LBN 201-15 "Būvju ugunsdrošība"

Punkta Nr.

LBN 201-15 punkts (citāts)

Skaidrojums

29.

Lai ugunsgrēka gadījumā ierobežotu iespējamo uguns izplatību no vienas šā būvnormatīva 5.punktā minētās būves uz citu, starp būvēm ievēro ugunsdrošības atstarpes. Minimālās ugunsdrošības atstarpes starp būvēm ir norādītas šā būvnormatīva pielikuma 7.tabulā, turklāt būvēm ar ugunsnoturības pakāpi U1 un U2 minimālais ugunsdrošības attālums līdz blakus esošo zemes vienību robežām ir četri metri, U3 būvēm – pieci metri. Ugunsdrošības atstarpes starp būvēm ievēro arī tad, ja būves atrodas vienā zemes vienībā (izņemot būvnormatīva 30. punktā minēto gadījumu).

Punkts piemērojams vienlaicīgi skatot regulējumu arī LBN 201-15 32.punktā kā arī citos punktos, kas nosaka atkāpes no 29.punktā noteiktās kārtības.

LBN 201-15 29.punkts un pielikuma 7.tabula ir vispārēja norma, bet atkāpes no tās ir pieļaujamas tikai tādā apjomā un tādos gadījumos, kas ir noteikti LBN 201-15 speciālajās normās - t.i. 30., 31., 32., 33. un 34.punktā.

LBN 201-15 neparedz atkāpes no LBN 201-15 29.punktā vai pielikuma 7.tabulā noteiktās kārtības tikai tādēļ, ka blakus zemesgabala īpašnieks piekrīt ēku izvietojumam.

30.

Ugunsdrošības atstarpes starp būvēm vienā zemesgabalā var neievērot, ja būvju apbūves laukums nav lielāks par šā būvnormatīva pielikuma 3.tabulā norādītajiem ugunsdrošības nodalījuma maksimāli pieļaujamiem lielumiem. Ja būvju ugunsnoturības pakāpes ir atšķirīgas, ugunsdrošības atstarpi pieņem atbilstoši būvei ar zemāko ugunsnoturības pakāpi.

LBN 201-15 30.punkts nosaka nosacījumus, pie kādiem katru attālumu starp divām ēkām vienā zemes vienībā var samazināt, taču nav noteikts ierobežojums, ka vienai ēkai šis regulējums par attāluma samazināšanu būtu piemērojams tikai vienu reizi. Tātad, LBN 201-15 30.punktu var piemērot vienu reizi, samazinot vienu attālumu līdz vienai ēkai, vēl vienu reizi, samazinot citu attālumu līdz citai ēkai tajā pašā zemes vienībā, utt., taču šādā gadījumā visu attiecīgo būvju apbūves laukumu summa nedrīkst pārsniegt LBN 201-15 pielikuma 3.tabulā noteiktos ugunsdrošības nodalījuma maksimāli pieļaujamos lielumus, kas izteikti ar laukuma mērvienību un pēc noklusējuma (citā gadījumā) būtu attiecināmi uz stāvu kopējo platību.

31.

Noteiktās ugunsdrošības atstarpes un minimālo ugunsdrošības attālumu līdz blakus esošo zemes vienību robežai var samazināt, ja starp būvēm ierīkota ugunsdroša siena atbilstoši šā būvnormatīva pielikuma 1.tabulā noteiktajām prasībām.

LBN 201-15 31.punkts regulē jautājumu par attālumu starp ēkām kā arī jautājumu par attālumu no ēkas līdz zemes vienības robežai. Abos gadījumos kritērijs attāluma samazināšanai ir viens un tas pats – ugunsdroša siena.

Ja starp ēkām ir ugunsdroša siena, kas atbilst LBN 201-15 pielikuma 1.tabulā noteiktajām prasībām, tad tiek izpildīts LBN 201-15 31.punktā noteiktais nosacījums, tātad atstarpes starp ēkām var būt mazākas par LBN 201-15 pielikuma 7.tabulā noteiktajām.

32.

Būvi var izvietot tuvāk par šā būvnormatīva 29.punktā minēto minimālo attālumu līdz blakus esošā zemesgabala robežai, neparedzot ugunsdrošo sienu, ja:

32.1. būve atrodas blakus zemesgabaliem, kuriem pašvaldības teritorijas plānojumā noteikts ielas, ceļa vai laukuma statuss;

32.2. plānotais attālums starp blakus esošām būvēm dažādos zemesgabalos atbilst šā būvnormatīva pielikuma 7.tabulā noteiktajam attālumam.

Ja saskaņā ar LBN 201-15  32.2.apakšpunktu veic atkāpes no LBN 201-15 29.punktā noteiktā attāluma līdz blakus esošai zemes vienību robežai, tad, ņemot vērā blakus esošās zemes vienības īpašnieka tiesību aizskārumu, ēkas vai tās ugunsdrošā nodalījuma izvietojumu zemes vienībā saskaņo* ar blakus zemes vienības īpašnieku.
*Arī atbilstoši Ministru kabineta 2013.gada 30.aprīļa noteikumu Nr.240 “Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi” 132.punktam jaunbūvējamās būves (izņemot inženierbūves – tiltus, estakādes, tuneļus, satiksmes pārvadus un inženierkomunikācijas) izvieto ne tuvāk par 4 metriem no zemes vienības robežām. Šo attālumu var samazināt, ja netiek pārkāptas normatīvo aktu prasības ugunsdrošības, higiēnas un insolācijas jomā un ir saņemts blakus esošās zemes vienības īpašnieka saskaņojums.

32.punkts nepieļauj atkāpes no LBN 201-15 pielikuma 7.tabulā noteiktajiem attālumiem.

Latvijas būvnormatīvos (tajā skaitā LBN 201-15) noteiktās minimālās tehniskās prasības attiecībā uz būvēm un to elementiem un vides pieejamības prasības attiecībā uz būvēm nav uzskatāmi par apgrūtinājumiem Zemesgrāmatas likuma izpratnē. Tātad, ja ēkas izvietojums zemes vienībā tiek realizēts saskaņā ar LBN 201-15 32.2. apakšpunktu, tad tas nav uzskatāms par apgrūtinājumu Zemesgrāmatas likuma izpratnē.

33.

Minimālās ugunsdrošības atstarpes starp divos blakus esošos zemesgabalos izvietotām mazstāvu dzīvojamām mājām un saimniecības ēkām var samazināt, ja būvju stāvu kopējā platība nav lielāka par šā būvnormatīva pielikuma 3.tabulā norādītajiem ugunsdrošības nodalījuma maksimāli pieļaujamiem lielumiem. Ja būvju ugunsnoturības pakāpes ir atšķirīgas, ugunsdrošības atstarpi pieņem atbilstoši būvei ar zemāko ugunsnoturības pakāpi.

LBN 201-15 33.punkts nosaka nosacījumus, pie kādiem katru attālumu starp divām ēkām (mazstāvu dzīvojamām mājām un saimniecības ēkām) savā starpā var samazināt, bet neizvirza ierobežojumu, ka vienai ēkai šis regulējums par attāluma samazināšanu būtu piemērojams tikai vienu reizi. Tātad, LBN 201-15 33.punktu var piemērot vienu reizi, samazinot vienu attālumu līdz vienai ēkai vienā zemes vienībā, vēl vienu reizi, samazinot citu attālumu līdz citai ēkai citā zemes vienībā, utt., taču šādā gadījumā visu attiecīgo būvju stāvu kopējā platība nedrīkst pārsniegt LBN 201-15 pielikuma 3.tabulā noteiktos ugunsdrošības nodalījuma maksimāli pieļaujamos lielumus. Ugunsdrošības nodalījumā iekļauto zemes vienību skaits neietekmē LBN 201-15 33.punkta regulējumu, tātad, vienā ugunsdršības nodalījumā iekļauto zemes vienību skaits kopā var būt arī lielāks par divi, piemēram, tās var būt arī trīs, četras, piecas utt dažādas zemes vienības.

33.punkts attiecās uz ēkām un attālumiem starp ēkām, nevis teritorijām, tātad LBN 201-15 33.punktā minētajiem vārdiem “mazstāvu dzīvojamās mājas” nav tiešas saistības ar teritoriju vai Ministru kabineta 2013.gada 30.aprīļa noteikumos Nr.240 “Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi” minēto funkcionālās zonas apzīmējumu "Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM)".

Ja tiek izpildīti LBN 201-15 33.punktā noteiktie nosacījumi, tad minimālās ugunsdrošības atstarpes var būt mazākas par LBN 201-15 29.punktā un pielikuma 7.tabulā noteiktajām atstarpēm. Šādā situācijā LBN 201-15 31.punktā noteikto nosacījumu izpilde nav obligāta.

Ja saskaņā ar LBN 201-15  33.punktu veic atkāpes no LBN 201-15 29.punktā un pielikuma 7.tabulā noteiktajiem attālumiem, tad, ņemot vērā blakus esošās zemes vienības īpašnieka tiesību iespējamo ierobežojumu nākotnē (ierobežotas tiesības palielināt esošo apbūvi), ēkas vai tās ugunsdrošā nodalījuma izvietojumu zemes vienībā saskaņo ar blakus zemes vienības īpašnieku.

LBN 201-15 neparedz ierobežojumu, līdz kādam attālumam var samazināt LBN 201-15 pielikuma 7.tabulā noteiktos attālumus, tātad, ja tiek izpildīti LBN 201-15 33.punktā noteiktie nosacījumi un var samazināt attālumu starp ēkām, tad to var samazināt arī līdz 0m, jeb ēkas var būt bez atstarpes.

LBN 201‑15 33.punkta nosacījumu izpildes gadījumā ugunsdrošo sienu nav jāparedz.

34.

Būves pārbūves un atjaunošanas gadījumā atļauts saglabāt esošās atstarpes starp būvēm un atstarpes līdz blakus esošo zemes vienību robežām, ja netiek palielināti būvju gabarīti ugunsdrošības atstarpes virzienā.

Attiecās uz eksistējošu un jau uzbūvētu ēku gadījumiem. Regulējums nav attiecināms uz ieceri vienu ēku sadalīt, piemēram, divās ēkās.

108.

Šī regulējuma objekti ir evakuācijas izejas, proti, viena izeja, kas ved caur citu ugunsdrošības nodalījumu (atbilst LBN 201-15 101.6.apakšpunktam) un visas citas evakuācijas izejas no attiecīgā ugunsdrošības nodalījuma. No katra ugunsdrošības nodalījuma evakuācijas izeja uz citu ugunsdrošības nodalījumu tiek pieļauta tikai viena un šāda izeja nozīmē, ka visām pārējām evakuācijas izejām no attiecīgā ugunsdrošības nodalījuma ir jāatbilst LBN 201‑15  101.1., 101.3. vai 101.4. apakšpunkta prasībām jeb pārējām izejām jāved uz āru vai kāpņu telpu, vai uz aizsargātu evakuācijas ceļu. Šajā gadījumā ugunsdrošības nodalījumā vienīgajai evakuācijas izejai caur citu ugunsdrošības nodalījumu ir iespējami dažādi varianti, kurus skaidrojam ar piemēru.

Shematisks piemērs:

Piemērā ir četri ugunsdrošības nodalījumi. Pirmajā ugunsdrošības nodalījumā kopā ir četras evakuācijas izejas no kurām viena izeja (apvilkta ar sarkanu) drīkst iet uz citu ugunsdrošības nodalījumu, bet pārējām trīs izejām (apvilktas ar zilu) ir jābūt uz āru vai uz kāpņu telpu, vai uz aizsargātu evakuācijas ceļu, vai aizsargātu evakuācijas ceļu un kāpņu telpu. Situāciju tālāk risina atkarībā no evakuācijas ceļa:

1. variants. Ja evakuācijas ceļa (zaļās līnijas) garums (attālums no evakuācijas izejas (attēlā ar sarkanu) līdz izejai no ēkas) atbilst LBN 201‑15  pielikuma 6. tabulā noteiktajam maksimālajam attālumam, tad evakuācijas ceļš drīkst iet caur citiem (vairākiem) ugunsdrošības nodalījumiem. Ugunsdrošības nodalījumu skaits šajā gadījumā nav ierobežots. Šajā situācijā dzeltenais vai oranžais evakuācijas ceļš nav obligāts.

2. variants. Ja evakuācijas ceļš (zaļā līnija) veidots kā aizsargāts evakuācijas ceļš, tad evakuācijas ceļš drīkst iet caur citiem (vairākiem) ugunsdrošības nodalījumiem. Arī šajā situācijā ugunsdrošības nodalījumu skaits nav ierobežots un dzeltenais vai oranžais evakuācijas ceļš nav obligāts.

3. variants. Ja evakuācijas ceļa (zaļās līnijas) garums (attālums no evakuācijas izejas (attēlā ar sarkanu) līdz izejai no ēkas) neatbilst LBN 201‑15  pielikuma 6. tabulā noteiktajam maksimālajam attālumam vai tas nav veidots kā aizsargāts evakuācijas ceļš, tad šādu evakuācijas ceļu LBN 201‑15 nepieļauj. Iepriekš minētais neatceļ to, ka viena no evakuācijas izejām (attēlā ar sarkanu) drīkst iet uz citu ugunsdrošības nodalījumu. Šādā situācijā  evakuācijas ceļš drīkst iet cauri tikai vienam ugunsdrošības nodalījumam, tātad, tas ir attēlā dzeltenais vai oranžais evakuācijas ceļš vai abi. Ja arī dzeltenais vai oranžais evakuācijas ceļš pārsniedz LBN 201‑15 pielikuma 6.tabulā noteikto maksimālo attālumu, tad evakuācijas izeja (attēlā ar sarkanu) vēl joprojām tiek pieļauta, bet attiecīgo evakuācijas ceļu veido kā aizsargātu evakuācijas ceļu [sk. LBN 201‑15 141.punktu].

Piemērā ir apskatītas pieļaujamās evakuācijas izejas tikai no attēlā norādītā pirmā ugunsdrošības nodalījuma, taču LBN 201‑15  108.punktā noteikto kārtību var piemērot uz katru ugunsdrošo nodalījumu atsevišķi, tātad, ja ēkā ir vairāki ugunsdrošības nodalījumi, tad 108.punktā noteikto kārtību var piemērot vairākas reizes – katru reizi uz citu ugunsdrošības nodalījumu. Šādā gadījumā var izveidoties situācija, kad vienā ēkā ir vairākas evakuācijas izejas no viena uz citu ugunsdrošo nodalījumu.