Terase

Terases – ēkas sastāvā esoša telpa 2.stāva līmenī.

Ēkas stāvu skaitu neietekmē – vienstāva ēka.

Daļēji segta terase – visa terase ir viena telpa – ārtelpa. Platībā ieskaita.

Terases segtība ietekmē ēkas stāvu skaitu. Ēkai ir divi stāvi.

Pilnībā segta terase – visa terase ir viena telpa – ārtelpa. Platībā ieskaita.

Terases segtība ietekmē ēkas stāvu skaitu. Ēkai ir divi stāvi.

Visa terase ir viena telpa – ārtelpa.

Ēkai ir divi stāvi.

Daļēji segta terase - visa terase ir viena telpa – ārtelpa.

Ēkai ir divi stāvi.

Terases platību (grīdas platību) ēkas kopējā platībā iekļauj. [LBN 200‑21 16. un 26.punkta otrais teik.]

Pazemes stāva pārsegums ir neatņemama ēkas sastāvdaļa arī tad, ja pārsegums vienlaicīgi ir terases segums (terasei pirmā stāva līmenī). Šāda terase konstruktīvi ir neatņemama ēkas sastāvdaļa, tādēļ, nosakot ēkas apjoma rādītājus, terase nav nodalāma.

Visa terase ir viena telpa – ārtelpa.

Tā ir viena no ēkas telpām un tā (kopā ar pazemes stāva konstrukciju) ietekmē apbūves laukumu.

Ēka ar terasi konstruktīvi ir veidota (kopīga jeb viena) konstrukcija.

Terases platību (grīdas platību) ēkas kopējā platībā iekļauj. [LBN 200‑21 16. un 26.punkta otrais teik.]

Terasi iekļauj ēkas sastāvā kā telpu (ārtelpu), jo tā ir vienota konstrukcija, nevis tādeļ, ka terase ir pirmā stāva līmenī vai tādēļ, ka uz terases pergola.

Terase kā neliels laukumiņš vai celiņš bez margām vai ar margām. Piemēram, zālājā, pagalmā, pie ūdens, laipas galā utt.

“Terases” klājums ir saistīts ar zemi un definējams kā atsevišķs objekts – mazā arhitektūras forma jeb labiekārtojuma elements*.

Būvniecības ieceres dokumentācija nav nepieciešama**. Uz objektu attiecās Aizsargjoslu likums, Ugunsdrošības noteikumi utt.

Neveido apbūves laukumu un neietekmē apbūves intensitātes aprēķinus.

Apstāklis, ka koka dēļu klājs uz stabiņiem (plata laipa – ko kāds var dēvēt par “terasi”) atrodas pie ūdens, šo klāju nepadara par tiltu (lietošanas veida kods 2141), krasta nostiprinājumu vai estakādes tipa iekšzemes ūdeņu piestātni (lietošanas veida kods 2151) vai autoceļu vai ielu (2111 vai 2112).

* Būvniecības likuma 11.panta ceturtā daļa: «Ārtelpas labiekārtojuma elements ir ainavas un pilsētvides dizaina elements (tai skaitā mazā arhitektūras forma) un cita ar zemi vai gultni saistīta ķermeniska lieta, kura radusies būvdarbu rezultātā un kurai nav nosakāms būves lietošanas veids atbilstoši normatīvajiem aktiem par būvju klasifikāciju. Ārtelpas labiekārtojuma elementa būvniecībai piemēro citu, atsevišķi neklasificētu inženierbūvju būvniecības procesu, izņemot būvnoteikumos noteiktos gadījumus».

** MK 9.05.2017. not. Nr.253 “Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumi” 6.3.4.p. – «..būvniecības ieceres dokumentācija nav nepieciešama…».

Koka “terase” kā koka dēļu klājs – laukumiņš pie ēkas.

Koka “terase” kā koka dēļu klājs – laukumiņš pie ēkas.

Tas ir atsevišķs objekts ar savu (no ēkas neatkarīgu) saistību ar zemi.
Laukumiņš bez margām vai ar margām ir mazā arhitektūras forma jeb labiekārtojuma elements.

Nesegtai “terasei”, kā laukumiņam pie ēkas, būvniecības ieceres dokumentācija nav nepieciešama* arī tad, ja terase atrodas tieši pie ēkas un funkcionāli ir saistīta tikai ar kādu ēku vai vienu telpu grupu.
Ēkas apbūves laukumu neietekmē.
Ēkas telpu eksplikācijā neiekļauj.

“Terase” – kā nesegts bruģēts, asfaltēts, betonēts utml. laukumiņš ar savu pamatni.

“Terase” – kā nesegts bruģēts, asfaltēts, betonēts utml. laukumiņš ar savu pamatni.
“Terase” ar margām vai bez margām.

Bruģēts vai asfaltēts laukums pagalmā pie ēkas – nav ēkas sastāvdaļa. Tas ir labiekārtojuma elements, kam būvniecības ieceres dokumentācija nav nepieciešama*.

Arī šāds laukumiņš (“terase”) pagalmā pie dzīvojamās mājas ieejas nav transporta infrastruktūras objekts (iela vai ceļš ar būves galveno lietošanas veida kodu 2111 vai 2112), tā nav sporta būve (ar kodu 2411) un tā nav, piemēram, noliktavas laukuma būve (ar kodu 2420). Tas ir atsevišķs objekts ar savu (no ēkas neatkarīgu) saistību ar zemi - labiekārtojuma elements.

Abos piemēros - viena ēka. Šīs ēkas segto daļu bez sienām bieži dēvē par “terasi”. Viens no iemesliem “terases” nosaukuma lietošanai ir tas, ka zem nojumes ir dēļu vai cita seguma klājums. Klājums nav konstruktīvi apvienots ar ēku un veido savu (no ēkas neatkarīgu) konstrukciju- mazo arhitektūras formu jeb pagalma labiekārtojuma elementu*. Tikai segtā konstrukcija ir ēkas sastāvdaļa – nojume.

Šādas nojumes (“terases” segtās daļas) jumta projekcija tiek iekļauta ēkas apbūves laukumā [LBN 200 21 13.4.apakšpunkts].

Nojumes platību (grīdas platību, kamēr tā ir segta) ēkas kopējā platībā iekļauj [LBN 200 21 16.punkts].

“Terases” klājuma nesegto daļu neiekļauj ēkas apjoma rādītājos.

Abos piemēros ir divas blakus stāvošas ēkas. Ēku bez sienām mēdz dēvēt par “terasi”, bet faktiski tā ir nojume kā atsevišķa ēka ar vienu telpu – ārtelpu.

Katrai ēkai atsevišķi nosaka savu kopējo platību, savu apbūves laukumu u.c. datus.
Nojumes jumta projekcija veido nojumes ēkas apbūves laukumu [LBN 200 21 13.4.apakšpunkts].

Nojumes ēkas kopējo platību veido grīdas platība, kamēr tā ir segta [LBN 200 21 16.punkts].

Kritērijs 1,5m izriet no regulējuma LBN 200-21 14.p.

Tā ir segta ēkas daļa ar nojumes pazīmēm –  nojume, kas vairs nav definējama kā “pārkare”.

“Jumta pārkare” – jumta daļa, kas ir izvirzīta pāri celtnes ārsienai. [Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.: https://tezaurs.lv/p%C4%81rkare ]

“Terase”, kas  daļēji  segta ar ēkas daļu uz kolonnas.

“Terasei” (koka dēļu klājam) būvniecības ieceres dokumentācija nav nepieciešama* arī tad, ja terase atrodas tieši pie ēkas un funkcionāli saistīta tikai ar vienu ēku vai vienu telpu grupu.

Terase neietekmē ēkas apbūves laukumu.

Apbūves laukumu ietekmē ēkas daļa uz kolonnas, nevis terase.