LBN 222-15 "Ūdensapgādes būves"

Ekonomikas ministrija, savu viedokli saskaņojot ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, sniedz skaidrojumu par Latvijas būvnormatīvu LBN 222-15 "Ūdensapgādes būves" (turpmāk - LBN 222-15) [1]

Punkta Nr.

LBN 222-15 punkts (citāts)

Skaidrojums

131. I un II kategorijas sūkņu stacijās nepieciešami vismaz divi spiedvadi. III kategorijas sūkņu stacijās drīkst ierīkot vienu spiedvadu. Pie sūkņu stacijām, ugunsdzēsības rezervuāriem un atklātām ugunsdzēsības ūdens tilpnēm paredz ūdens ņemšanas vietu ugunsdzēsības vajadzībām atbilstoši šī būvnormatīva 195. un 207. punktam.

Lai atklāta dabīga ūdens tilpne, piemēram, dīķis, būtu ūdens ņemšanas vieta arī ugunsdzēsībai, dīķim ierīko ūdens ņemšanas vietu.

Vairāk informāciju skatīt skaidrojumā pie 207.punkta un 195.punkta.

195.

Ugunsdzēsības rezervuāram paredz vismaz vienu atklātu ūdens tilpni vai slēgtu rezervuāru ar divām ūdens ņemšanas vietām.

[Grozīts ar MK 07.03.2017. noteikumiem Nr. 122]

Uz dabisko atklāto ūdens tilpni, piemēram, dīķi, neattiecās LBN 222‑15 195. punktā minētais kritērijs par “[..] divām ūdens ņemšanas vietām”, jo pretējā gadījumā saskaņā ar LBN 222‑15 207. punktu dīķis būtu jāaprīko ar diviem laukumiem (katrs laukums divām automašīnām). Tātad, LBN 222‑15 195. punktā minētais kritērijs par “[..] divām ūdens ņemšanas vietām” attiecās tikai uz slēgtu rezervuāru un šajā gadījumā ar ūdens ņemšanas vietu domājot vietu, kur pieslēgties ūdens ņemšanai, nevis laukumu, kas atbilst LBN 222‑15 207. punkta prasībām divām automašīnām.

207.

Ja pie atklātām ūdens tilpnēm ierīko ūdens ņemšanas vietas, nodrošina ūdens ņemšanu arī ziemā. Pie ūdens ņemšanas vietas nodrošina vismaz divu ugunsdzēsības automobiļu novietošanu, projektējot vismaz 3,5 m platu piebraucamo ceļu un 12 x 12 m laukumu ar segumu. Piebraucamā ceļa un laukuma seguma kvalitātei jābūt tādai, lai pa to varētu pārvietoties ugunsdzēsības tehnika. Pie ūdens ņemšanas vietām ne tālāk kā metra attālumā no atklātās ūdens tilpnes augšējās malas projektē 0,8 m augstu aizsargbarjeru.

[MK 07.03.2017. noteikumu Nr. 122 redakcijā]

Ugunsdzēsības ūdens ņemšanas vietas minimālās tehniskās prasības nosaka LBN 222‑15 207. punkts atbilstoši, kuram ūdens ņemšana vietai ir vismaz 3,5 m plats piebraucamais ceļš, bet pie ūdens ņemšanas vietas ir 12 x 12 m laukums divu ugunsdzēsības automobiļu novietošanai. Piebraucamā ceļa un laukuma seguma kvalitātei jābūt tādai, lai pa to varētu pārvietoties ugunsdzēsības tehnika. Pie ūdens ņemšanas vietām ne tālāk kā metra attālumā no atklātās ūdens tilpnes augšējās malas projektē 0,8 m augstu aizsargbarjeru.

Attiecīgajai ugunsdzēsības ūdens ņemšanas vietai (laukumam) un tās iekārtojumam ir jābūt tādam, lai abi LBN 222‑15 207. punktā minētie ugunsdzēsības automobiļi ūdeni varētu ņemt vienlaicīgi. Šis aspekts atbilst arī  vēsturiskajam regulējumam, kas izmantojams vēsturisko tiesību normu interpretācijas metodes ietavros, proti, ņemot vērā, ka pašlaik spēkā vairs nesošais regulējums Latvijas būvnormatīva LBN 222‑99 "Ūdensapgādes ārējie tīkli un būves"[2] (redakcijā no 2000. gada 1. jūnija līdz 2004. gada 31. decembrim) 195. punkts noteica, ka “[j]ābūt vismaz vienai atklātai ūdens tilpnei ar divām ūdens ņemšanas vietām vai diviem ugunsdzēsības rezervuāriem, un katrā no tiem uzglabā 50 % no kopējā ūdens daudzuma ugunsgrēku dzēšanai”. Savukārt, tajā pašā laikā tas pats būvnormatīvs 207.punktā noteica, ka “[ū]densapgādes būves vietu iežogo un nodrošina piebrauktuves ar cieto segumu ugunsdzēsības tehnikai”. No iepriekš minētā secināms, ka būvniecības regulējums pēc būtības arī vēsturiski bija noteicis, ka ugunsdzēsības atklātai ūdens tilpnei ir jābūt tādai, lai tā nodrošinātu divu ugunsdzēsības automobiļu uzpildi ar ūdeni vienlaicīgi.

Ņemot vērā ugunsdzēsības automobiļu ūdens sūkšanas tehnisko aprīkojumu, papildus norādām, ka LBN 222‑15 207. punktā noteiktajai ūdens ņemšanas vietai jābūt tādai, lai attālums (ieskaitot tajā krasta augstumu) no abu automobiļu stāvvietas līdz ūdens paņemšanas (ūdens iesūkšanas) vietai nepārsniedz 7 m, jo izmantojot ugunsdzēsības aprīkojumu ūdeni var uzsūkt līdz 7 metru augstumam.

Saskaņā ar Būvniecības likuma 9.1panta otro daļu būvnormatīvus, tajā skaitā LBN 222-15 nepiemēro ekspluatācijas jomā, līdz ar to LBN 222‑15 nenosaka atklātas dabiskās ūdenstilpnes uzturēšanas kārtību. Ministru kabineta 2016. gada 19. aprīļa noteikumi Nr. 238 “Ugunsdrošības noteikumi” (turpmāk – Ugunsdrošības noteikumi) nosaka būvju un ar to saistīto ugunsdrošības objektu ekspluatācijas kārtību, tajā skaitā kārtību par ugunsdzēsības ūdens ņemšanas vietas uzturēšanu. Ugunsdrošības noteikumu 108. punkts nosaka, ka “[u]gunsdzēsības ūdensapgādes sistēmu [tajā skaitā ūdens ņemšanas vietas] uztur tā, lai ugunsdzēsības tehnika varētu ņemt ūdeni jebkurā gadalaikā”. Tas nozīmē, ka objektam ir jāveic atbilstoši pasākumi, lai nodrošinātu iespēju izmantot atklātas ugunsdzēsības ūdens ņemšanas vietas arī ziemā, piemēram, patstāvīgi jāuztur ledū izzāģēts āliņģis. Šāda prasība ir noteikta, lai pēc iespējas samazinātu laiku no Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta resursu ierašanās brīža līdz ugunsgrēka dzēšanas uzsākšanai, jo āliņģa ierīkošana, lai padotu ūdeni ugunsgrēka dzēšanai, paildzina šo laiku, kā arī turpinās ugunsgrēka un tā bīstama faktoru attīstība un izplatība. Attiecībā uz ugunsdzēsības ūdens ņemšanas vietām Ugunsdrošības noteikumos ir noteiktas arī citas prasības – skatīt, piemēram, šo noteikumu 29. un 112. punktu, kā arī  417.4. apakšpunktu u.c.

Tātad, ja ugunsdzēsības ūdensapgādi paredzēts nodrošināt no dabiskās atklātās ūdens tilpnes, piemēram, dīķa, tad pie dīķa ierīko vismaz vienu ūdens ņemšanas vietu, kas izpilda LBN 222-15 207. punktā noteiktās minimālās tehniskās prasības par divu ugunsdzēsības automobiļu novietošanu laukumā pie ūdens tā, lai abi ugunsdzēsības automobiļi ūdeni varētu ņemt vienlaicīgi.


[1] Apstiprināti ar Ministru kabineta 2000. gada 1. februāra noteikumiem Nr. 38 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 222-99 “Ūdensapgādes ārējie tīkli un būves””.


Papildus informācija

Būvnormatīvus, tajā skaitā LBN 222-15 nepiemēro ekspluatācijas jomā, tādēļ īpaši vēršam uzmanību, ka pašlaik spēkā esošais regulējums LNB 222-15 131., 195. un 207.punktā nav attiecināms uz atklātām ūdenskrātuvēm, kas atbilstoši šīs jomas vēsturiskajam regulējumam agrāk ir bijusi noteikta jeb atzīta kā atklāta ugunsdzēsības ūdens tilpne. Piemēram, ja attiecīgā ugunsdzēsības ūdens ņemšanas vieta projektēta atbilstoši pašlaik spēkā vairs neesošajam Latvijas būvnormatīva LBN 222-99 "Ūdensapgādes ārējie tīkli un būves"[2] 207.punktam (redakcijā no 2000. gada 1. jūnija līdz 2024. gada 31. decembrim[3]), tad nepastāv obligāts pienākums attiecīgo ūdens ņemšanas vietu tagad pārbūvēt atbilstoši pašlaik spēkā esošajām prasībām šajā jomā (piemēram, izbūvēt laukumu, kas ir vismaz 12 x 12 m liels).


[1] Apstiprināti ar Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumiem Nr. 326 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 222-15 "Ūdensapgādes būves"".

[2] Apstiprināti ar Ministru kabineta 2000. gada 1. februāra noteikumiem Nr. 38 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 222-99 “Ūdensapgādes ārējie tīkli un būves””.

[3] 207.punka vēsturiskā redakcija "Ūdensapgādes būves vietu iežogo un nodrošina piebrauktuves ar cieto segumu ugunsdzēsības tehnikai."

Publicēts 31.10.2024.

Mārtiņš Riežnieks - Būvniecības politikas departaments

 

 

 

 

Lapa atjaunota 31.10.2024