Ēkas stāvi

KĀ NOSAUC?

Ēkas stāvus nosauc atkarībā no tā specifiskajām īpašībām.

Ēkas stāva nosaukumi saskaņā ar būvniecību regulējošajiem normatīvajiem aktiem.

Pseido stāvs

“Pseido stāvs” - līmenis ēkā, kurš nosaukuma vai citu apsvērumu dēļ šķietami varētu būt uzskatāms par stāvu, bet tas nav ēkas stāvs.

Ja nekādu specifisko īpašību stāvam nav, tad to var saukt vai identificēt atbilstoši numuram, atbilstoši kuram notiek stāvu skaitīšana.

1., 2., 3., 4., utt. virszemes stāvs vai 1., 2., utt. pazemes stāvs (pazemes stāvus var apzīmēt arī ar mīnuss zīmi, piemēram, -1., -2., -3, utt.).

Nav pieļaujams ēkas nosaukumu piešķirt pretrunā tam, kā tas tiek dalīts virszemes vai pazemes stāvos, piemēram, nav pieļaujams stāvu nosaukt par “pagraba stāvu”, ja tas atbilstoši stāvu dalīšanas principiem ir “virszemes stāvs”.

KĀ SKAITA?

Ēkas stāvus skaita neatkarīgi no tā, vai stāvam ir piešķirts kāds īpašs nosaukums, piemēram, cokola, mansarda, tehnisko un jumta stāvu iekļauj virszemes stāvu grupā un to skaita kā vienu no ēkas virszemes stāviem [skatīt LBN 200-21 9.punktu un 11.punktu].

Jebkurai ēkai ir vismaz viens stāvs, tātad, ēkas virszemes un pazemes stāvu summa nevar būt “0” (nulle).

Skaitot stāvus uzmanto tikai pilnus skaitļus (1, 2, 3, …). Skaitot stāvus neeksistē skaitlis “0,5” (“pusstāvs”), 1,5 (“pusotrs stāvs”), "nepilns" stāvs  utt.

JA STĀVA NOSAUKUMS NEATBILST BŪTĪBAI?

Ēkas stāvu skaitīšanu neietekmē stāva nosaukums, kas piešķirts pēc citiem principiem, piemēram:

• ja ēkai ir “Cokola stāvs” (piešķirts atbilstoši LBN 200-21 3.6.apakšpunktam) un virs viņa ir cits stāvs ar nosaukumu  “Pirmais stāvs” (piešķirts atbilstoši arhitekta vēlmei), tad stāvu skaitīšanā stāvs ar nosaukumu “Pirmais stāvs”, būs jau otrais virszemes stāvs utt.;
• ja atbilstoši arhitekta vēlmei starp ēkas nosaukumiem ir “stāvs Nr.12” un ir “stāvs Nr.14”, bet nav “stāvs Nr.13”, tad nosaukumā ietvertais Nr. neietekmē stāvu skaitīšanas kārtību’;
• ja atbilstoši arhitekta vēlmei zem jumta izbūvētās telpas ir ēkas stāvā ar nosaukumu “Bēniņi” vai “Bēniņstāvs”, tad šāda (neatbilstoša) nosaukuma izmantošana neietekmē to, ka attiecīgās telpas ir virszemes stāvā, kurš ietekmē ēkas stāvu skaitu (virszemes stāvu skaitā šo stāvu ieskaita);
• ja atbilstoši arhitekta vēlmei plakanā jumta līmenī esošā terase bez jumta un bez citām iekštelpām attiecīgajā jumta līmenī ir ar nosaukumu “Jumta stāvs”, tad šāda (neatbilstoša) nosaukuma izmantošana neietekmē ēkas stāvu skaitu (virszemes stāvu skaitā šo līmeni neiekļauj).

BĒNIŅI vai MANSARDS?

Šajā jautājumā ir vērtējama visa konkrētā stāva konfigurācija un tajā esošās telpas (viena telpa, ja attiecīgo vietu ēkā faktiski veido tikai viena telpa) un ar šo telpu saistītā būvniecības iecere kopumā. Bēniņu definīciju nosaka Ministru kabineta 2021. gada 19. oktobra noteikumu Nr. 693 “Būvju vispārīgo prasību būvnormatīvs LBN 200-21” (turpmāk – LBN 200-21) 3.4. apakšpunkts: “bēniņi – telpa vai telpas bez iekšējās apdares starp jumta norobežojošajām konstrukcijām, ārsienām un augšējā stāva pārsegumu”. Savukārt, LBN 200-21 3.20. apakšpunkts nosaka ka: “mansarda stāvs – starp slīpā jumta norobežojošajām konstrukcijām, ārsienām un pēdējā stāva pārsegumu (bēniņos) izbūvētas telpas ar iekšējo apdari, kurām ir noteikts konkrēts lietošanas veids”. Salīdzinot abas definīcijas ir secināms, ka starp definīciju objektiem atšķirība ir gan iekšējā apdare, gan tas ka mansards ir ēkas stāvs, kurā ir telpa ar noteiktu lietošanas veidu (bēniņu definīcijā šāds kritērijs nav). Tātad, vērtējot korektu terminoloģijas (bēniņi vai mansarda stāvs) lietojumu ir jāņem vērā vairāki aspekti, piemēram:

• telpas definīcija, jeb LBN 200-21 3.36. apakšpunkts: “telpa – būvniecības procesā radīts triju dimensiju veidojums – iekštelpa un ārtelpa, kura atsevišķi vai kopā ar citām telpām konstruktīvi veido telpu grupu un kurai ir izeja uz citu telpu vai āru”;
• telpu grupas definīcija, jeb Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 1.panta 10 daļa: “telpu grupa — konstruktīvi norobežots un no vienas vai vairākām telpām sastāvošs telpu kopums, kuram ir viena vai vairākas izejas uz koplietošanas telpu vai āru un kuram būvniecību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā piešķirta viena noteikta funkcija (lietošanas veids)”;
• telpu grupas lietošanas veids, jeb Ministru kabineta 2018. gada 12. jūnija noteikumi Nr. 326 “Būvju klasifikācijas noteikumi” un tā pielikums.
• telpu grupas un to lietošanas veidu eksplikācija. Ministru kabineta 2014. gada 2. septembra noteikumi Nr. 529 “Ēku būvnoteikumi”, piemēram, 22., 24., 26. punkts daļā par eksplikācijām.
• būvnormatīvos noteikto minimālo tehnisko prasību piemērošanas kārtība, jeb Būvniecības likuma 9.¹panta otrās daļas regulējums.

Piemēram, ja būvniecības iecere paredz līdz šim neizbūvētu vietu zem ēkas jumta izbūvēt tā, lai tā būtu piemērota kādai konkrētai funkcijai, tad šī telpa ir jāiekļauj ēkā esošo telpu eksplikācijā. Telpa ir jāiekļauj kādā no telpu grupām ar konkrētu lietošanas veidu un attiecīgā telpu grupa (tajā skaitā attiecīgā telpa) ir jāprojektē tā, lai visa telpu grupa (atkarībā no tās lietošanas veida) izpildītu visas būvnormatīvos noteiktās minimālās tehniskās prasības visās jomās, tajā skaitā nodrošinot:

1) mehānisko stiprību un stabilitāti (pārsegumiem u.c. konstrukcijām jābūt ar atbilstošo izturību, piemēram, starpstāvu pārsegums un citas nesošās konstrukcijas jāprojektē saskaņā ar attiecīgo regulējumu, sasniedzamo mērķi un izvēlēto risinājumu, proti, pašlaik šo jomu regulē Ministru 2024. gada 18. jūnijā kabineta noteikumi Nr. 364 “Būvkonstrukciju projektēšanas būvnormatīvs LBN 217‑24”. Atbilstoši šo noteikumu 3.punktam “[b]ūvprojekta būvkonstrukciju daļu projektē saskaņā ar adaptētiem Eirokodeksa standartiem un to nacionālajiem pielikumiem, kā arī citiem Latvijas valsts standartiem, kas šā būvnormatīva prasību izpildei piemērojamo standartu sarakstā ir publicēti nacionālās standartizācijas institūcijas tīmekļvietnē www.lvs.lv.”);

2) ugunsdrošību (visai attiecīgajai telpai zem jumta un tās norobežojošām konstrukcijām ir jāizpilda visas Latvijas būvnormatīva LBN 201-15 "Būvju ugunsdrošība" noteiktās minimālās tehniskās prasības ugunsdrošības jomā);

3) vides aizsardzību un higiēnu, tai skaitā nekaitīgumu (jāizpilda visas saistītās prasības Ministru kabineta 2021. gada 19. oktobra noteikumos Nr. 693 “Būvju vispārīgo prasību būvnormatīvs LBN 200-21” u.c. būvnormatīvos, kas skar šo jomu);

4) lietošanas drošību un vides pieejamību (jāizpilda visas saistītās prasības Ministru kabineta 2021. gada 19. oktobra noteikumos Nr. 693 “Būvju vispārīgo prasību būvnormatīvs LBN 200-21” u.c.);

5) akustiku, jeb aizsardzību pret trokšņiem (jāizpilda Latvijas būvnormatīva LBN 016-15 "Būvakustika" noteiktās minimālās tehniskās prasības);

6) energoefektivitāti (izpildot Latvijas būvnormatīvā LBN 002-19 "Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika" noteiktās prasības);

7) ilgtspējīga dabas resursu izmantošana (izpildot Latvijas būvnormatīva LBN 002-19 "Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika", Latvijas būvnormatīva LBN 231-15 "Dzīvojamo un publisko ēku apkure un ventilācija" u.c. būvnormatīvos noteiktās minimālās tehniskās prasības, samazinot  ietekmi uz vidi, mazinot fosilā kurināmā patēriņu un oglekļa dioksīda izmešus u.c.).

 Tātad, ja attiecīgā būvniecības iecere attiecīgo vietu ēkā tieši zem jumta plāno kā telpu, kas ir telpu grupā un ar kādu konkrētu lietošana veidu, tad to veido kā telpu, norāda telpu eksplikācijā un telpu grupu eksplikācijā, kā arī projektē tā, lai attiecīgā telpu grupa (tajā skaitā attiecīgā telpa jeb vieta zem jumta), kā arī visas šīs telpas norobežojošās konstrukcijas izpildītu būvnormatīvos visās jomās noteiktās minimālās tehniskās prasības, un šādā situācijā attiecīgo vietu ēkā nav korekti dēvēt par bēniņiem. Un arī otrādāk, proti, nav korekti attiecīgo vietu dēvēt par mansarda stāvu, ja attiecīgā vieta ēkā  netiek projektēta un veidota kā telpa ar kādu konkrētu funkciju un piemēram, attiecīgais pārsegums netiek projektēts attiecīgajām slodzēm utt. Tātad, jautājumā būtisks ir nevis kāds konkrēts viens aspekts (piemēram, grīdas virsējās kārtas jeb seguma ieklāšana vai apkures sistēmas ierīkošana, vai attiecīgās vietas nosaukums kādā citā dokumentācijā), bet gan tas, kā un kam attiecīgā vieta zem jumta tiek plānota, projektēta un būvēta pēc būtības.

Publicēts 18.10.2024.

Mārtiņš Riežnieks - Būvniecības politikas departaments 

KAS IR “VIENSTĀVA ĒKA”?

“Vienstāva ēka” ir ēka, kurai ir tikai viens stāvs – viens virszemes vai viens pazemes stāvs.

Ja ēkai ir viens virszemes un viens pazemes stāvs, tad tā nav "vienstāva ēka" un tā vairs neatbilst 1.grupas ēkas vai mazēkas definīcijai.

KO NEDARĪT?

Ēkas stāvu dalīšanā, nosaukšanā un skaitīšanā nepiemēro interpretācijas par Ministru kabineta 2013.gada 30.aprīļa noteikumu Nr.240 “Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi” noteikto regulējumu. Šo noteikumu 123.punktā noteiktais kritērijs (ielas fasādes vai galvenās ieejas puse), attiecās tikai uz regulējumā minētā būves augstuma (metros, nevis stāva skaitos) noteikšanu un ir piemērojams tikai attiecīgo noteikumu tvērumā. Turklāt, minētais punkts satur speciālu atrunu, ka “[m]ainīgos reljefa apstākļos, kā arī blīvas vēsturiskās apbūves teritorijās augstumu nosaka atbilstoši konkrētajai situācijai”, tātad attiecīgais regulējums neietekmē būvniecības jomas normatīvajos aktos noteikto kārtību ēkas stāvu dalīšanā, nosaukšanā un skaitīšanā.

MEZONĪNS

Būvniecības likums, būvnoteikumi (piemēram, Ministru kabineta 2014. gada 19.augusta noteikumi Nr. 500 “Vispārīgie būvnoteikumi” un Ministru kabineta 2014. gada 2.septembra noteikumi Nr. 529 “Ēku būvnoteikumi”) kā arī būvnormatīvi (piemēram, Ministru kabineta 2021. gada 19. oktobra noteikumi Nr. 693 “Būvju vispārīgo prasību būvnormatīvs LBN 200-21” (turpmāk – LBN 200-21))  nedefinē terminu “mezonīns”, līdz ar to, vērtējot šī termina nozīmi, ir ņemami vērā arī šādi informācijas avoti:

• Normatīvais akts, kas tiešā veidā, iespējams, neattiecās uz konkrēto objektu, proti, Talsu novada domes saistošajos noteikumos Nr. 14 “Par Talsu novada pašvaldības (administratīvā teritorija līdz 01.07.2021.) teritorijas plānojuma grafisko daļu un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem” [https://likumi.lv/ta/id/332096] noteiktā definīcija: “mezonīns – jumta izbūve, stāvs, kas atrodas ēkas centrā un ir ar atsevišķu divslīpju jumtu. Sastopams 19. gs. mazstāvu koka vai mūra apbūvē”;
• Zinātnes un tehnoloģijas vārdnīcā [Rīga, Norden AB, 2001. https://tezaurs.lv/mezon%C4%ABns] noteiktā definīcija: “Nepilns stāvs starp celtnes diviem stāviem vai jumta izbūvē; parasti atrodas ēkas centrā un ir ar atsevišķu divslīpju jumtu”;
• “ILUSTRĒTĀ VĀRDNĪCA pasaulē un Latvijā”  [https://www.artermini.lv/raksts.php?t=643&bu=20] pieejamā informācija un apraksts: “..nepilns stāvs vai arī jumta izbūve. Parasti atrodas ēkas centrā un ir ar atsevišķu jumtu, mezonīnam mēdz būt arī balkons..”;
• Skaidrojums Latviešu literārās valodas vārdnīcā. 5. sēj. Atb. red. L. Ceplītis. Rīga: Zinātne, 1984, 193. lpp.   “Mezonīns –  nepilns stāvs celtnes augšējā daļā, augšējais pusstāvs”.
• Informācija par termina “mezonīns” un “mezonīna stāvs”  lietojumu Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, piemēram, intenetā [https://arhivs.dzirkstele.lv/raksts/113893] publicēta informācija, ka “Gaismas pils augstums ir 68 metri, tās platums - 44, garums - 170 metri, kopējā platība – 40 455 kvadrātmetri. Patiesībā ēkai ir 13 virszemes stāvi un pagrabstāvs, taču G.Birkerts gribējis izvairīties no cipara 13, tāpēc numerācijā ieviests mezonīns (starpstāvs starp 1. un 2.stāvu)..”. Šo apgalvojumu apstiprina vairāki citi faktori, piemēram:
  • attiecīgās ēkas stāvu nosaukumi un identificēšana Ministru kabineta 2024. gada 30. aprīļa noteikumu Nr. 266 “Latvijas Nacionālās bibliotēkas publisko maksas pakalpojumu cenrādis” pielikumā, proti, tajā lieto terminu “Mezonīna stāvs” un papildus šim stāvam ēkai tiek identificēti vēl citi 12 virszemes stāvi;
  • ēkām, tajā skaitā Latvijas Nacionālajā bibliotēkai, faktiskais virszemes stāvu skaits tiek noteikts un reģistrēts Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā [www.kadastrs.lv] jeb Kadastrā. Attiecīgajai ēkai (ar kadastra apzīmējumu 01000490093002) Kadastrā reģistrētais virszemes stāvu skaits ir 13, jo ēkas stāvu skaitu neietekmē stāviem piešķirtie nosaukumi.

Vērtējot iepriekš apskatītajos piemēros termina “mezonīns” nozīmi, ir saprotams, ka parasti tas ir termins, kuru lieto kā stāva nosaukumu. Tātad, tas ir ēkas stāvs, kurš tiek  nosaukts par “mezonīnu” dēļ attiecīgā stāva īpašās formas, novietojuma, apjoma, tehniskā risinājuma vai citu iemeslu dēļ. Šajā gadījumā “mezonīns” ietekmē ēkas stāvu skaitu jeb ir viens no ēkas stāviem.

Ir zināmi arī tādi gadījumi, kad terminu “mezonīns” lieto citā nozīmē, proti, kad antresolu jeb antresolstāvu sauc par “mezonīnu”, piemēram:
https://www.gumi.lv/plaukti/mezonini

https://vvn.lv/musu-darbi/mezonins-noliktavu-plauktu-sistema-divos-stavos-riga

Šādas konstrukcijas gadījumā tā būtu dēvējama par antresolu vai antresolstāvu, kas ir definēts LBN 200-21 3.1.apakšpunktā: “antresolstāvs – divos pusstāvos sadalīts stāvs, kura augšējā daļa aizņem ne vairāk kā 50 % no apakšējās daļas platības”. Vēršam uzmanību, ka šādas konstrukcijas gadījumā ir jāņem vērā gan antresola definīcijā noteiktais kritērijs platības apjomam (ne vairāk kā 50 % no apakšējās daļas platības), gan LBN 200-21 15.punktā noteiktais kritērijs telpas augstumam (vismaz 1,6 metri). Ja izpildās abi minētie kritēriji, tad šāda konstrukcija ir antresols, tātad, tas neietekmē ēkas stāvu skaitu, bet ietekmē (palielina)  ēkā esošo telpu skaitu un ēkas kopējo platību. Savukārt, ja neizpildās kaut viens no kritērijiem, tad tas nav antresols vai antresolstāvs, bet ir viens no šādiem gadījumiem.

1. Ja neizpildās kritērijs augšā esošās telpas augstumam (vismaz 1,6 metri), proti, telpas augstums visaugstākajā vietā ir mazāks par 1,6m, tad neatkarīgi no konstrukcijas grīdas platības tā ir pielīdzināma, piemēram, “iekārto griestu”, “bēniņu”, “tehniskā stāva” (ar augstumu mazāku par 1,6m) risinājumam, kas neietekmē ne ēkas stāvu skaitu, ne ēkas kopējo platību.
2. Ja izpildās kritērijs augšā esošās telpas augstumam (ir vismaz 1,6 metri), bet konstrukcijas grīdas platība aizņem vairāk par 50 % no apakšējās daļas platības, tad attiecīgā konstrukcija neatbilst antresola definīcijai un ir uzskatāma par starpstāvu pārsegumu, kas ietekmē gan ēkas stāvu skaitu, gan ēkas kopējo platību.

Jautājuma izvērtēšanā iesaistītos kritērijus neietekmē attiecīgās konstrukcijas:

• stiprinājumu veids, proti, vai konstrukcija ir stiprināta pie sienām, balstās uz zemāk esošās telpas grīdu, stiprinās pie augstāk esošā starpstāvu pārseguma utml.;
• unikalitāte, proti, vai tā izgatavota kā unikāla konstrukcija tikai vienā eksemplārā vai tas ir tipisks risinājums, kuru ražo masveidā un, piemēram, var iegādāties jau gatavu;
• izgatavošanas vieta, proti, vai to pilnībā izgatavo uz vietas attiecīgajā telpā vai daļēji, vai pat pilnībā izgatavo ārpus telpas, kurā tā atradīsies.

Ja šādā konstrukcijā augšējā līmeņa telpas augstums ir vismaz 1,6 m un konstrukcija ir paredzēta cilvēku nokļūšanai uz tās vai mantu glabāšanai, tad konstrukcija pēc savas būtības nes slodzi, kuru rada telpas grīdas platību veidojošā platforma (platforma, kas augšējam līmenim ir kā grīda, bet apakšējam līmenim ir kā pārsegums) un uz tās esošie objekti, līdz ar to pret konstrukciju attiecina visu regulējumu kā uz nesošo konstrukciju arī tad, ja konstrukcijai nav loma kādu citu ēkas sastāvdaļu nestspējā, drošībā un noturībā.

Ņemot vērā termina “mezonīns” neviennozīmīgo izmantošanu praksē, paskaidrojam, ka, ja jautājums ir par konstrukciju, kas atbilst pirmajos piemēros apskatītajām definīcijām un objektiem, tad tas ir ēkas stāvs, kura nosaukums ir “mezonīns”. Apstāklis, ka ēkas stāvam tiek piešķirts nosaukums (piemēram, jumta stāvs, mansarda stāvs, cokola stāvs, t.sk. mezonīns) nenozīmē, ka attiecīgais ēkas stāvs būtu ignorējams nosakot attiecīgās ēkas virszemes vai pazemes stāvu skaitu. Mezonīns ietekmē ēkas virszemes stāvu skaitu. Savukārt, ja jautājums ir par antresola veida konstrukciju ar augšējā līmenī esošās telpas augstumu vismaz 1,6m, tad ir jāvērtē attiecīgās konstrukcijas grīdas platība un tās dēļ vai nu tā atbilst “antresola” definīcijai (neietekmē ēkas stāvu skaitu), vai arī neatbilst “antresola” definīcijai (ietekmē ēkas stāvu skaitu). Tātad, ja, piemēram, 6 m augstā telpā tiek izbūvēta antresola tipa konstrukcija (nereti dēvēts par “mezonīnu”, "skapju sistēmu" u.c.) un šīs konstrukcijas grīdas platība ir lielāka par 50% no zemākā līmeņa telpas platības, tad šādas konstrukcijas izbūvei ir ietekme uz ēkas stāvu skaitu, to palielinot par vienu vairāk.

Publicēts 28.03.2024.

Sadaļa par mezonīnu pievienota 16.08.2024.

Mārtiņš Riežnieks - Būvniecības politikas departaments