LBN 201-15 "Būvju ugunsdrošība"

Punkta Nr.

LBN 201-15 punkts (citāts)

Skaidrojums

29.

Lai ugunsgrēka gadījumā ierobežotu iespējamo uguns izplatību no vienas šā būvnormatīva 5.punktā minētās būves uz citu, starp būvēm ievēro ugunsdrošības atstarpes. Minimālās ugunsdrošības atstarpes starp būvēm ir norādītas šā būvnormatīva pielikuma 7.tabulā, turklāt būvēm ar ugunsnoturības pakāpi U1 un U2 minimālais ugunsdrošības attālums līdz blakus esošo zemes vienību robežām ir četri metri, U3 būvēm – pieci metri. Ugunsdrošības atstarpes starp būvēm ievēro arī tad, ja būves atrodas vienā zemes vienībā (izņemot būvnormatīva 30. punktā minēto gadījumu).

Punkts piemērojams vienlaicīgi skatot regulējumu arī LBN 201-15 32.punktā kā arī citos punktos, kas nosaka atkāpes no 29.punktā noteiktās kārtības.

LBN 201-15 29.punkts un pielikuma 7.tabula ir vispārēja norma, bet atkāpes no tās ir pieļaujamas tikai tādā apjomā un tādos gadījumos, kas ir noteikti LBN 201-15 speciālajās normās - t.i. 30., 31., 32., 33. un 34.punktā.

LBN 201-15 neparedz atkāpes no LBN 201-15 29.punktā vai pielikuma 7.tabulā noteiktās kārtības tikai tādēļ, ka blakus zemesgabala īpašnieks piekrīt ēku izvietojumam.

30.

Ugunsdrošības atstarpes starp būvēm vienā zemesgabalā var neievērot, ja būvju apbūves laukums nav lielāks par šā būvnormatīva pielikuma 3.tabulā norādītajiem ugunsdrošības nodalījuma maksimāli pieļaujamiem lielumiem. Ja būvju ugunsnoturības pakāpes ir atšķirīgas, ugunsdrošības atstarpi pieņem atbilstoši būvei ar zemāko ugunsnoturības pakāpi.

LBN 201-15 30.punkts nosaka nosacījumus, pie kādiem katru attālumu starp divām ēkām vienā zemes vienībā var samazināt, taču nav noteikts ierobežojums, ka vienai ēkai šis regulējums par attāluma samazināšanu būtu piemērojams tikai vienu reizi. Tātad, LBN 201-15 30.punktu var piemērot vienu reizi, samazinot vienu attālumu līdz vienai ēkai, vēl vienu reizi, samazinot citu attālumu līdz citai ēkai tajā pašā zemes vienībā, utt., taču šādā gadījumā visu attiecīgo būvju apbūves laukumu summa nedrīkst pārsniegt LBN 201-15 pielikuma 3.tabulā noteiktos ugunsdrošības nodalījuma maksimāli pieļaujamos lielumus, kas izteikti ar laukuma mērvienību un pēc noklusējuma (citā gadījumā) būtu attiecināmi uz stāvu kopējo platību.

31.

Noteiktās ugunsdrošības atstarpes un minimālo ugunsdrošības attālumu līdz blakus esošo zemes vienību robežai var samazināt, ja starp būvēm ierīkota ugunsdroša siena atbilstoši šā būvnormatīva pielikuma 1.tabulā noteiktajām prasībām.

LBN 201-15 31.punkts regulē jautājumu par attālumu starp ēkām kā arī jautājumu par attālumu no ēkas līdz zemes vienības robežai. Abos gadījumos kritērijs attāluma samazināšanai ir viens un tas pats – ugunsdroša siena.

Ja starp ēkām ir ugunsdroša siena, kas atbilst LBN 201-15 pielikuma 1.tabulā noteiktajām prasībām, tad tiek izpildīts LBN 201-15 31.punktā noteiktais nosacījums, tātad atstarpes starp ēkām var būt mazākas par LBN 201-15 pielikuma 7.tabulā noteiktajām.

32.

Būvi var izvietot tuvāk par šā būvnormatīva 29.punktā minēto minimālo attālumu līdz blakus esošā zemesgabala robežai, neparedzot ugunsdrošo sienu, ja:

32.1. būve atrodas blakus zemesgabaliem, kuriem pašvaldības teritorijas plānojumā noteikts ielas, ceļa vai laukuma statuss;

32.2. plānotais attālums starp blakus esošām būvēm dažādos zemesgabalos atbilst šā būvnormatīva pielikuma 7.tabulā noteiktajam attālumam.

Ja saskaņā ar LBN 201-15  32.2.apakšpunktu veic atkāpes no LBN 201-15 29.punktā noteiktā attāluma līdz blakus esošai zemes vienību robežai, tad, ņemot vērā blakus esošās zemes vienības īpašnieka tiesību aizskārumu, ēkas vai tās ugunsdrošā nodalījuma izvietojumu zemes vienībā saskaņo* ar blakus zemes vienības īpašnieku.
*Arī atbilstoši Ministru kabineta 2013.gada 30.aprīļa noteikumu Nr.240 “Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi” 132.punktam jaunbūvējamās būves (izņemot inženierbūves – tiltus, estakādes, tuneļus, satiksmes pārvadus un inženierkomunikācijas) izvieto ne tuvāk par 4 metriem no zemes vienības robežām. Šo attālumu var samazināt, ja netiek pārkāptas normatīvo aktu prasības ugunsdrošības, higiēnas un insolācijas jomā un ir saņemts blakus esošās zemes vienības īpašnieka saskaņojums.

32.punkts nepieļauj atkāpes no LBN 201-15 pielikuma 7.tabulā noteiktajiem attālumiem.

Latvijas būvnormatīvos (tajā skaitā LBN 201-15) noteiktās minimālās tehniskās prasības attiecībā uz būvēm un to elementiem un vides pieejamības prasības attiecībā uz būvēm nav uzskatāmi par apgrūtinājumiem Zemesgrāmatas likuma izpratnē. Tātad, ja ēkas izvietojums zemes vienībā tiek realizēts saskaņā ar LBN 201-15 32.2. apakšpunktu, tad tas nav uzskatāms par apgrūtinājumu Zemesgrāmatas likuma izpratnē.

33.

Minimālās ugunsdrošības atstarpes starp divos blakus esošos zemesgabalos izvietotām mazstāvu dzīvojamām mājām un saimniecības ēkām var samazināt, ja būvju stāvu kopējā platība nav lielāka par šā būvnormatīva pielikuma 3.tabulā norādītajiem ugunsdrošības nodalījuma maksimāli pieļaujamiem lielumiem. Ja būvju ugunsnoturības pakāpes ir atšķirīgas, ugunsdrošības atstarpi pieņem atbilstoši būvei ar zemāko ugunsnoturības pakāpi.

LBN 201-15 33.punkts nosaka nosacījumus, pie kādiem katru attālumu starp divām ēkām (mazstāvu dzīvojamām mājām un saimniecības ēkām) savā starpā var samazināt, bet neizvirza ierobežojumu, ka vienai ēkai šis regulējums par attāluma samazināšanu būtu piemērojams tikai vienu reizi. Tātad, LBN 201-15 33.punktu var piemērot vienu reizi, samazinot vienu attālumu līdz vienai ēkai vienā zemes vienībā, vēl vienu reizi, samazinot citu attālumu līdz citai ēkai citā zemes vienībā, utt., taču šādā gadījumā visu attiecīgo būvju stāvu kopējā platība nedrīkst pārsniegt LBN 201-15 pielikuma 3.tabulā noteiktos ugunsdrošības nodalījuma maksimāli pieļaujamos lielumus. Ugunsdrošības nodalījumā iekļauto zemes vienību skaits neietekmē LBN 201-15 33.punkta regulējumu, tātad, vienā ugunsdršības nodalījumā iekļauto zemes vienību skaits kopā var būt arī lielāks par divi, piemēram, tās var būt arī trīs, četras, piecas utt dažādas zemes vienības.

33.punkts attiecās uz ēkām un attālumiem starp ēkām, nevis teritorijām, tātad LBN 201-15 33.punktā minētajiem vārdiem “mazstāvu dzīvojamās mājas” nav tiešas saistības ar teritoriju vai Ministru kabineta 2013.gada 30.aprīļa noteikumos Nr.240 “Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi” minēto funkcionālās zonas apzīmējumu "Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM)".

Ja tiek izpildīti LBN 201-15 33.punktā noteiktie nosacījumi, tad minimālās ugunsdrošības atstarpes var būt mazākas par LBN 201-15 29.punktā un pielikuma 7.tabulā noteiktajām atstarpēm. Šādā situācijā LBN 201-15 31.punktā noteikto nosacījumu izpilde nav obligāta.

Ja saskaņā ar LBN 201-15  33.punktu veic atkāpes no LBN 201-15 29.punktā un pielikuma 7.tabulā noteiktajiem attālumiem, tad, ņemot vērā blakus esošās zemes vienības īpašnieka tiesību iespējamo ierobežojumu nākotnē (ierobežotas tiesības palielināt esošo apbūvi), ēkas vai tās ugunsdrošā nodalījuma izvietojumu zemes vienībā saskaņo ar blakus zemes vienības īpašnieku.

LBN 201-15 neparedz ierobežojumu, līdz kādam attālumam var samazināt LBN 201-15 pielikuma 7.tabulā noteiktos attālumus, tātad, ja tiek izpildīti LBN 201-15 33.punktā noteiktie nosacījumi un var samazināt attālumu starp ēkām, tad to var samazināt arī līdz 0m, jeb ēkas var būt bez atstarpes.

LBN 201‑15 33.punkta nosacījumu izpildes gadījumā ugunsdrošo sienu nav jāparedz.

34.

Būves pārbūves un atjaunošanas gadījumā atļauts saglabāt esošās atstarpes starp būvēm un atstarpes līdz blakus esošo zemes vienību robežām, ja netiek palielināti būvju gabarīti ugunsdrošības atstarpes virzienā.

Attiecās uz eksistējošu un jau uzbūvētu ēku gadījumiem. Regulējums nav attiecināms uz ieceri vienu ēku sadalīt, piemēram, divās ēkās.

Kā atsevišķas ugunsdroši atdalītas telpas veido:

62.1. būves stāvus ugunsdrošības nodalījuma ietvaros;

62.2. dzīvokļus, viesnīcu, dienesta viesnīcu, hosteļu un moteļu numurus;

62.3. tehnisko iekārtu telpas, kuru platība ir lielāka par 10 m2 vai ugunsslodze ir lielāka par 600 MJ/m2;

62.4. liftu šahtas, izņemot kāpņu telpās, ātrijos un ārpus būvēm izvietotās liftu šahtas;

62.5. liftu mašīntelpas un liftu priekštelpas;

62.6. ugunsaizsargātas un dūmaizsargātas kāpņu telpas;

62.7. aizsargātus evakuācijas ceļus;

62.8. pirts telpu grupas;

62.9. inženiertīklu šahtas ar nenoblīvētām ailām starpstāvu pārsegumu līmenī;

62.10. ugunsdzēsības stacionāro sistēmu sūkņu un to vadības mezglu telpas, kā arī iekštelpas, kurās izvieto dūmu un karstuma kontroles sistēmas ventilatoru;

62.11. ugunsdrošības priekštelpas;

62.12. sociālās aprūpes centru un pansionātu telpas, kas paredzētas pacientu izmitināšanai;

62.13. telpas, kurās izvieto stacionāro dīzeļģeneratoru un tilpni ar degvielu, kas nodrošina ugunsdrošībai nozīmīgas inženiertehniskās sistēmas vai avārijapgaismes elektroapgādi;

62.14. skatuves bloku ar šņorbēniņiem, ja skatītāju zālē sēdvietu skaits ir līdz 800;

62.15. IVa lietošanas veida būvēs bērnu grupas telpas, kuras paredzētas pirmsskolas vecuma bērniem;

62.16. apkures katla telpu, izņemot katla telpu uU3 lietošanas veida būvēs;

62.17. uguņošanas ierīču un skatuves pirotehnisko izstrādājumu uzglabāšanas telpu;

62.18. atkritumu savākšanas kameru.

Lai pilnīgāk izprastu 62.3.apakšpunktā iekļauto vārdu “tehnisko iekārtu telpas” nozīmi, ir jāskata regulējums arī Latvijas būvnormatīvā LBN 231-15 "Dzīvojamo un publisko ēku apkure un ventilācija" (apstiprināti ar Ministru kabineta 2015.gada 16.jūnija noteikumiem Nr.310 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 231-15 "Dzīvojamo un publisko ēku apkure un ventilācija"") (turpmāk - LBN 231-15), kā arī LBN 201-15:

• 2.39. apakšpunkts, kurā telpa, kurā pastāvīgi var uzturēties cilvēki, tiek nodalīta un nav uzskatāma par tehnisko telpu, kas paredzēta tehnoloģisko iekārtu, inženieriekārtu un inženiertīklu izvietošanai;
• 25.4. apakšpunkts, kurā tehniskās telpas nosauktas kā ventkameras un citas ventilācijas iekārtu telpas, siltummezgli, sūkņu iekārtu telpas un katlu iekārtu telpas. Telpas, kuru pamatfunkcija nav saistīta ar dzīvošanu telpā vai ilgstošu uzturēšanos tajā.

LBN 201‑15 62.3. apakšpunkta piemērošanā ir jāņem vērā LBN 201‑15 kopumā noteiktais regulējums, tajā skaitā tas, ka ugunsdroši atdalītas telpas veidošanu dzīvokļu gadījumā vispirms nosaka speciālais regulējums (LBN 201‑15  62.2. apakšpunkts), saskaņā ar kuru kā ugunsdroši nodalīts, pirmkārt, ir veidojams viss dzīvoklis, nevis dzīvoklī esoša telpa tikai tādēļ, ka telpā atrodas kondicionieris, kas apkalpo to pašu dzīvokli.

Kondicioniera iekārtas un tās gaisa vadu risinājuma izmantošana pati par sevi nenozīmē, ka telpa, kurā atrodas kondicionieris, vienmēr jāveido kā ugunsdroši atdalīta, taču, apskatot teorētisku piemēru, kurā kondicionieris ar gaisa vadiem apkalpo elektrosadales telpu un tādā veidā netieši ir elektrosadales sistēmas sastāvdaļa, tad telpa, kurā atrodas kondicionieris, ir jāveido kā atsevišķi ugunsdroši atdalīta, ja telpas platība ir lielāka par 10 m2 vai ugunsslodze ir lielāka par 600 MJ/m2. Šajā teorētiski apskatītā piemēra gadījumā ir jāievēro arī LBN 231-15 115. punktā noteiktais regulējums, saskaņā ar kuru šī piemēra telpa, kurā atrodas gaisa apstrādes iekārta, atdala no citām telpām ar:

• ugunsdrošām starpsienām, kuru ugunsizturības robeža nav zemāka par EI‑60;
• ugunsdrošiem pārsegumiem, kuru ugunsizturības robeža nav zemāka par R‑60;
• ugunsdrošām durvīm, kuru ugunsizturības robeža nav zemāka par EI‑30.

Tātad, būvprojekta izstrādātajam ir jānovērtē situācija kopumā un jāparedz ugunsdrošības risinājumus atkarībā no tā, vai konkrētā iekārta vai to kopa ir, piemēram, kondicionieris, kondicionēšanas sistēma vai gaisa apstrādes iekārta ar dzēšanas iespēju.

No iepriekš minētā izriet, ka tipiskā situācijā dzīvokļu individuālās rekuperācijas sistēmas iekārta vai virtuves gaisa nosūcējs nenozīmē, ka attiecīgā telpa LBN 201-15 un LBN 231-15 tvērumā būtu “tehnisko iekārtu telpa”.

Publicēts 02.01.2025.

Ņemot vērā nereti izmantoto vārdu “parapets”, vispirms vēršam uzmanību, ka klasiskā izpratnē parapetam var arī nebūt ugunsdrošās sienas īpašības, piemēram, parapeti pilīm ir ar atvērumiem, tātad tas šajā situācijā nav ugunsdrošās sienas paaugstinājums. LBN 201-15 70. un 71.punktā nav termins “parapets”, tādēļ, lai izvairītos no pārpratumiem, zemāk sniedzot atbildes un komentārus par ugunsdrošajām sienām, sienas paaugstinājumu apzināti nesauc par parapetu.

Lai paskaidrotu LBN 201-15 70. punkta piemērošanu, zemāk attēloti shematiski varianti tā piemērošanai:

1.variants - viena ēka, kas vidū sadalīta ar vienu ugunsdrošu sienu. Situācija, kurā ēkas ārsienas (shēmā ar pelēku) un / vai jumta konstrukcijās (shēmā ar zilu) iebūvēto būvizstrādājumu ugunsreakcijas klase ir zemāka par A2-s1, d0.  

Skats no sāniem (1.attēls no kreisās)  un tas pats piemērs ar skatu no augšas (2.attēls no kreisās)

Uz apstākli, ka 70.punkts piemērojams ugunsdrošai sienai starp vienas ēkas divām daļām, norāda arī 70.punktā iekļautās iekavas ar norādi “(pa vienam metram uz katru pusi no ugunsdrošās sienas)”. Tātad, punkts bez šaubām attiecās uz situāciju, kurā no šīs ugunsdrošās sienas (vienas sienas) uz katru pusi ir gan ārsienas, gan jumts, nevis iela vai kāda cita ugunsdroša siena un konstrukcijas aiz tās.

2.variants - ugunsdrošā siena nav ēkas vidū, bet ir ēkas ārsiena. Aiz šīs ēkas ārsienas nav neviena cita ēka, kas būtu pasargājama vai no kuras jāpasargās ar ugunsdroši atdalošo sienu un tās paaugstinājumu. Šādas sienas paaugstinājuma augstumu LBN 201-15 neregulē.

26.03.2025.

Zemāk shēmā ir LBN 201-15 71. punkta piemērošanas vizuāls attēlojums – izņēmuma gadījums, kad ugunsdrošās sienas paaugstinājuma augstumu 60 cm (70.punkta gadījums) var samazināt līdz 30cm.  71.punkts nosaka situāciju, kurā viena ugunsdroša siena nodala vienas ēkas divas daļas vai izņēmuma situācijas, kurās viena siena ir starp divām ēkām*.

*starp divām ēkām ir viena ugunsdrošā siena – šādā situācijā ēkas var būt divas tikai tad, ja starp tām ir nodibināts atbalsta servitūts [Civillikuma 1172. un 1174.pants] un šī viena siena nodala atdala divas daļas ar jumtu (katrs jumts citādākā līmenī).

Shēmā skats no sāna:

LBN 201-15 71.punkta piemērošanā jāņem vērā apstāklis, ka tas nav attiecināms uz citas ēkas citu ugunsdrošo sienu, piemēram, ja ēkas ir divas (katrai sava ugunsdrošā siena), tad, piemēram, jumta paaugstināšana augstākajai ēkai, neietekmē citas (zemākās) ēkas ugunsdrošās sienas paaugstinājumu.

Vērtējot būvnormatīvā noteikto regulējumu ir jāņem vērā arī Administratīvā procesa likuma 17.panta pirmo daļa – ir jālieto dažādas interpretācijas pamatmetodes (gramatiskā, vēsturiskā, sistēmiskā un teleoloģiskā), kā arī ir jāņem vērā, ka gadījumā, ja interpretējot tiesību normu pēc dažādām metodēm, iespējams nonākt pie dažādiem rezultātiem, kas visi atbilst tiesību sistēmai, lieto to interpretācijas metodi, ar kuru konkrētajā gadījumā iespējams sasniegt lietderīgāko un taisnīgāko rezultātu (sk. Administratīvā procesa likuma 17.panta ceturto daļu). Ja regulējumu lasa to interpretējot pēc gramatiskās metodes, tad to var saprast arī tā, ka LBN 201-15 it kā neregulē ugunsdrošās sienas paaugstinājuma augstumu vienai (augstākajai sienai), ja šādas sienas ir divas (blakus). Ja regulējumu lasa to interpretējot pēc vēsturiskās metodes (ņemot vērā tiesību normas jēgu, ņemot vērā apstākļus, uz kuriem pamatojoties tā radīta), tad 70. un 71.punktā noteiktā prasība attiecināma arī uz ēkas ugunsdrošās sienas paaugstinājumu, ja attiecīgā siena ir tieši pie citas ēkas ugunsdrošās sienas.

Tātad, ja zemāk shēmā vidū attēlotajai ēkai jumta līmenis, piemēram, tiek paaugstināts, tad tā ir situācija kurā no LBN 201-15 prasībām izriet nepieciešamība šo izmaiņu jumta augstumā veikt tikai pēc vai kopā ar izmaiņām arī ugunsdrošas sienas augstumā (shēmā ar sarkanu). Ja konkrētajā situācijā netiek saskatīta lietderība, piemēram, shēmā (zemāk) 2.paausgtiinājuma veikšanai, tad tās ir atkāpes no būvnormatīvā noteiktajām minimālajām tehniskajām prasībām, kas ar VUGD saskaņojamas Būvniecības likuma 9.1panta septītās daļas 1.punktā noteiktajā kārtībā.
Shēmā (zemāk) vidējās ēkas pārbūvēšanas apstāklis neuzliek pienākumu citas (jau uzbūvētas un ar šo ieceri nesaistītas) ēkas ugunsdrošās sienas augstumā (shēmā ar zaļu):

Papildus vēršam uzmanību, ka uz šo sienu ir noteiktas prasības ne tikai attiecībā uz tās augstumu attiecībā pret jumta segumu, bet ir noteiktas prasības par tās izvirzījumu uz āru attiecībā pret ārsienu - shematiski ar skatu no augšanas tas būtu šādi:

Ja aiz ugunsdrošas sienas nav cita ēkas daļa vai cita ēka, tad šādas ugunsdrošas sienas paaugstinājuma minimālo augstumu LBN 201-15 nenosaka. Ja šajā vietā ugunsdrošas sienas paaugstinājuma plānotais augstums ir mazāks par 60 cm vai par 30 cm, tad tā nav uzskatāma par atkāpi, kuras gadījumā ar VUGD būtu jāsaskaņo ugunsdrošās sienas nepaaugstināšana. Neiestājās situācijā, kurā būtu jārīkojas saskaņā ar Būvniecības likuma 9.1panta septītās daļas 1.punktu, lai saskaņotu atkāpi no LBN 201-15  70.punkta vai 71.punkta.
 

26.03.2025.

Visu ugunsnoturības pakāpju būvēm (izņemot U3 ugunsnoturības pakāpes būves):

100.1. ugunsaizsargātās un dūmaizsargātās kāpņu telpās, aizsargātos evakuācijas ceļos un ugunsdrošās priekštelpās sienu un griestu apdares būvizstrādājumu ugunsreakcijas klase ir vismaz A2-s1, d0, grīdu būvizstrādājumu ugunsreakcijas klase ir vismaz BFL un iekštelpās atklāti instalēto kabeļu, izolēto vadu, koaksiālo kabeļu un optisko šķiedru kabeļu ugunsreakcijas klase ir vismaz Cca s1, d1, a2;

100.2. vestibilos, ātrijos, hallēs un foajē sienu un griestu būvizstrādājumu ugunsreakcijas klase ir vismaz B-s1, d0, grīdu būvizstrādājumu ugunsreakcijas klase ir vismaz DFL un iekštelpās atklāti instalēto kabeļu, izolēto vadu, koaksiālo kabeļu un optisko šķiedru kabeļu ugunsreakcijas klase ir vismaz Cca s1, d1, a2;

100.3. IV lietošanas veida telpās, kas paredzētas publiskiem pasākumiem, kuros cilvēku skaits pārsniedz 250, sienu un griestu būvizstrādājumu ugunsreakcijas klase ir vismaz D-s2, d0 un iekštelpās atklāti instalēto kabeļu, izolēto vadu, koaksiālo kabeļu un optisko šķiedru kabeļu ugunsreakcijas klase ir vismaz Dca s2, d2, a2;

100.4. būvēm ar augstākā stāva grīdas līmeni virs 28 metriem III lietošanas veida telpās, kurās uzturas aprūpējamie lietotāji, kas patstāvīgi nevar evakuēties, sienu un griestu apdares būvizstrādājumu ugunsreakcijas klase ir vismaz C-s2, d0 un iekštelpās atklāti instalēto kabeļu, izolēto vadu, koaksiālo kabeļu un optisko šķiedru kabeļu ugunsreakcijas klase ir vismaz Dca s2, d2, a2;

100.5. IVa lietošanas veida telpās sienu un griestu apdares būvizstrādājumu ugunsreakcijas klase ir vismaz C-s2, d0 un iekštelpās atklāti instalēto kabeļu, izolēto vadu, koaksiālo kabeļu un optisko šķiedru kabeļu ugunsreakcijas klase ir vismaz Dca s2, d2, a2.

Grozījumi būvnormatīva 100.punktā attiecībā uz kabeļu ugunsreakcijas klasēm un būvnormatīva 100.¹ un 100.² punkts ir piemērojams ar 2025. gada 1. martu.

(MK 19.03.2024. noteikumu Nr. 174 redakcijā)

100. Visu ugunsnoturības pakāpju būvēm (izņemot U3 ugunsnoturības pakāpes būves):

100.¹ Šā būvnormatīva 100. punktā minētās kabeļu ugunsreakcijas klases netiek normētas, ja kabeļi ir aizsargāti ar uguns aizsargpārklājumiem vai ar būvizstrādājumiem, kuru ugunsreakcijas klase ir vismaz B-s1, d0, vai ja kabeļi tiek instalēti inženierkomunikāciju šahtās, kuras veidotas kā ugunsdroši atdalītas telpas. 

Minimālā iekštelpās ierīkojamo kabeļu ugunsreakcijas klase šādā gadījumā ir Eca.

100.² Šā būvnormatīva 100. punktā minētās prasības neattiecas uz ugunsdrošiem kabeļiem, kurus paredzēts izmantot ugunsaizsardzības sistēmās.

Grozījumi būvnormatīva 100. punktā attiecībā uz kabeļu ugunsreakcijas klasēm un būvnormatīva 100.¹ un 100.² punkts ir piemērojams ar 2025. gada 1.martu.

no 17.10.2024 ir papildināts ar sekojošiem standartiem t. sk. :

(MK 19.03.2024. noteikumu Nr. 174 redakcijā; punkts piemērojams ar 01.03.2025., sk. noteikumu 12. punktu)

27.02.2025.

(MK 19.03.2024. noteikumu Nr. 174 redakcijā; punkts piemērojams ar 01.03.2025., sk. noteikumu 12. punktu)

27.02.2025.

108.

Šī regulējuma objekti ir evakuācijas izejas, proti, viena izeja, kas ved caur citu ugunsdrošības nodalījumu (atbilst LBN 201-15 101.6.apakšpunktam) un visas citas evakuācijas izejas no attiecīgā ugunsdrošības nodalījuma. No katra ugunsdrošības nodalījuma evakuācijas izeja uz citu ugunsdrošības nodalījumu tiek pieļauta tikai viena un šāda izeja nozīmē, ka visām pārējām evakuācijas izejām no attiecīgā ugunsdrošības nodalījuma ir jāatbilst LBN 201‑15  101.1., 101.3. vai 101.4. apakšpunkta prasībām jeb pārējām izejām jāved uz āru vai kāpņu telpu, vai uz aizsargātu evakuācijas ceļu. Šajā gadījumā ugunsdrošības nodalījumā vienīgajai evakuācijas izejai caur citu ugunsdrošības nodalījumu ir iespējami dažādi varianti, kurus skaidrojam ar piemēru.

Shematisks piemērs:

Piemērā ir četri ugunsdrošības nodalījumi. Pirmajā ugunsdrošības nodalījumā kopā ir četras evakuācijas izejas no kurām viena izeja (apvilkta ar sarkanu) drīkst iet uz citu ugunsdrošības nodalījumu, bet pārējām trīs izejām (apvilktas ar zilu) ir jābūt uz āru vai uz kāpņu telpu, vai uz aizsargātu evakuācijas ceļu, vai aizsargātu evakuācijas ceļu un kāpņu telpu. Situāciju tālāk risina atkarībā no evakuācijas ceļa:

1. variants. Ja evakuācijas ceļa (zaļās līnijas) garums (attālums no evakuācijas izejas (attēlā ar sarkanu) līdz izejai no ēkas) atbilst LBN 201‑15  pielikuma 6. tabulā noteiktajam maksimālajam attālumam, tad evakuācijas ceļš drīkst iet caur citiem (vairākiem) ugunsdrošības nodalījumiem. Ugunsdrošības nodalījumu skaits šajā gadījumā nav ierobežots. Šajā situācijā dzeltenais vai oranžais evakuācijas ceļš nav obligāts.

2. variants. Ja evakuācijas ceļš (zaļā līnija) veidots kā aizsargāts evakuācijas ceļš, tad evakuācijas ceļš drīkst iet caur citiem (vairākiem) ugunsdrošības nodalījumiem. Arī šajā situācijā ugunsdrošības nodalījumu skaits nav ierobežots un dzeltenais vai oranžais evakuācijas ceļš nav obligāts.

3. variants. Ja evakuācijas ceļa (zaļās līnijas) garums (attālums no evakuācijas izejas (attēlā ar sarkanu) līdz izejai no ēkas) neatbilst LBN 201‑15  pielikuma 6. tabulā noteiktajam maksimālajam attālumam vai tas nav veidots kā aizsargāts evakuācijas ceļš, tad šādu evakuācijas ceļu LBN 201‑15 nepieļauj. Iepriekš minētais neatceļ to, ka viena no evakuācijas izejām (attēlā ar sarkanu) drīkst iet uz citu ugunsdrošības nodalījumu. Šādā situācijā  evakuācijas ceļš drīkst iet cauri tikai vienam ugunsdrošības nodalījumam, tātad, tas ir attēlā dzeltenais vai oranžais evakuācijas ceļš vai abi. Ja arī dzeltenais vai oranžais evakuācijas ceļš pārsniedz LBN 201‑15 pielikuma 6.tabulā noteikto maksimālo attālumu, tad evakuācijas izeja (attēlā ar sarkanu) vēl joprojām tiek pieļauta, bet attiecīgo evakuācijas ceļu veido kā aizsargātu evakuācijas ceļu [sk. LBN 201‑15 141.punktu].

Piemērā ir apskatītas pieļaujamās evakuācijas izejas tikai no attēlā norādītā pirmā ugunsdrošības nodalījuma, taču LBN 201‑15  108.punktā noteikto kārtību var piemērot uz katru ugunsdrošo nodalījumu atsevišķi, tātad, ja ēkā ir vairāki ugunsdrošības nodalījumi, tad 108.punktā noteikto kārtību var piemērot vairākas reizes – katru reizi uz citu ugunsdrošības nodalījumu. Šādā gadījumā var izveidoties situācija, kad vienā ēkā ir vairākas evakuācijas izejas no viena uz citu ugunsdrošo nodalījumu.

Publicēts 08.10.2024.