Pieņemšana ekspluatācijā pa kārtām

Ekonomikas ministrija ir saņēmusi informāciju par neskaidrībām saistībā ar ēkas pieņemšanu ekspluatācijā pa kārtām. Lai vienveidotu regulējuma piemērošanas praksi, Ekonomikas ministrija vērš uzmanību uz to, ka saskaņā ar Būvniecības likuma 21.panta otro daļu būvi aizliegts izmantot līdz tās pieņemšanai ekspluatācijā, izņemot Būvniecības likuma 21.panta trešajā daļā minētos gadījumus. Būvniecības likuma 21.panta trešajā daļā ir noteikts, ka ekspluatācijā pieņemtas ēkas pārbūves, atjaunošanas vai restaurācijas laikā, kā arī inženiertīklu un speciālajos būvnoteikumos paredzētajos gadījumos inženierbūvju būvniecības, pārbūves vai atjaunošanas laikā to izmantošana pirms pieņemšanas ekspluatācijā ir atļauta, ja būvprojektā iekļauts izvērtējums par būves izmantošanas pieļaujamību būvdarbu laikā, izmantošanas nosacījumi, bet attiecībā uz ēkām — arī aprēķini par būvmateriālu pieļaujamo svaru un montāžas slodzi uz nesošajām konstrukcijām, kuri iekļauti būvprojekta sastāvā esošajā darbu organizācijas projektā. Pirms attiecīgais problēmjautājums tiek apskatīts tālāk detalizētāk, būtu nepieciešams uzvērt, ka Būvniecības likuma 21.panta trešā daļa attiecas uz ekspluatācijā pieņemtām ēkām. Būvniecības likuma 21.panta trešā daļa neapskata jautājumu par jaunas ēkas pieņemšanu ekspluatācijā. Pamatā regulējums ir vērsts uz to, lai ēka netiktu ekspluatēta pirms nav pabeigti būvprojektā paredzētie būvdarbi. Proti, netiktu ekspluatēts nedrošs objekts.

Papildus būtu arī jāņem vērā, ka Būvniecības likums nav vienīgais normatīvais regulējums, kas regulē būvniecības procesu. Pamatojoties uz Būvniecības likumu, ir izdoti būvnoteikumi, kas detalizētāk apraksta būvniecības procesu.

Saskaņā ar Ministru kabineta 02.09.2014. noteikumu Nr.529 “Ēku būvnoteikumi” 183.punktu būves kārtu var pieņemt ekspluatācijā, ja tās būvdarbi ir pilnīgi pabeigti un ir veikti visi attiecīgajai būves kārtai paredzētie ugunsdrošības, darba aizsardzības un vides aizsardzības pasākumi, kā arī izdarīts viss būvprojektā paredzētais, lai nodrošinātu vides pieejamību. Būves kārta ir būvprojektā noteikta atsevišķa būve vai būves daļa ar nepieciešamajiem inženiertīkliem un ārtelpas labiekārtojumu, kuru var ekspluatēt neatkarīgi no citām būves daļām (sk. Ministru kabineta 19.08.2014. noteikumu Nr.500 “Vispārīgie būvnoteikumi” 2.6.apakšpunktu). Svarīgi būtu uzsvērt, ka likumdevējs kā būves kārtu ir norādījis arī būves daļu – proti, būvprojektā skaidri nodalītu apjomu, attiecībā pret kuru var izpildīt visas attiecīgās prasības. Par būves daļu var uzskatīt ēkas sekciju vai posmu. Tomēr, katrā konkrētā gadījumā, ņemt vērā būvniecības regulējuma mērķi (sk. Būvniecības likuma 2.pantu), būvspeciālistam ir jāapsver un jāparedz iespējamie riski, ja ēka tiek pieņemta ekspluatācijā pa kārtām, kur katra kārta ir šīs ēkas kāda daļa. Nebūtu pieļaujams tāds risinājums, kas var apdraudēt potenciālo ēkas lietotāju vai sabiedrību. Skatoties no šāda aspekta, ilustrācijai varam apskatīt piemēru, kura ietvaros tiktu būvēta jauna ražošanas ēkas, kas sastāvētu no iedomātiem pieciem līdzīgiem segmentiem (postiem), kur katru segmentu varētu ekspluatēt (lietot) atsevišķi. Pieņemot, ka katru šādas ēkas segmentu būvprojektā būs paredzēts norādīt kā atsevišķu kārtu, ir nepieciešams nodrošināt, ka kārtu secība nerada papildus riskus būvdarbu veicēja personālam, ēkas lietotājam vai sabiedrībai kopumā. Skatoties no šāda aspekta, nebūtu pieļaujama attiecīgas ēkas sekciju atdalīta pieņemšana ekspluatācijā. Proti, situācija, ka ēkas galvenās konstrukcijas (jumts, sienas un pārsegumi) vēl nav visas uzbūvētas, bet kādā ēkas sekcijā jau tiktu uzsāktā tās pieņemšana ekspluatācijā. Pretēja rīcība var apdraudēt ēkas daļas lietotāju, tas saistīts ar to, ka turpinot ēkas galveno konstrukciju būvdarbu var izveidoties situācija, kuras ietvaros nav novērtēts visas ēkas galveno konstrukciju drošība, lai to varētu uzskatīt ēku par atbilstošu būvprojektam. Ēkas galveno konstrukciju izbūves laikā var rasties arī situācija, kuras ietvaros potenciālais ēkas lietotājs var atrasties būvdarbu zonā vai telpās zem tās. Līdz ar to, iedomāto ēkas pirmo sekciju var pieņemt ekspluatācijā tikai gadījumā, ja ir uzbūvētas visas galvenās ēkas konstrukcijas un veikti visi attiecīgajai būves kārtai paredzētie ugunsdrošības, darba aizsardzības un vides aizsardzības pasākumi. Pie tam, būtu nepieciešams arī šos aspektu ņemt vērā, paredzot, iespējams, katram attiecīgās ēkas segmentam paredzot savu atsevišķi funkcionējošo iekšējo inženiertīklu. Papildus pie attiecīgās pirmās kārtas arī būtu nepieciešams arī pabeigt visos tos teritorijas būvdarbus, kas nepieciešami, lai varētu faktiski uzsākt attiecīgās ēkas segmenta ekspluatāciju, piemēram, ārējie inženiertīklu pievadi, stāvvietas, apgaismojums. Tāpat arī ekspluatācijā pieņemtā ēkas sekcija būtu jāizdala no aktīvo būvdarbu zonas, lai nodrošinātu lietotāju drošību.

Kā jau tas ir uzvērts iepriekš - visus, šos riskus projektētājam (būvspeciālistam) ir jāņem vērā pie ēkas pieņemšanas ekspluatācijā pa kārtām. Papildus, balstoties uz attiecīgo risku izvērtējamu, ir nepieciešams arī izstrādāt būvdarbu ģenerālplānu katrai kārtai atsevišķi, norādot:

- inženiertīklus un ceļi, kuru turpmāka funkcionēšana būvdarbu laikā netiek pārtraukta, kā arī inženiertīklu, kuru funkcionēšana tiek pārtraukta uz laiku vai pilnīgi;

- sadarbība starp būvdarbu veicēju un ēkas īpašnieku vai lietotāju, kā arī pasākumus, kas nodrošina netraucētu ekspluatācijā pieņemtās ēkas segmenta pamatfunkciju izpildi uz turpmāko būvdarbu laiku;

- būvizstrādājumu un demontāžas materiālu pagaidu nokraušanas vietas un to maksimāli pieļaujamais svars uz pārseguma, jumta vai citām nesošām konstrukcijām.

Tomēr, piesardzības dēļ, lai aizsargātu to sabiedrības daļu, kas var plānot iegādāties dzīvokļa īpašumus, ir atsevišķi jānorāda, ka jaunas dzīvojamās ēkas būvdarbi nav dalāmi pa kārtām. Pretējā gadījumā veidotos situācija, kurā persona būs nopirkusi “dzīvokli”, kuru faktiski vēl nevar ekspluatēt. Šāda situācija neatbilstu patērētāju interesēm, kā arī radītu pārlieku lielus riskus lietotājam.

Publicēts 02.10.2024.

Andris Lazarevs - Būvniecības politikas departaments