LBN 200-21 Būvju vispārīgo prasību būvnormatīvs

Punkta Nr.

LBN 200-21 (citāts)

Skaidrojums

63.

Attiecīgās prasības ilustratīvs piemērs.

Šīs prasības mērķis ir nodrošināt kāpņu un slīpu virsmu vietās attiecīgās vides ērtāku lietošanu cilvēkiem ar redzes traucējumiem – t.i. attiecīgās sabiedrības grupas vides pieejamību jeb piekļūstamību un drošāku lietošanu.

Ar vārdiem “stāva pārseguma līmenī” ir jāsaprot, ka LBN 200‑21 63. punktā noteiktā prasība kāpņu telpu gadījumā ir attiecināma tikai uz vietām stāva līmenī (zemāk attēlā ar zaļu). LBN 200‑21 63. punktā noteiktā prasība neattiecās uz kāpņu telpu kāpņu laukumiņiem starpstāvu līmenī (zemāk attēlā ar sarkanu).

LBN 200-21 63. punkts nosaka obligātu prasību margas turpinājuma garumam (vismaz 30 cm) no pirmā vai pēdējā pakāpiena uz vienu vai otru pusi. LBN 200-21 63. punkts nenosaka obligātu prasību margu turpināt tikai un vienīgi tajā pašā virzienā, kurā ir kāpņu laids. Tas nozīmē, ka margas turpinājums (zemāk attēlā ar zaļu) var arī mainīt virzienu, būt izliekts, utt.

Papildus ar piemēru paskaidrojam, ka arī šāds (attēlā zemāk) margu roktura virziena maiņas risinājums (bez pārtraukuma) atbilst LBN 200‑21 63. punktā noteiktajām prasībām.

Ņemot vērā jautājuma saistību ar evakuācijas ceļu minimālo platumu, papildus paskaidrojam, ka kontekstā ar termina “brīvais platums” lietojumu savstarpēji ir saistīts regulējums LBN 200-21 120. un 149. punktā, kā arī regulējums Ministru kabineta 2016. gada 19. aprīļa noteikumu Nr. 238 “Ugunsdrošības noteikumi” 241. punktā. Visos minētajos punktos ar terminu “brīvais platums” ir jāsaprot platums, kas ir bez jebkādiem šķēršļiem. Durvīm ar drošības aizslēgu ar  horizontālo stieni  (skatīt attēlu zemāk) brīvais platums nozīmē to platumu, kas brīvs arī no paša drošības aizslēga un horizontālā stieņa, jeb brīvais platums ir tas, kas brīvs arī no roktura radīta šķēršļa.

Durvis ar drošības aizslēgu ar horizontālo stieni.

Durvju shematisks attēls.

Zemāk shematisks attēls attiecīgo durvju atvērtajai pozīcijai.

Durvju (ar drošības aizslēgu ar horizontālo stieni) brīvā platuma attālums attēlā zemāk ir attālums “A”, nevis “B” vai “C”.

Evakuācijas ceļa brīvais platums līdzīgi ir jānosaka arī citās vietās ar cita veida rokturiem, piemēram, kāpņu telpās ar margām un to rokturiem. Īpaši būtiski tas ir tad, ja, piemēram, margas rokturis ir stiprināts pie sienas (kā izvirzījums no sienas līmeņa – zemāk 1. attēls) vai margas rokturis ir ar izvirzījumu attiecībā pret margas vairogu (zemāk 2. attēls), vai pat kombinējot šos gadījumus.

1.attēls                                              2.attēls

Publicēts 02.01.2025.

117.

Regulējums noteikts ņemot vērā, ka pēc būtības tā ir vienīgā iespēja cilvēkiem ar ļoti būtiskiem kustību traucējumiem nodrošināt cieņpilnu higiēnu. Tas ir nepieciešams tādēļ, ka daļai cilvēku nepieciešams aprūpētājs un tie nevar izmantot tualeti ierastā vaidā.

Ņemot vērā Ekonomikas ministrijā saņemos jautājumus par LBN 200-21 117. punkta prasības piemērošanu un atkāpēm no tās, paskaidrojam, ka būvnormatīvus piemēro projektējot jaunu būvniecību, novietošanu, inženiertīklu ierīkošanu, pārbūvi, atjaunošanu, konservāciju un restaurāciju [skatīt Būvniecības likuma 9.¹panta otro daļu].

Atjaunojot, pārbūvējot, restaurējot vai konservējot būvi daļēji, būvnormatīvos noteiktās minimālās tehniskās prasības attiecina uz to ēkas daļu kuru skar attiecīgie būvdarbi [skatīt Būvniecības likuma 9.¹panta otrās daļas otro teikumu]. Piemēram, pārbūves gadījumā iepriekš minētais pēc būtības ir dalāms divās daļās – atkarībā no tā, kādā veidā attiecīgā pārbūve skar attiecīgo būvi vai kādu tās daļu. Pārbūves ieceres saistība ar būvnormatīvos noteiktajām minimālajām tehniskajām prasībām var izrietēt no konstruktīvām izmaiņām vai mainoties juridiskiem aspektiem.

1. Konstruktīvas izmaiņas.

Atsevišķas konstrukcijas vai tās daļas fiziskas pārbūves gadījumā būvnormatīvus piemēro ar principu: “to ko pārbūvē, to attiecīgajā daļā pārbūvē tā, lai pēc pārbūves attiecīgā konstrukcija atbilst visu attiecīgo būvnormatīvu visām minimālajām tehniskajām prasībām”.

2. Lietošanas veida maiņa.

Mainoties juridiska rakstura aspektiem, piemēram, mainot telpu grupas vai visas ēkas galveno lietošanas veidu [skatīt Ministru kabineta 2018. gada 12. jūnija noteikumus Nr. 326 “Būvju klasifikācijas noteikumi”], būvnormatīvus piemēro ar principu: “pēc lietošanas veida miņas attiecīgais objekts (visa telpu grupa vai visa ēka) visās būtiskajās jomās atbilst visu būvnormatīvu minimālajām tehniskajām prasībām”. Minētās būtiskās jomas jeb būtiskās būvei izvirzītās prasības nosaka Būvniecības likuma 9.pants un vides pieejamība (t.sk. LBN 200-21 117. punktā noteiktā prasība) ir viena no tām.

Tātad, ja pārbūves iecere nav saistīta ar lietošanas veida maiņu un paredz veidot jaunu (līdz šim neesošu) higiēnas telpu apmeklētājiem un darbiniekiem, tad saskaņā ar LBN 200-21 117. punktu tai ir jābūt ne mazākai par 2,2 x 2,5 m un atbilstošai citām šajā punktā noteiktajām prasībām. Tāda pati situācija ir tad, ja pārbūve nav saistīta ar lietošanas veida maiņu, bet pārbūve paredz jau esošas higiēnas telpas sienu izvietojuma izmaiņas.

Savukārt, ja pārbūves iecere nav saistīta ar lietošanas veida maiņu un pārbūve vai atjaunošana neparedz izmaiņas jau esošas higiēnas telpas sienu izvietojumā, tad LBN 200-21 117. punktā noteiktās prasības par higiēnas telpas minimālo izmēru nav obligātas.

Ja būvniecības iecere ir saistīta ar telpu grupas lietošanas veida maiņu, tad tā ir iespējama tikai tad, ja pēc attiecīgās ieceres objekts (telpu grupa vai visa ēka) izpildīs visas minimālās tehniskās prasības, kas saistītas ar būtiskajām būvei izvirzītajām  prasībām, tajā skaitā vides pieejamības jomā (izpildot arī LBN 200-21 117. punktā noteiktās minimālās tehniskās prasības).

Ņemot vērā jautājumus par atkāpēm no būvnormatīvā noteiktajām prasībām, paskaidrojam, ka Būvniecības likuma 9.¹ panta devītā daļa nosaka iespēju veikt atkāpi no tehniskajām prasībām vides pieejamības jomā, ja atkāpi pamato būvspeciālists. Minētajam pamatojumam ir jābūt noformulētam un iekļautam vai pievienotam pie būvniecības ieceres dokumentācijas. Pamatojuma saturam ir jābūt tādam, lai ikviens cits attiecīgās jomas būvspeciālists bez šaubām pievienotos tam, ka konkrētajā gadījumā atkāpe ir pamatota.

Publicēts 02.01.2025.