LBN 201-15 "Būvju ugunsdrošība"
Ekonomikas ministrija, savu viedokli saskaņojot ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, sniedz skaidrojumu par Latvijas būvnormatīva LBN 201-15 "Būvju ugunsdrošība" (turpmāk - LBN 201-15)
Punkta Nr. |
LBN 201-15 punkts (citāts) |
Skaidrojums |
29. |
Lai ugunsgrēka gadījumā ierobežotu iespējamo uguns izplatību no vienas šā būvnormatīva 5.punktā minētās būves uz citu, starp būvēm ievēro ugunsdrošības atstarpes. Minimālās ugunsdrošības atstarpes starp būvēm ir norādītas šā būvnormatīva pielikuma 7.tabulā, turklāt būvēm ar ugunsnoturības pakāpi U1 un U2 minimālais ugunsdrošības attālums līdz blakus esošo zemes vienību robežām ir četri metri, U3 būvēm – pieci metri. Ugunsdrošības atstarpes starp būvēm ievēro arī tad, ja būves atrodas vienā zemes vienībā (izņemot būvnormatīva 30. punktā minēto gadījumu). |
Punkts piemērojams vienlaicīgi skatot regulējumu arī LBN 201-15 32.punktā kā arī citos punktos, kas nosaka atkāpes no 29.punktā noteiktās kārtības. LBN 201-15 29.punkts un pielikuma 7.tabula ir vispārēja norma, bet atkāpes no tās ir pieļaujamas tikai tādā apjomā un tādos gadījumos, kas ir noteikti LBN 201-15 speciālajās normās - t.i. 30., 31., 32., 33. un 34.punktā. LBN 201-15 neparedz atkāpes no LBN 201-15 29.punktā vai pielikuma 7.tabulā noteiktās kārtības tikai tādēļ, ka blakus zemesgabala īpašnieks piekrīt ēku izvietojumam. |
30. |
Ugunsdrošības atstarpes starp būvēm vienā zemesgabalā var neievērot, ja būvju apbūves laukums nav lielāks par šā būvnormatīva pielikuma 3.tabulā norādītajiem ugunsdrošības nodalījuma maksimāli pieļaujamiem lielumiem. Ja būvju ugunsnoturības pakāpes ir atšķirīgas, ugunsdrošības atstarpi pieņem atbilstoši būvei ar zemāko ugunsnoturības pakāpi. |
LBN 201-15 30.punkts nosaka nosacījumus, pie kādiem katru attālumu starp divām ēkām vienā zemes vienībā var samazināt, taču nav noteikts ierobežojums, ka vienai ēkai šis regulējums par attāluma samazināšanu būtu piemērojams tikai vienu reizi. Tātad, LBN 201-15 30.punktu var piemērot vienu reizi, samazinot vienu attālumu līdz vienai ēkai, vēl vienu reizi, samazinot citu attālumu līdz citai ēkai tajā pašā zemes vienībā, utt., taču šādā gadījumā visu attiecīgo būvju apbūves laukumu summa nedrīkst pārsniegt LBN 201-15 pielikuma 3.tabulā noteiktos ugunsdrošības nodalījuma maksimāli pieļaujamos lielumus, kas izteikti ar laukuma mērvienību un pēc noklusējuma (citā gadījumā) būtu attiecināmi uz stāvu kopējo platību. |
31. |
Noteiktās ugunsdrošības atstarpes un minimālo ugunsdrošības attālumu līdz blakus esošo zemes vienību robežai var samazināt, ja starp būvēm ierīkota ugunsdroša siena atbilstoši šā būvnormatīva pielikuma 1.tabulā noteiktajām prasībām. |
LBN 201-15 31.punkts regulē jautājumu par attālumu starp ēkām kā arī jautājumu par attālumu no ēkas līdz zemes vienības robežai. Abos gadījumos kritērijs attāluma samazināšanai ir viens un tas pats – ugunsdroša siena. Ja starp ēkām ir ugunsdroša siena, kas atbilst LBN 201-15 pielikuma 1.tabulā noteiktajām prasībām, tad tiek izpildīts LBN 201-15 31.punktā noteiktais nosacījums, tātad atstarpes starp ēkām var būt mazākas par LBN 201-15 pielikuma 7.tabulā noteiktajām. |
32. |
Būvi var izvietot tuvāk par šā būvnormatīva 29.punktā minēto minimālo attālumu līdz blakus esošā zemesgabala robežai, neparedzot ugunsdrošo sienu, ja: 32.1. būve atrodas blakus zemesgabaliem, kuriem pašvaldības teritorijas plānojumā noteikts ielas, ceļa vai laukuma statuss; 32.2. plānotais attālums starp blakus esošām būvēm dažādos zemesgabalos atbilst šā būvnormatīva pielikuma 7.tabulā noteiktajam attālumam. |
Ja saskaņā ar LBN 201-15 32.2.apakšpunktu veic atkāpes no LBN 201-15 29.punktā noteiktā attāluma līdz blakus esošai zemes vienību robežai, tad, ņemot vērā blakus esošās zemes vienības īpašnieka tiesību aizskārumu, ēkas vai tās ugunsdrošā nodalījuma izvietojumu zemes vienībā saskaņo* ar blakus zemes vienības īpašnieku. 32.punkts nepieļauj atkāpes no LBN 201-15 pielikuma 7.tabulā noteiktajiem attālumiem. Latvijas būvnormatīvos (tajā skaitā LBN 201-15) noteiktās minimālās tehniskās prasības attiecībā uz būvēm un to elementiem un vides pieejamības prasības attiecībā uz būvēm nav uzskatāmi par apgrūtinājumiem Zemesgrāmatas likuma izpratnē. Tātad, ja ēkas izvietojums zemes vienībā tiek realizēts saskaņā ar LBN 201-15 32.2. apakšpunktu, tad tas nav uzskatāms par apgrūtinājumu Zemesgrāmatas likuma izpratnē. |
33. |
Minimālās ugunsdrošības atstarpes starp divos blakus esošos zemesgabalos izvietotām mazstāvu dzīvojamām mājām un saimniecības ēkām var samazināt, ja būvju stāvu kopējā platība nav lielāka par šā būvnormatīva pielikuma 3.tabulā norādītajiem ugunsdrošības nodalījuma maksimāli pieļaujamiem lielumiem. Ja būvju ugunsnoturības pakāpes ir atšķirīgas, ugunsdrošības atstarpi pieņem atbilstoši būvei ar zemāko ugunsnoturības pakāpi. |
LBN 201-15 33.punkts nosaka nosacījumus, pie kādiem katru attālumu starp divām ēkām (mazstāvu dzīvojamām mājām un saimniecības ēkām) savā starpā var samazināt, bet neizvirza ierobežojumu, ka vienai ēkai šis regulējums par attāluma samazināšanu būtu piemērojams tikai vienu reizi. Tātad, LBN 201-15 33.punktu var piemērot vienu reizi, samazinot vienu attālumu līdz vienai ēkai vienā zemes vienībā, vēl vienu reizi, samazinot citu attālumu līdz citai ēkai citā zemes vienībā, utt., taču šādā gadījumā visu attiecīgo būvju stāvu kopējā platība nedrīkst pārsniegt LBN 201-15 pielikuma 3.tabulā noteiktos ugunsdrošības nodalījuma maksimāli pieļaujamos lielumus. Ugunsdrošības nodalījumā iekļauto zemes vienību skaits neietekmē LBN 201-15 33.punkta regulējumu, tātad, vienā ugunsdršības nodalījumā iekļauto zemes vienību skaits kopā var būt arī lielāks par divi, piemēram, tās var būt arī trīs, četras, piecas utt dažādas zemes vienības. 33.punkts attiecās uz ēkām un attālumiem starp ēkām, nevis teritorijām, tātad LBN 201-15 33.punktā minētajiem vārdiem “mazstāvu dzīvojamās mājas” nav tiešas saistības ar teritoriju vai Ministru kabineta 2013.gada 30.aprīļa noteikumos Nr.240 “Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi” minēto funkcionālās zonas apzīmējumu "Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM)". Ja tiek izpildīti LBN 201-15 33.punktā noteiktie nosacījumi, tad minimālās ugunsdrošības atstarpes var būt mazākas par LBN 201-15 29.punktā un pielikuma 7.tabulā noteiktajām atstarpēm. Šādā situācijā LBN 201-15 31.punktā noteikto nosacījumu izpilde nav obligāta. Ja saskaņā ar LBN 201-15 33.punktu veic atkāpes no LBN 201-15 29.punktā un pielikuma 7.tabulā noteiktajiem attālumiem, tad, ņemot vērā blakus esošās zemes vienības īpašnieka tiesību iespējamo ierobežojumu nākotnē (ierobežotas tiesības palielināt esošo apbūvi), ēkas vai tās ugunsdrošā nodalījuma izvietojumu zemes vienībā saskaņo ar blakus zemes vienības īpašnieku. LBN 201-15 neparedz ierobežojumu, līdz kādam attālumam var samazināt LBN 201-15 pielikuma 7.tabulā noteiktos attālumus, tātad, ja tiek izpildīti LBN 201-15 33.punktā noteiktie nosacījumi un var samazināt attālumu starp ēkām, tad to var samazināt arī līdz 0m, jeb ēkas var būt bez atstarpes. LBN 201‑15 33.punkta nosacījumu izpildes gadījumā ugunsdrošo sienu nav jāparedz. |
34. |
Būves pārbūves un atjaunošanas gadījumā atļauts saglabāt esošās atstarpes starp būvēm un atstarpes līdz blakus esošo zemes vienību robežām, ja netiek palielināti būvju gabarīti ugunsdrošības atstarpes virzienā. |
Attiecās uz eksistējošu un jau uzbūvētu ēku gadījumiem. Regulējums nav attiecināms uz ieceri vienu ēku sadalīt, piemēram, divās ēkās.
|
108. |
Vienu no evakuācijas izejām no būves stāviem var paredzēt caur citu ugunsdrošības nodalījumu. Pārējām evakuācijas izejām jāatbilst šā būvnormatīva 101.1., 101.3. vai 101.4. apakšpunktā minētajām prasībām. Evakuāciju atļauts paredzēt tikai caur vienu ugunsdrošības nodalījumu, izņemot gadījumu, ja ir ievērots šā būvnormatīva 102., 141. punktā un pielikuma 6. tabulā noteiktais maksimālais attālums līdz tuvākajai citai evakuācijas izejai, kas atbilst šā būvnormatīva 101.1., 101.3. vai 101.4. apakšpunktā minētajām prasībām. |
Šī regulējuma objekti ir evakuācijas izejas, proti, viena izeja, kas ved caur citu ugunsdrošības nodalījumu (atbilst LBN 201-15 101.6.apakšpunktam) un visas citas evakuācijas izejas no attiecīgā ugunsdrošības nodalījuma. No katra ugunsdrošības nodalījuma evakuācijas izeja uz citu ugunsdrošības nodalījumu tiek pieļauta tikai viena un šāda izeja nozīmē, ka visām pārējām evakuācijas izejām no attiecīgā ugunsdrošības nodalījuma ir jāatbilst LBN 201‑15 101.1., 101.3. vai 101.4. apakšpunkta prasībām jeb pārējām izejām jāved uz āru vai kāpņu telpu, vai uz aizsargātu evakuācijas ceļu. Šajā gadījumā ugunsdrošības nodalījumā vienīgajai evakuācijas izejai caur citu ugunsdrošības nodalījumu ir iespējami dažādi varianti, kurus skaidrojam ar piemēru. Shematisks piemērs:
Piemērā ir četri ugunsdrošības nodalījumi. Pirmajā ugunsdrošības nodalījumā kopā ir četras evakuācijas izejas no kurām viena izeja (apvilkta ar sarkanu) drīkst iet uz citu ugunsdrošības nodalījumu, bet pārējām trīs izejām (apvilktas ar zilu) ir jābūt uz āru vai uz kāpņu telpu, vai uz aizsargātu evakuācijas ceļu, vai aizsargātu evakuācijas ceļu un kāpņu telpu. Situāciju tālāk risina atkarībā no evakuācijas ceļa:
Piemērā ir apskatītas pieļaujamās evakuācijas izejas tikai no attēlā norādītā pirmā ugunsdrošības nodalījuma, taču LBN 201‑15 108.punktā noteikto kārtību var piemērot uz katru ugunsdrošo nodalījumu atsevišķi, tātad, ja ēkā ir vairāki ugunsdrošības nodalījumi, tad 108.punktā noteikto kārtību var piemērot vairākas reizes – katru reizi uz citu ugunsdrošības nodalījumu. Šādā gadījumā var izveidoties situācija, kad vienā ēkā ir vairākas evakuācijas izejas no viena uz citu ugunsdrošo nodalījumu. |
LBN 201-15 pielikuma 3.tabula
Uz LBN 201-15 pielikuma 3.tabulu atsaucās šādi LBN 201-15 punkti.
- 30.punkts: “Ugunsdrošības atstarpes starp būvēm vienā zemesgabalā var neievērot, ja būvju apbūves laukums nav lielāks par šā būvnormatīva pielikuma 3.tabulā norādītajiem ugunsdrošības nodalījuma maksimāli pieļaujamiem lielumiem. Ja būvju ugunsnoturības pakāpes ir atšķirīgas, ugunsdrošības atstarpi pieņem atbilstoši būvei ar zemāko ugunsnoturības pakāpi”.
- 33.punkts: “Minimālās ugunsdrošības atstarpes starp divos blakus esošos zemesgabalos izvietotām mazstāvu dzīvojamām mājām un saimniecības ēkām var samazināt, ja būvju stāvu kopējā platība nav lielāka par šā būvnormatīva pielikuma 3.tabulā norādītajiem ugunsdrošības nodalījuma maksimāli pieļaujamiem lielumiem. Ja būvju ugunsnoturības pakāpes ir atšķirīgas, ugunsdrošības atstarpi pieņem atbilstoši būvei ar zemāko ugunsnoturības pakāpi”.
- 58.punkts: “Ugunsdrošības nodalījums var aptvert vienu vai vairākus būves stāvus. Ugunsdrošības nodalījumā katru stāvu atdala ar ugunsdrošām būvkonstrukcijām, kuru ugunsizturība un būvizstrādājumu minimālā ugunsreakcijas klase ir normēta un norādīta šā būvnormatīva pielikuma 1. un 2.tabulā. Ja stāvi nav atdalīti ar ugunsdrošām būvkonstrukcijām, šo stāvu kopējā platība nedrīkst pārsniegt ugunsdrošības nodalījuma maksimālo platību, kas norādīta šā būvnormatīva pielikuma 3.tabulā”.
- 59.punkts: “Būves sadala atsevišķos ugunsdrošības nodalījumos, kuru platība nepārsniedz pieļaujamo ugunsdrošības nodalījuma platību, kas norādīta šā būvnormatīva pielikuma 3.tabulā”.
- 73.punkts: “Būves katrā stāvā, ja tas veido ugunsdrošības nodalījumu, ārsienā starpstāvu pārseguma līmenī ierīko vismaz 0,8 metrus platu vertikālu uguns norobežotāju, kura ugunsizturība nav zemāka par pārseguma ugunsizturību. Ārsienu ugunsizturība netiek normēta un vertikālie uguns norobežotāji nav nepieciešami, ja būve aprīkota ar automātisko ugunsdzēsības sistēmu vai ja pa būves iekšējo perimetru ierīko automātiskās ugunsdzēsības sistēmas aizsardzības ūdens aizsegu (ja stāvu kopējā platība nepārsniedz pieļaujamo ugunsdrošības nodalījuma platību, kas norādīta šā būvnormatīva pielikuma 3.tabulā)”.
- 87.2.apakšpunkts, kas nosaka, ka ātriju veido “kopā ar ātrijam piegulošajām telpām kā ugunsdrošības nodalījumu, kura platība – visu tajā esošo telpu platību summa – nedrīkst pārsniegt šā būvnormatīva pielikuma 3.tabulā norādīto ugunsdrošības nodalījuma maksimālo platību”.
- 195.1.apakšpunkts, saskaņā ar kuru automātiskās ugunsdzēsības sistēmas paredz “ugunsdrošības nodalījumos, kuru platība pārsniedz šā būvnormatīva pielikuma 3.tabulā norādīto maksimāli pieļaujamo platību[..]”.
LBN 201-15 pielikuma 3.tabulā lielums, kas izteikts ar platības mērvienību, ir “Ugunsdrošības nodalījuma maksimālā platība (m2)”.
Saskaņā ar LBN 201-15 2.30.apakšpunktu ugunsdrošības nodalījuma platība ir ugunsdrošības nodalījuma stāva platība starp ārējām sienām vai ārējām un ugunsdrošības nodalījuma norobežojošām konstrukcijām. Tas nozīmē, ka tajā iekļauj gan telpas platību, gan sienu, starpsienu u.c. elementu aizņemto platību, bet neiekļauj ārējos balkonus, lodžijas, terases utt.
Apkopojot visas atsauces uz LBN 201-15 pielikuma 3.tabulu un 3.tabulā noteikto, ir secināms, ka:
- LBN 201-15 pielikuma 3.tabulā platības mērvienībā ir izteikta kā stāva platība (starp ārējām sienām vai ārējām un ugunsdrošības nodalījuma norobežojošām konstrukcijām). Vairāku ēku gadījumā tā ir visu ēku stāvu platības (starp ārējām sienām...) summa.
- LBN 201-15 30.punkts kā kritēriju nosaka ēku apbūves laukumu (summu), kas nedrīkst būt lielāks par “[..]pielikuma 3.tabulā norādītajiem ugunsdrošības nodalījuma maksimāli pieļaujamiem lielumiem[..]”.
- LBN 201-15 33.punkts kā kritēriju nosaka attiecīgo ēku stāvu platību (starp ārējām sienām...), kas nav lielāka par “[..]pielikuma 3.tabulā norādītajiem ugunsdrošības nodalījuma maksimāli pieļaujamiem lielumiem[..]”.
- LBN 201-15 58.punkts kā kritēriju nosaka stāvu platību (starp ārējām sienām...) , kas “[..]nedrīkst pārsniegt ugunsdrošības nodalījuma maksimālo platību, kas norādīta šā būvnormatīva pielikuma 3.tabulā”.
- LBN 201-15 59.punkts kā kritēriju nosaka tikai katru ugunsdrošības nodalījumu (stāvu platību starp ārējām sienām...) kura “[..]platība nepārsniedz pieļaujamo ugunsdrošības nodalījuma platību, kas norādīta šā būvnormatīva pielikuma 3.tabulā”.
- LBN 201-15 73.punkts kā kritēriju nosaka stāvu platību (starp ārējām sienām...) , kas “[..]nepārsniedz pieļaujamo ugunsdrošības nodalījuma platību, kas norādīta šā būvnormatīva pielikuma 3.tabulā)”.
- LBN 201-15 87.2.apakšpunkts kā kritēriju nosaka ugunsdrošības nodalījuma (ātrija platības un ātrijam piegulošo telpu platības summu), kas “[..]nedrīkst pārsniegt šā būvnormatīva pielikuma 3.tabulā norādīto ugunsdrošības nodalījuma maksimālo platību”.
- LBN 201-15 195.1.apakšpunkts kā kritēriju nosaka ugunsdrošības nodalījuma platību (stāvu platību starp ārējām sienām...), ja tā pārsniedz “[..]pielikuma 3.tabulā norādīto maksimāli pieļaujamo platību[..]”.
Apkopojumu izsakot vēl īsāk.
LBN 201-15 punkti, kas satur atsauci uz pielikuma 3.tabulu, kā kritēriju izmanto ugunsdrošības nodalījuma platību, kas pēc noklusējuma ir stāva platība (starp ārējām sienām...), taču:
- LBN 201-15 30.punkta piemērošanā kritērijs ir apbūves laukumu summa. LBN 201-15 30.punkts ir piemērojams situācijās, kurās ēku apbūves laukumu summa nav lielāka par lielumu, kas LBN 201-15 pielikuma 3.tabulā pēc noklusējuma ir noteikts kā cits lielums (stāvu platība starp ārējām sienām...);
- LBN 201-15 87.2.apakšpunkta piemērošanā kritērijs ir atsevišķu telpu (ātrija un ātrijam pieguloši telpu) platību summa. LBN 201-15 87.2.apakšpunkts ir piemērojams situācijās, kurās ātrija un ātrijam piegulošo telpu platību summa nav lielāka par lielumu, kas LBN 201-15 pielikuma 3.tabulā pēc noklusējuma ir noteikts kā cits lielums (stāvu platība starp ārējām sienām...).
Papildus informācija
- LBN 201-15 3.1.nodaļas “Ugunsdrošības atstarpes” punktos vārds “būve” lietots ar termina “ēka” nozīmi. LBN 201-15 3.1.nodaļa “Ugunsdrošības atstarpes” neregulē jautājumus par attālumiem starp inženierbūvēm vai starp ēkām un inženierbūvēm, piemēram, starp dzīvojamo ēku un piebraucamo ceļu vai dzīvojamo ēku un ārējo inženiertīklu būvēm - inženierbūvēm.
- Ja regulējums pieļauj vairāku ēku iekļaušana vienā ugunsdrošības nodalījumā, tad tas nozīmē, ka siena vai sienas starp attiecīgajā ēkām var nebūt ugunsdrošas.
- Ja atbilstoši regulējumam attālumu starp ēkām var samazināt, tad to var samazināt līdz “0” (nulle).
Publicēts 14.03.2024.
Skaidrojums par 32.punktu aktualizēts 18.03.2024.
Skaidrojums par 33.punktu papildināts 11.06.2024.
Iekļauts jauns skaidrojums par 108.punktu 08.10.2024.
Mārtiņš Riežnieks - Būvniecības politikas departaments