atbilst ugunsdrošības pasākumu pārskatā noteiktajām prasībām. Tādējādi sertifikāts ugunsdrošības jomā pats par sevi nepiešķir tiesības vadīt jebkura veida ēkas vai būves būvprojekta izstrādi.


3. Vai par jebkura veida ēkas vai būves būvprojekta vadītāju var būt sertificēts inženiertīklu projektētājs?

Nē, ja attiecīgajam būvspeciālistam nav arī normatīvajos aktos noteiktās kompetences un tiesību vadīt attiecīgā veida ēkas vai būves būvprojekta izstrādi. Inženiertīkls ir būvju kopums, kas sastāv no cauruļvadiem, kabeļiem, vadiem, aprīkojuma, iekārtām un ierīcēm un paredzēts elektroenerģijas, siltumenerģijas, gāzes, elektronisko sakaru, ūdens un citu resursu ražošanai, pārvadei (transportam), uzglabāšanai vai sadalei, kā arī inženiertīklu pievadiem un iekšējiem inženiertīkliem. Inženiertīklu projektētāja kompetence pati par sevi neietver tiesības vadīt jebkuras ēkas būvprojekta izstrādi.

Izņēmumi iespējami gadījumos, kad tiek projektēta inženierbūve vai būve, kuras galvenā funkcija ir nodrošināt inženiersistēmu un tehnoloģisko iekārtu izvietošanu un darbību, piemēram, sūkņu stacija, elektrosadales ēka vai attīrīšanas iekārtu būve, kurā ēkas norobežojošās konstrukcijas galvenokārt kalpo attiecīgo iekārtu izvietošanai. Šādos gadījumos būvprojekta vadītāja atbilstība izvērtējama, ņemot vērā konkrētās būves veidu, tās galveno funkciju un normatīvajos aktos noteiktās prasības. Inženiertīklu projektētājs var vadīt inženiertīklu izbūves būvprojektu izstrādi, ja tas atbilst viņa sertifikātā noteiktajai darbības sfērai un normatīvajos aktos paredzētajām tiesībām.


Noslēgumā atkārtoti uzsveram, ka nevienas darbības sfēras sertifikāts nav hierarhiski augstāks par citas darbības sfēras sertifikātu. Būvspeciālistam ar konkrētas darbības sfēras sertifikātu ir tiesības veikt darbus citā darbības sfērā tikai tad, ja šādas tiesības ir tieši noteiktas normatīvajos aktos, tostarp Ministru kabineta 2018. gada 20. marta noteikumu Nr. 169 „Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi” 1. pielikuma piezīmēs vai attiecīgajos speciālajos būvnoteikumos.

Publicēts 12.11.2026.

Būvniecības politikas departaments

 

Lapa atjaunota 12.11.2026