Terase

"Terase" - LBN 200‑21 3.38. apakšpunktā definēta kā "vaļēja vai pārsegta ārtelpa, kas izvietota uz zemes kā ēkas piebūve vai virs ēkas, vai virs tās daļas, vai atsevišķi".

"Terases" veidi

Tabulā (zemāk) pirmajos septiņos piemēros apskatītie terases risinājumi atbilst būvniecības jomā [ LBN 200‑21 3.38. apakšpunktā] definētajai terasei, kas ir iekļaujama ēkas sastāvā.

No 8. līdz 16.piemēram tas ir labiekārtojuma elements, kas neietekmē ēkas apjoma rādītājus. Izvērstāk paskaidrots uzreiz zem tabulas.

Nr. p.k. Nosaukums Vizuāls piemērs Komentārs
1. Jumta terase

Terases – ēkas sastāvā esoša telpa 2.stāva līmenī.

Ēkas stāvu skaitu neietekmē – vienstāva ēka.

Terases platību (grīdas platību) ēkas kopējā platībā iekļauj. [LBN 200‑21 16. un 26.punkta otrais teik.]
2. Daļēji segta jumta terase

Daļēji segta terase – visa terase ir viena telpa – ārtelpa. Platībā ieskaita.

Terases segtība ietekmē ēkas stāvu skaitu. Ēkai ir divi stāvi.

Terases platību (grīdas platību) ēkas kopējā platībā iekļauj. [LBN 200‑21 16. un 26.punkta otrais teik.]
3. Pilnībā segta jumta terase

Pilnībā segta terase – visa terase ir viena telpa – ārtelpa. Platībā ieskaita.

Terases segtība ietekmē ēkas stāvu skaitu. Ēkai ir divi stāvi.

Terases platību (grīdas platību) ēkas kopējā platībā iekļauj. [LBN 200‑21 16. un 26.punkta otrais teik.]
4. Nesegta terase 2.stāva līmenī

Visa terase ir viena telpa – ārtelpa.

Ēkai ir divi stāvi.

Terases platību (grīdas platību) ēkas kopējā platībā iekļauj. [LBN 200‑21 16. un 26.punkta otrais teik.]
5. Daļēji segta terase 2.stāva līmenī

Daļēji segta terase - visa terase ir viena telpa – ārtelpa.

Ēkai ir divi stāvi.

Terases platību (grīdas platību) ēkas kopējā platībā iekļauj. [LBN 200‑21 16. un 26.punkta otrais teik.]

6. Terase virs ēkas pazemes stāva. Pārsegums virs pazemes stāva vienlaicīgi ir arī terases konstrukcija.

Pazemes stāva pārsegums ir neatņemama ēkas sastāvdaļa arī tad, ja pārsegums vienlaicīgi ir terases segums (terasei pirmā stāva līmenī). Šāda terase konstruktīvi ir neatņemama ēkas sastāvdaļa, tādēļ, nosakot ēkas apjoma rādītājus, terase nav nodalāma.

Visa terase ir viena telpa – ārtelpa.

Tā ir viena no ēkas telpām un tā (kopā ar pazemes stāva konstrukciju) ietekmē apbūves laukumu.

Terases platību (grīdas platību) ēkas kopējā platībā iekļauj. [LBN 200‑21 16. un 26.punkta otrais teik.]
7. Terase, kas konstruktīvi veidota kā vienota kopīga (nedalīta un nenodalāma) konstrukcija ar ēku un tās iekštelpām.

Ēka ar terasi konstruktīvi ir veidota (kopīga jeb viena) konstrukcija.

Terases platību (grīdas platību) ēkas kopējā platībā iekļauj. [LBN 200‑21 16. un 26.punkta otrais teik.]

Terasi iekļauj ēkas sastāvā kā telpu (ārtelpu), jo tā ir vienota konstrukcija, nevis tādeļ, ka terase ir pirmā stāva līmenī vai tādēļ, ka uz terases pergola.

8.* Brīvi stāvoša nesegta koka “terase” kā neliels laukumiņš vai celiņš bez margām vai ar margām. Piemēram, zālājā, pagalmā, pie ūdens, laipas galā utt.

 

Terase kā neliels laukumiņš vai celiņš bez margām vai ar margām. Piemēram, zālājā, pagalmā, pie ūdens, laipas galā utt.

“Terases” klājums ir saistīts ar zemi un definējams kā atsevišķs objekts – mazā arhitektūras forma jeb labiekārtojuma elements*.

Būvniecības ieceres dokumentācija nav nepieciešama**. Uz objektu attiecās Aizsargjoslu likums, Ugunsdrošības noteikumi utt.

Neveido apbūves laukumu un neietekmē apbūves intensitātes aprēķinus.

Apstāklis, ka koka dēļu klājs uz stabiņiem (plata laipa – ko kāds var dēvēt par “terasi”) atrodas pie ūdens, šo klāju nepadara par tiltu (lietošanas veida kods 2141), krasta nostiprinājumu vai estakādes tipa iekšzemes ūdeņu piestātni (lietošanas veida kods 2151) vai autoceļu vai ielu (2111 vai 2112).

* Būvniecības likuma 11.panta ceturtā daļa: «Ārtelpas labiekārtojuma elements ir ainavas un pilsētvides dizaina elements (tai skaitā mazā arhitektūras forma) un cita ar zemi vai gultni saistīta ķermeniska lieta, kura radusies būvdarbu rezultātā un kurai nav nosakāms būves lietošanas veids atbilstoši normatīvajiem aktiem par būvju klasifikāciju. Ārtelpas labiekārtojuma elementa būvniecībai piemēro citu, atsevišķi neklasificētu inženierbūvju būvniecības procesu, izņemot būvnoteikumos noteiktos gadījumus».

** MK 9.05.2017. not. Nr.253 “Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumi” 6.3.4.p. – «..būvniecības ieceres dokumentācija nav nepieciešama…».

 

9.*

Koka “terase” kā koka dēļu klājs – laukumiņš pie ēkas.

Laukumiņš bez margām vai ar margām.

Koka “terase” kā koka dēļu klājs – laukumiņš pie ēkas.

Tas ir atsevišķs objekts ar savu (no ēkas neatkarīgu) saistību ar zemi.
Laukumiņš bez margām vai ar margām ir mazā arhitektūras forma jeb labiekārtojuma elements.

Nesegtai “terasei”, kā laukumiņam pie ēkas, būvniecības ieceres dokumentācija nav nepieciešama* arī tad, ja terase atrodas tieši pie ēkas un funkcionāli ir saistīta tikai ar kādu ēku vai vienu telpu grupu.
Ēkas apbūves laukumu neietekmē.
Ēkas telpu eksplikācijā neiekļauj.

 

10.*

“Terase” – kā nesegts bruģēts, asfaltēts, betonēts utml. laukumiņš ar savu pamatni.

“Terase” ar margām vai bez margām.

“Terase” – kā nesegts bruģēts, asfaltēts, betonēts utml. laukumiņš ar savu pamatni.
“Terase” ar margām vai bez margām.

Bruģēts vai asfaltēts laukums pagalmā pie ēkas – nav ēkas sastāvdaļa. Tas ir labiekārtojuma elements, kam būvniecības ieceres dokumentācija nav nepieciešama*.

Arī šāds laukumiņš (“terase”) pagalmā pie dzīvojamās mājas ieejas nav transporta infrastruktūras objekts (iela vai ceļš ar būves galveno lietošanas veida kodu 2111 vai 2112), tā nav sporta būve (ar kodu 2411) un tā nav, piemēram, noliktavas laukuma būve (ar kodu 2420). Tas ir atsevišķs objekts ar savu (no ēkas neatkarīgu) saistību ar zemi - labiekārtojuma elements.

 

11.* Pilnībā segta “terase” - nojume, kas  balstās uz ēku.

Abos piemēros - viena ēka. Šīs ēkas segto daļu bez sienām bieži dēvē par “terasi”. Viens no iemesliem “terases” nosaukuma lietošanai ir tas, ka zem nojumes ir dēļu vai cita seguma klājums. Klājums nav konstruktīvi apvienots ar ēku un veido savu (no ēkas neatkarīgu) konstrukciju- mazo arhitektūras formu jeb pagalma labiekārtojuma elementu*. Tikai segtā konstrukcija ir ēkas sastāvdaļa – nojume.

Šādas nojumes (“terases” segtās daļas) jumta projekcija tiek iekļauta ēkas apbūves laukumā [LBN 200 21 13.4.apakšpunkts].

Nojumes platību (grīdas platību, kamēr tā ir segta) ēkas kopējā platībā iekļauj [LBN 200 21 16.punkts].

“Terases” klājuma nesegto daļu neiekļauj ēkas apjoma rādītājos.

12.* Daļēji segta “terase” – nojume, kas  balstās uz ēku.
13* Pilnībā segta “terase” – nojume, kas nebalstās uz ēku.

Abos piemēros ir divas blakus stāvošas ēkas. Ēku bez sienām mēdz dēvēt par “terasi”, bet faktiski tā ir nojume kā atsevišķa ēka ar vienu telpu – ārtelpu.

Katrai ēkai atsevišķi nosaka savu kopējo platību, savu apbūves laukumu u.c. datus.
Nojumes jumta projekcija veido nojumes ēkas apbūves laukumu [LBN 200 21 13.4.apakšpunkts].

Nojumes ēkas kopējo platību veido grīdas platība, kamēr tā ir segta [LBN 200 21 16.punkts].

14* Daļēji segta “terase” – nojume, kas nebalstās uz ēku.
15.* Ar 1,5m vai lielāku “jumta pārkari“ daļēji segta “terase”.

Kritērijs 1,5m izriet no regulējuma LBN 200-21 14.p.

Tā ir segta ēkas daļa ar nojumes pazīmēm –  nojume, kas vairs nav definējama kā “pārkare”.

“Jumta pārkare” – jumta daļa, kas ir izvirzīta pāri celtnes ārsienai. [Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.: https://tezaurs.lv/p%C4%81rkare ]

16.*

“Terase”, kas  daļēji  segta ar ēkas daļu uz kolonnas.

“Terasei” (koka dēļu klājam) būvniecības ieceres dokumentācija nav nepieciešama* arī tad, ja terase atrodas tieši pie ēkas un funkcionāli saistīta tikai ar vienu ēku vai vienu telpu grupu.

Terase neietekmē ēkas apbūves laukumu.

Apbūves laukumu ietekmē ēkas daļa uz kolonnas, nevis terase.

Arī šādai terasei nesegto daļu ēkas telpu eksplikācijā neiekļauj.

* Tabulā (augstāk) no 8. līdz 16.piemēra “terase” faktiski ir dēļu, bruģa vai cita materiāla klājs ar savu (no ēkas neatkarīgu) sasaisti ar zemi vai grunti. Konstruktīvi šis klājums nav veidots kā ēkas konstrukcijas sastāvdaļa. Atšķirībā no pirmajiem septiņiem piemēriem, šādi laukumiņi paši patstāvīgi ir ar zemi vai gultni saistīta ķermeniska lieta, kura radusies būvdarbu rezultātā un kurai nav nosakāms būves galvenais lietošanas veids atbilstoši būvju klasifikācijai. Šāds objekts (klājs, laukumiņš) nav transporta infrastruktūras objekts (iela vai ceļš ar būves galveno lietošanas veida kodu 2111 vai 2112), tā nav sporta būve (ar kodu 2411) un tā nav, piemēram, noliktavas laukuma būve (ar kodu 2420).  Šāds objekts ir labiekārtojuma elements, kam būvniecības ieceres dokumentācija nav nepieciešama atbilstoši Būvniecības likuma 11.panta ceturtajai daļai un Ministru kabineta 2017.gada 9.maija noteikumu Nr.253 “Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumi” 6.3.4.apakšpunktam, kas nosaka, ka: “.. būvniecības ieceres dokumentācija nav nepieciešama ..  atsevišķu labiekārtojuma elementu (piemēram, soliņi, celiņi, vaļēja terase (kas nav saistīta ar ēku).. ”. Šis regulējums uz 8.-16.piemēra objektu attiecās arī tad, ja tas atrodas tieši pie ēkas un funkcionāli ir saistīts tikai ar vienu ēku vai vienu telpu grupu.

Būvniecības likuma 11.panta ceturtajā daļā noteiktais regulējums nav attiecināms uz tādām terasēm, kas konstruktīvi nav nodalāmas no ēkas (sk.1. līdz 7.piemēru).

 

Ugunsdrošība

 

Tabulā (augstāk) 6. un 7.piemēra terase ir neatņemama (nenodalīta un nenodalāma)  ēkas sastāvdaļa, kas ietekmē ēkas apbūves laukumu, tātad uz to attiecās LBN 201-15 regulējums 3.1.nodaļā “Ugunsdrošības atstarpes”.

Tabulā (augstāk) no 8. līdz 16.piemēra “terases” nesegtā daļa neietekmē ēkas apbūves laukumu, tātad, tā netiek pakļauta LBN 201‑15 regulējumam 3.1.nodaļā “Ugunsdrošības atstarpes”. Lai arī 8. līdz 16.piemēra “terase” nav inženierbūve vai ēkas sastāvdaļa, ir jāņem vērā, ka uz to var attiekties regulējums ugunsdrošības jomā. Ministru kabineta 2016.gada 19.aprīļa noteikumu Nr.238 “Ugunsdrošības noteikumi” 40.punkts nosaka, ka ugunsdrošības atstarpēs ir aizliegts novietot degtspējīgus materiālus un priekšmetus. Tātad, ja “terase” tiek veidota no degtspējīga materiāla (koka dēļiem), tās atrašanās ugunsdrošības atstarpēs ir aizliegta. Izņēmums, kad šis aizliegums nav attiecināms uz koka dēļu klāju ir tad, ja starp šīm ēkām, atbilstoši LBN 201‑15 prasībām, var neievērot ugunsdrošo atstarpi.

 

Terases, nosakot ugunsdrošības nodalījuma platību vai stāvu platību

Visos 16 piemēros apskatītās terases (arī daļēji vai pilnībā segtās terases, kā arī nojumes, kuras mēdz dēvēt par “terasēm”) stāvu platībā neiekļauj un ugunsdrošības nodalījuma platību neietekmē [LBN 201-15 2.30.apakšpunkts un LBN 200‑21 23.punkta otrais teikums]. Tas tādēļ, ka, atbilstoši terases un arī nojumes definīcijām tā nav telpa, kas no visām pusēm būtu norobežota ar ārsienām. Šie objekti veido ārtelpu (stāvu platību neietekmē) vai ir labiekārtojuma elements (arī stāvu platību neietekmē).

Koka dēļu vai cita materiāla klājums (“terase”) ar kublu, puķupodu, vannu, batutu, galdu utt.

Kubls, baļļa, burbuļvanna puķupods, vanna, grils, batuts utml. – nav būve.          

Dēļu vai cita materiāla klājumam (“terasei”) ar kublu, baļļu utt. vai bez tā (pēdējie trīs attēli zemāk) – būvniecības ieceres dokumentācija nav nepieciešama. Konkrētajā situācijā, izvietojot kublu, baļļu, burbuļvannu puķupodu, vannu, grilu, batutu utml. ugunsdrošības atstarpē, uz tām ir attiecināmas Ministru kabineta 2016.gada 19.aprīļa noteikumu Nr.238 “Ugunsdrošības noteikumi” prasības.

 

 

Terase ar markīzi

“Markīze” ir iekārta, kas pilda saules sarga funkciju. Tā nav uzskatāma par ēkas konstruktīvo elementu. Markīze ir ēkas piederums, bet tas nenodrošina tabulā (augstāk) minēto terases segtību. Markīzei būvniecības ieceres dokumentācija nav nepieciešama [Sk. MK 02.09.2014.noteikumu Nr.529 “Ēku būvnoteikumi” 7.2.apakšpunktu].

Attēlos (zemāk) neveidojas segta vai daļēji segta terase vai nojume.

Tas pats attiecās uz pergolu (attēlā zemāk), jo tai nav jumta seguma.

 

Skaidrojumā lietotie saīsinājumi:

  • LBN 200‑21 - Ministru kabineta 2021.gada 19.oktobra noteikumi Nr.693 “Būvju vispārīgo prasību būvnormatīvs LBN 200-21”;
  • LBN 201-15 - Latvijas būvnormatīvs LBN 201-15 "Būvju ugunsdrošība" [apstiprināts ar Ministru kabineta 2015.gada 30.jūnija noteikumiem Nr.333 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 201-15 "Būvju ugunsdrošība"];
  • Ugunsdrošības noteikumi - Ministru kabineta 2016. gada 19. aprīļa noteikumi Nr. 238 "Ugunsdrošības noteikumi";
  • Būvju klasifikācija - Ministru kabineta 2018.gada 12.jūnijā noteikumi Nr. 326 “Būvju klasifikācijas noteikumi”.

Publicēts 01.07.2024.

Mārtiņš Riežnieks - Būvniecības politikas departaments

Lapa atjaunota 01.07.2024