LVS

STANDARTU PIEMĒROŠANA

Standarts ir ekspertu izstrādāts un atzītas standartizācijas institūcijas[1] apstiprināts[2] tehnisks dokuments, kas paredzēts tā atkārtotai vai ilgstošai piemērošanai. Darbā ar standartu ir jāņem vērā, ka tas ir intelektuālais īpašums, kas pieder standartizācijas institūcijai, tātad, uz standartu attiecas autortiesības, kuras aizsargā normatīvie akti[3].

Būvniecības jomas normatīvajā aktā atsauce uz standartu var būt tieša vai netieša.

Tiešā atsauce nozīmē, ka standarta izmantošana ir vienīgā iespējamā, tātad, standarts ir obligāti piemērojams jebkādos apstākļos. Tiešās atsauces var būt ar norādi uz standarta reģistrācijas gadu vai bez tās. Ja tiešās atsauce uz standartu nesatur standarta reģistrācijas gadu, tad attiecīgās nozares regulācija ir pilnībā nodota nozarei un likumdevējs neveic nozares pārraudzību. Ja tiešā atsauce satur standarta reģistrācijas gadu, tad attiecīgās nozares regulācija ir nodota nozarei, taču likumdevējs veic nozares pārraudzību (likumdevējs ir paturējis tiesības noteikt konkrētu obligāti piemērojamo standartu). Ar tiešo atsauci uz standartu likumdevējs ir skaidri un nepārprotami norādījis to standartu un tajā noteikto tehnisko risinājumu, kas ir obligāti ievērojams. Atkāpe no šāda standarta nav pieļaujama.

Netiešā atsauce nozīmē, ka standarts ir ieteikts*.

Ekonomikas ministrija, sadarbībā ar attiecīgo standartu tehnisko komiteju, iesaka* būvniecībā katrā jomā piemērojamo standartu sarakstu, jeb nosaka tos standartus, kas piemērojami attiecīgajā būvnormatīvā[4] noteikto minimālo tehnisko prasību un izpildāmo mērķu sasniegšanai. Tātad, ieteikti* ir arī tie standarti, kas ir iekļauti būvnormatīvā noteikto prasību izpildei piemērojamo standartu sarakstā.

*Šajā skaidrojumā un arī normatīvajā aktā[4]  termins “ieteikts” ir saprotams tā, ka atkāpe no standarta būtu pieļaujama tikai tad, ja projektētājs var ticami pierādīt, kā izvēlētais cits risinājums ir līdzvērtīgs vai labāks par standartā noteikto.  Atkāpe no ieteiktā standarta nav pieļaujama tikai tādēļ, ka personai nav vēlme sekot standarta prasībām, jo šāda personas rīcība nevar būt saistīta ar patērētāju interesēm[5], tātad, nav pamatota un nav atbalstāma. Atkāpe no ieteiktā standarta ir apsverama tikai gadījumā, ja piedāvātais (alternatīvais) cits risinājums ir pamatojams, piemēram, ar to, ka standartā ir neaprakstītu vai nepietiekoši aprakstītu situāciju vai tehnoloģiskā progresa.

Ieteiktie standarti vispirms tiek apstiprināti Standartizācijas tehniskajā komitejā un pēc tam Ekonomikas ministrija tos lūdz publicēt SIA “Latvijas standarts” tīmekļa vietnē [https://www.lvs.lv] kā sarakstu ar standartiem, kas ir jāpiemēro konkrēta būvnormatīva minimālo tehnisko prasību izpildei. Piemēram,  Ministru kabineta 2021.gada 19.oktobra noteikumu Nr.693 “Būvju vispārīgo prasību būvnormatīvs LBN 200‑21” prasību izpildei piemērojamo standartu saraksts līdz šim vienu reizi ir publicēts (atbilstoši Ekonomikas ministrijas 2021.gada 10.decembra vēstulei Nr.3.3-6/2021/8814N) un pēc tam trīs reizes aktualizēts (Ekonomikas ministrijas 2022.gada 17.oktobra vēstule Nr.3.3-6/2022/6336N, 2022.gada 17.novembra vēstule Nr.3.3-6/2022/7599N un 2023.gada 20.oktobra vēstule Nr.3.3-6/2023/6147N)[6]. Tātad, būvniecības jomā piemērojamos standartus nosaka caur būvnormatīvu prizmu – būvnormatīvā nosakot atsauci uz standartu vai standartu iekļaujot to standartu sarakstā, kurus izmanto būvnormatīvā noteikto minimālo tehnisko prasību izpildei.

Ja būvnormatīvs nenosaka tiešo vai netiešo atsauci uz standartu un standarts nav iekļauts arī piemērojamo standartu sarakstā kāda būvnormatīva prasību izpildei, tad šādā standartā noteikto prasību ievērošanas novērtējums nav jāveic nedz būvuzraugam, nedz citiem būvniecības dalībniekiem, ja par šādu standartu piemērošanu nav atrunas būvprojektā, kā arī nav atrunāta šādu standartu piemērošana starp būvniecības procesa dalībniekiem noslēgtajos līgumos.

LVS 1083

Jauns Latvijas valsts standarts LVS 1083 "Centralizētas siltumapgādes sistēmas. Ārējie siltumtīkli. Vispārīgās prasības"

2024.gada 15.augustā stājies spēkā Latvijas valsts standarts LVS 1083 "Centralizētas siltumapgādes sistēmas. Ārējie siltumtīkli. Vispārīgās prasības". Standarts izstrādāts, lai nodrošinātu augstākas kvalitātes prasības ārējo siltumtīklu projektēšanai un būvniecībai Latvijā.

Standarts nosaka vispārīgās prasības, kas jāievēro centralizētās siltumapgādes sistēmas ārējo tīklu projektēšanā un būvniecībā, un attiecas uz pazemes un virszemes siltumtīkliem.

Standarts nosaka, ka būvniecības darbos var piedalīties tikai sertificēts personāls, kas apguvis nepieciešamās prasmes mācību centros atbilstoši Latvijas Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģiju inženieru savienības (LSGŪTIS) saskaņotām mācību programmām. Standarta 6.nodaļā “Prasības personālam” noteiktas prasības personāla kvalifikācijai un apmācībai, kā arī kādi apmācības apliecinoši dokumenti nepieciešami būvdarbu vadītājam/būvuzraugam un būvdarbu vadītāja/būvuzrauga palīgam, projektētājam un projektētāja palīgam.

Standarts paredz būvniekiem un projektētājiem ievērot prasības, kas nodrošina centralizētas siltumapgādes sistēmas drošību, efektivitāti un ilgtspēju.

Standarta ieviešana veicinās augstāku būvniecības darbu kvalitāti un drošību, uzlabos siltumtīklu efektivitāti un ilgtspēju, kā arī nodrošinās stabilāku un efektīvāku siltumapgādes infrastruktūru Latvijā.

Latvijas valsts standarts LVS 1083 "Centralizētas siltumapgādes sistēmas. Ārējie siltumtīkli. Vispārīgās prasības" pieejams Latvijas valsts standarta tīmekļvietnē www.lvs.lv sadaļā Būvspeciālistu lasītava.

Publicēts 28.08.2024.

LVS EN 858-1:2003

Skaidrojums par standarta LVS EN 858-1:2003 “Vieglo naftas produktu (piem. eļļas un benzīna) atdalīšanas iekārtas - 1.daļa: Uzbūves principi, izpildījums un testēšana, marķēšana un kvalitātes kontrole” 6.5.3.apakšpunktā noteikto kompetento iestādi.

Ekonomikas ministrijā (EM) un Klimata un enerģētikas ministrijā (KEM) ir vērsušies nozares pārstāvji ar lūgumu skaidrot  standarta LVS EN 858-1:2003 “Vieglo naftas produktu (piem. eļļas un benzīna) atdalīšanas iekārtas - 1.daļa: Uzbūves principi, izpildījums un testēšana, marķēšana un kvalitātes kontrole” (turpmāk – Standarts EN 858-1) 6.5.3.apakšpunktā noteiktās kompetentās iestādes (local authorities) iesaistīšanu jautājuma izlemšanā par vieglo naftas produktu atdalīšanas iekārtas aprīkojamu ar automātisko noslēgierīci. Sniedzam EM un KEM skaidrojumu par minēto jautājumu.

Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2011.gada 9.marta Regulā (ES) Nr.305/2011, ar ko nosaka saskaņotus būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumus un atceļ Padomes Direktīvu 89/106/EEK, noteiktai kārtībai būvizstrādājumu saskaņoto standartu sarakstā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī ir iekļauts standarts Standarts EN 858-1. Tas nozīmē, ka Standarta EN 858-1 prasības vieglo naftas produktu atdalīšanas iekārtām ir obligāti piemērojamas visās Eiropas Savienības dalībvalstīs.

Standarta EN 858-1 6.5.3.apakšpunktā noteikts, ka vieglo naftas produktu atdalīšanas iekārtas aprīkojamas ar automātisko noslēgierīci. Taču Standarta EN 858-1 6.5.3.apakšpunktā ir iekļauta arī piezīme, ka kompetentā iestāde (local authority) var atļaut izmantot separatoru sistēmu bez automātiskās noslēgierīces.

Vēršam uzmanību, ka Standarta EN 858-1 izpratnē kompetentā iestāde (local authority) Latvijā ir Valsts vides dienests, kas izsniedz tehniskos noteikumus lielajām attīrīšanas iekārtām, un pašvaldību iestādes, kas ir atbildīgas par vides aizsardzības jautājumiem konkrētajā pašvaldībā. Tikai ar šo kompetento iestāžu izsniegto atļauju var atkāpties no prasības aprīkot vieglo naftas produktu atdalīšanas iekārtas ar automātisko noslēgierīci. Tāpat norādām, ka par kompetento iestādi minētā jautājuma izlemšanā nav uzskatāms būvspeciālists (projektētājs, būvdarbu vadītājs, būvuzraugs vai autoruzraugs).

Publicēts 21.08.2024.

Andris Mālnieks - Būvniecības politikas departaments