Būvniecības informācijas sistēma
Ēkas stāvi
Ekonomikas ministrija, organizējot un koordinēt būvniecību regulējošo normatīvo aktu īstenošanu, par ēku stāviem sniedz šādu skaidrojumu.
Būvniecību regulējošie normatīvie akti ēkas stāvus dala, nosauc un skaita. Jeb nosaka sava veida ēkas stāvu “DNS”.
Dala
Visus ēkas stāvus dala divās daļās – virszemes stāvi un pazemes stāvi [Ēku būvnoteikumu[1] 1.pielikuma 2.8.1. un 2.8.2.apakšpunkts, 1.1pielikuma 2.6.1. un 2.6.2.apakšpunkts, 4.pielikuma 2.8.2. un 2.8.3.apakšpunkts, 14.pielikuma 2.7.2. un 2.7.3.apakšpunkts].
Nosauc
Ēkas stāvus nosauc atkarībā no tā specifiskajām īpašībām, piemēram, “cokola stāvs”, “mansarda stāvs” [LBN 200-21[2] 3.6. un 3.20.apakšpunkts].
Ja nekādu specifisko īpašību vai īpaša piešķirtā nosaukuma stāvam nav, tad stāvu var nosaukt atbilstoši numuram, kuru izmanto stāvu skaitīšanā.
Skaita
Ēkas stāvus skaita neatkarīgi no tā, vai tam ir piešķirts kāds īpašs nosaukums, piemēram, cokola stāvu, mansarda stāvu, tehnisko un jumta stāvu iekļauj virszemes stāvu skaitā un to skaita kā vienu no ēkas virszemes stāviem [skatīt LBN 200-21 9.punktu un 11.punktu].
Jebkurai ēkai ir vismaz viens stāvs, tātad, ēkas virszemes un pazemes stāvu summa nevar būt “0” (nulle).
KĀ DALA?
Ēkas stāvus dala virszemes stāvos un pazemes stāvos, tātad, ikviens stāvs ir “virszemes stāvs”, vai “pazemes stāvs” atkarībā no tā novietojuma pret zemes līmeni. Stāvu dalīšanā (virszemes vai pazemes) ir vērtējams tas, vai stāvs attiecībā pret planēto zemes līmeni ir vai nav iedziļināts vairāk par pusi. Iedziļinājuma izvērtēšanā ir jāņem vērā vairāki aspekti, kas izriet no Ēku būvnoteikumiem un LBN 200-21. Ar “pusi no stāva” šajā kontekstā ir saprotams nevis skats uz kādu konkrētu sienu, bet ir vērtējams tas, cik daudz no teorētiski apskatāmā stāva tilpuma tas ir iedziļināts zemē. Minētā stāva tilpuma un tā iedziļinājuma noteikšanā ir jāņem vērā arī LBN 200-21 3.32.apakšpunktā noteiktie stāva robežlielumi. Tātad, teorētiski apskatāmo stāva tilpumu nosaka kā tilpumu, kas no apakšas ierobežots ar konkrētā stāva grīdas augšējo virsmu, no augšas ierobežots ar augšējā stāva grīdas augšējo virsmu, bet no sāniem ierobežots ar ēkas stāva ārējos perimetru. Ja šis tilpums tiek šķelts un dalīts divās daļās, tad matemātisku aprēķinu veidā ir nosakāms tas, vai tas ir virszemes stāvs vai pazemes stāvs. Ja matemātisko aprēķinu rezultātā secināts, ka stāvs zemē ir iedziļināts tieši 50% no stāva tilpuma, tad stāvs ir virszemes stāvs. Pēc tam, kad ir noskaidrota stāva piekritība vienai vai otrai grupai (virszemes vai pazemes stāvs), stāvam var piešķirt nosaukumu un veikt ēkas stāvu skaitīšanu, jo stāva nosaukums un skaitīšana nedrīkst būt pretrunā tam, kā stāvi tiek dalīti virszemes un pazemes stāvos.
|
Izvērtēšanas posms |
1.piemērs |
2.piemērs |
|
Kopskata skice |
|
|
|
Redzot daļu zem zemes
|
|
|
|
Ar zilu krāsu izcelta ēkas daļa, kas jāapskata.
|
|
|
|
Noņemot ēkas daļas, kuras neapskata (visu virs pārseguma un visu zem attiecīgā stāva grīdas līmeņa). |
|
|
|
Nodalot stāva pazemes daļu no virszemes daļas. |
|
|
|
Secinājums. |
Pazemes daļa ir lielāka. Tas ir pazemes stāvs. |
Virszemes daļa ir lielāka. Tas ir virszemes stāvs. |
KĀ NOSAUC?
Ēkas stāvus nosauc atkarībā no tā specifiskajām īpašībām.
Ēkas stāva nosaukumi saskaņā ar būvniecību regulējošajiem normatīvajiem aktiem.
|
Nosaukums |
Definīcija |
Papildus skaidrojums |
Piemērs |
|
Mansarda stāvs |
LBN 200-21 [3.20.p] Starp slīpā jumta norobežojošajām konstrukcijām, ārsienām un pēdējā stāva pārsegumu (bēniņos) izbūvētas telpas ar iekšējo apdari, kurām ir noteikts konkrēts lietošanas veids. |
Izbūvējot zem slīpā jumta esošus bēniņus, iegūst mansarda stāvu.
|
|
|
Jumta stāvs |
LBN 200-21 [3.14.p] Plakanā jumta līmenī izbūvētas no ārtelpas norobežotas telpas ar noteiktu funkciju, kuru platība nepārsniedz 70 % no iepriekšējā stāva platības |
Jumta līmenī esošas telpas. Šajā pašā līmenī jumts vai terase ir vismaz 30% platībā.
|
|
|
Cokola stāvs |
LBN 200-21 [3.6.p] Ēkas stāvs vai tā daļa, kas attiecībā pret planēto zemes līmeni iedziļināts ne vairāk kā par pusi no telpas augstuma |
Pirmais virszemes stāvs, kurš ir iedziļināts zemē, bet ne vairāk par pusi. |
|
|
Pagrabstāvs |
LBN 200-21 [3.24.p] Ēkas stāvs vai tā daļa, kas attiecībā pret planēto zemes līmeni ir iedziļināts vairāk nekā par pusi, bet ne pilnībā no telpas augstuma. |
Pirmais pazemes stāvs. Stāvs ar nosaukumu “Pagraba stāvs” vienlaicīgi ir arī “Pazemes stāvs” ar to domājot nevis stāva nosaukumu, bet atbilstību stāvu dalījumam virszemes stāvos vai pazemes stāvos. Ne visu ēku stāvi, kas atbilst šīm īpašībām, ir obligāti jāsauc par “Pagraba stāvs”. Nosaukums ir brīvprātīgs un attiecināms vairāk uz dzīvojamām ēkām ar pagrabu pazemes stāvā, nevis uz biroju ēkām u.c. ēkām. |
|
|
Pazemes stāvs |
LBN 200-21 [3.26.p] Ēkas stāvs vai tā daļa, kas attiecībā pret planēto zemes līmeni ir iedziļināts visā telpas augstumā |
Šādā gadījumā stāvam ir nosaukums “Pazemes stāvs” un stāvu dalījumā (virszemes vai pazemes stāvs) tas arī “Pazemes stāvs”. |
|
|
Pirmais stāvs, Otrais stāvs, Trešais stāvs, Utt. |
LBN 200-21 [3.32.] “Ēkas daļa, ko norobežo grīdas un griestu konstrukcijas [..]” |
Vēlams, lai stāva nosaukums atbilst kārtas numuram un kārtībai kā stāvus skaita, bet nosaukumam nav obligāta sasaiste ar principu, atbilstoši kuram stāvus skaita. Nav aizliegts piešķirt tādus stāva nosaukumus, kas nesakrīt ar stāva numuru stāvu skaitīšanā. Piemēram, stāva identificēšanā un nosaukuma piešķiršanā var būt arī nobīde dēļ “Cokols stāva” vai “Uzņemšanas stāva” utt. |
Nav aizliegts nosaukums piešķirt arī šādi (skatīt zemāk), taču tas atbilstu sliktai praksei, kas var darīt neskaidrības un iespējamus pārpratumus. Netiek rekomendēts.
|
|
Tehniskais stāvs |
LBN 200-21 [3.33.p] Jebkurš būves stāvs, kas paredzēts inženiertīklu un iekārtu izvietošanai. |
Tas var būt novietots jebkur ēkā: -kā augstākais stāvs; -kā zemākais stāvs; -starp dažādiem ēkas stāviem. |
|
Pseido stāvs
“Pseido stāvs” - līmenis ēkā, kurš nosaukuma vai citu apsvērumu dēļ šķietami varētu būt uzskatāms par stāvu, bet tas nav ēkas stāvs.
|
Nosaukums |
Definīcija |
Papildus skaidrojums |
Piemērs |
|
Tehniskais stāvs (h<1,6m) |
LBN 200-21 [10.p] Ja tehniskais stāvs ir zemāks par 1,6 metriem (no grīdas līdz griestiem), to neieskaita pilno stāvu skaitā. |
Tā ir vieta ēkā, kuru neiesaista: - stāvu dalīšanā (virszemes/pazemes); - stāvu skaitīšanā. |
|
|
Antresolstāvs |
LBN 200-21 [3.1.p] Divos pusstāvos sadalīts stāvs, kura augšējā daļa aizņem ne vairāk kā 50 % no apakšējās daļas platības |
Var dēvēt par «Antresolu». Sadala stāvu divos līmeņos, nevis divos stāvos. Sastāv no platformas, uz kuras paredzēts atrasties arī personām, un šo platformu nesošajām konstrukcijām. |
|
|
Bēniņstāvs, bēniņi |
Definīcijas nav Šāds «stāvs» minēts LBN 200-21 7.6.p, bet ir «pseidostāvs» |
Tā ir vieta ēkā. Neizbūvēta vieta. Tipiskā situācijā nav paredzēta lai tajā uzturētos cilvēki vai tiktu novietoti priekšmeti. |
|
|
Izeja uz jumtu |
Definīcija nav Risinājums minēts LBN 200-21 10.p.
|
Tas ir tehniskais risinājums kāpņu telpas turpinājumam ar izeju uz jumtu. Kāpņu laida un pie tā esošā laukumiņa esība un segtība pati par sevi nepalielina ēkas virszemes stāvu skaitu. Apstāklis, ka šādā vai līdzīgā situācijā kāpņu telpas galā (nākošā stāva līmenī) ir kāpņu laukumiņš (iekštelpa ar tās platību) nozīmē, ka: 1 - eksistē telpa un tās platība nākošā stāva līmenī; 2 - šāda telpa (kāpņu laukumiņš) nepalielina (neietekmē) visas ēkas virzemes stāvu skaitu, piemēram, tipiskas piecu stāvu ēkas virzemes stāvu skaitu (5) neietekmē tas, ka kāpņu telpas augstākajā vietā (sestā stāva līmenī) ir kāpņu laukumiņš pie ieejas bēniņos un šī telpa ar savu platību tiek norādīta 6.stāva plānā un 6.stāva līmenī esošo telpu eksplikācijā. |
|
|
Jumta terase |
”Jumta terases” definīcija nav. Visa veida terases veidi ir definēti vienuviet [LBN 200-21 3.38.p] 3.38. terase – vaļēja vai pārsegta ārtelpa, kas izvietota uz zemes kā ēkas piebūve vai virs ēkas, vai virs tās daļas, vai atsevišķi; |
Jumta terase pati par sevi nepalielina ēkas virszemes stāvu skaitu, kamēr tā ir atklāta terase.
Arī tad, ja terase neietekmē stāvu skaitu, tā ir iekļaujama ēkas sastāvā kā viena no ēkas ārtelpām, kas atrodas, piemēram 2.stāvu ēkas 3.stāva līmenī. Tas, ka ēkai būs 3.stāva līmeņa plāns ar terases plānojumu, nenozīmē, ka ēkas stāvus skaitot tie būs vairāk par 2. Lai nerakstos pārpratumu, pieļaujams jumta treses plānu saukt par “”jumta terases plāns, taču apzinoties, ka piemēram Kadastrā tā būs ēkas ārtelpa, kas piesaistīta ēkas 3.stāvam, kaut arī ēkas stāvu skaits būs 2.
Brīvi stāvoša un no ēkas konstrukcijām neatkarīga nesegta terases konstrukcija uz zemes nav būve. Tā ir labiekārtojuma elements. |
|
Ja nekādu specifisko īpašību stāvam nav, tad to var saukt vai identificēt atbilstoši numuram, atbilstoši kuram notiek stāvu skaitīšana.
1., 2., 3., 4., utt. virszemes stāvs vai 1., 2., utt. pazemes stāvs (pazemes stāvus var apzīmēt arī ar mīnuss zīmi, piemēram, -1., -2., -3, utt.).
Nav pieļaujams ēkas nosaukumu piešķirt pretrunā tam, kā tas tiek dalīts virszemes vai pazemes stāvos, piemēram, nav pieļaujams stāvu nosaukt par “pagraba stāvu”, ja tas atbilstoši stāvu dalīšanas principiem ir “virszemes stāvs”.
KĀ SKAITA?
Ēkas stāvus skaita neatkarīgi no tā, vai stāvam ir piešķirts kāds īpašs nosaukums, piemēram, cokola, mansarda, tehnisko un jumta stāvu iekļauj virszemes stāvu grupā un to skaita kā vienu no ēkas virszemes stāviem [skatīt LBN 200-21 9.punktu un 11.punktu].
Jebkurai ēkai ir vismaz viens stāvs, tātad, ēkas virszemes un pazemes stāvu summa nevar būt “0” (nulle).
Skaitot stāvus uzmanto tikai pilnus skaitļus (1, 2, 3, …). Skaitot stāvus neeksistē skaitlis “0,5” (“pusstāvs”), 1,5 (“pusotrs stāvs”), "nepilns" stāvs utt.
JA STĀVA NOSAUKUMS NEATBILST BŪTĪBAI?
Ēkas stāvu skaitīšanu neietekmē stāva nosaukums, kas piešķirts pēc citiem principiem, piemēram:
- ja ēkai ir “Cokola stāvs” (piešķirts atbilstoši LBN 200-21 3.6.apakšpunktam) un virs viņa ir cits stāvs ar nosaukumu “Pirmais stāvs” (piešķirts atbilstoši arhitekta vēlmei), tad stāvu skaitīšanā stāvs ar nosaukumu “Pirmais stāvs”, būs jau otrais virszemes stāvs utt.;
- ja atbilstoši arhitekta vēlmei starp ēkas nosaukumiem ir “stāvs Nr.12” un ir “stāvs Nr.14”, bet nav “stāvs Nr.13”, tad nosaukumā ietvertais Nr. neietekmē stāvu skaitīšanas kārtību’;
- ja atbilstoši arhitekta vēlmei zem jumta izbūvētās telpas ir ēkas stāvā ar nosaukumu “Bēniņi” vai “Bēniņstāvs”, tad šāda (neatbilstoša) nosaukuma izmantošana neietekmē to, ka attiecīgās telpas ir virszemes stāvā, kurš ietekmē ēkas stāvu skaitu (virszemes stāvu skaitā šo stāvu ieskaita);
- ja atbilstoši arhitekta vēlmei plakanā jumta līmenī esošā terase bez jumta un bez citām iekštelpām attiecīgajā jumta līmenī ir ar nosaukumu “Jumta stāvs”, tad šāda (neatbilstoša) nosaukuma izmantošana neietekmē ēkas stāvu skaitu (virszemes stāvu skaitā šo līmeni neiekļauj).
KAS IR “VIENSTĀVA ĒKA”?
“Vienstāva ēka” ir ēka, kurai ir tikai viens stāvs – viens virszemes vai viens pazemes stāvs.
Ja ēkai ir viens virszemes un viens pazemes stāvs, tad tā nav "vienstāva ēka" un tā vairs neatbilst 1.grupas ēkas vai mazēkas definīcijai.
KO NEDARĪT?
Ēkas stāvu dalīšanā, nosaukšanā un skaitīšanā nepiemēro interpretācijas par Ministru kabineta 2013.gada 30.aprīļa noteikumu Nr.240 “Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi” noteikto regulējumu. Šo noteikumu 123.punktā noteiktais kritērijs (ielas fasādes vai galvenās ieejas puse), attiecās tikai uz regulējumā minētā būves augstuma (metros, nevis stāva skaitos) noteikšanu un ir piemērojams tikai attiecīgo noteikumu tvērumā. Turklāt, minētais punkts satur speciālu atrunu, ka “[m]ainīgos reljefa apstākļos, kā arī blīvas vēsturiskās apbūves teritorijās augstumu nosaka atbilstoši konkrētajai situācijai”, tātad attiecīgais regulējums neietekmē būvniecības jomas normatīvajos aktos noteikto kārtību ēkas stāvu dalīšanā, nosaukšanā un skaitīšanā.
Publicēts 28.03.2024.
Mārtiņš Riežnieks - Būvniecības politikas departaments
[1] Ministru kabineta 2014.gada 2.septembra noteikumi Nr.529 “Ēku būvnoteikumi”: https://likumi.lv/ta/id/269164
[2] Ministru kabineta 2021.gada 19.oktobra noteikumi Nr. 693 “Būvju vispārīgo prasību būvnormatīvs LBN 200-21”: https://likumi.lv/ta/id/326992
Lapa atjaunota 18.04.2024
Būvniecības valsts kontroles birojs
|
Informācijas pārpublicēšanas gadījumā atsauce uz Būvniecības informācijas sistēmu obligāta.
|
Build: 4563f (20240502200329) (production)