Saeima ceturtdien, 24.septembrī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Būvniecības likumā, kas paredz paplašināt personu loku, kuras var veikt atsevišķus būvdarbus, kā arī vienkāršot būvju reģistrācijas procesu un mazināt administratīvo slogu būvniecībā.

“Ar grozījumiem pielāgojam regulējumu reālajai situācijai būvniecības nozarē. Tas dos plašākas iespējas legāli strādāt cilvēkiem, kuri veic nelielas sarežģītības būvdarbus, vienlaikus saglabājot drošības prasības un būvniecības procesa uzraudzību," iepriekš norādīja atbildīgās Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs.

Pašnodarbinātie varēs veikt būvdarbus, kuriem nav nepieciešami būvniecības ieceres dokumenti, kā arī tādus darbus, kuriem nepieciešams paziņojums par būvniecību un kas saistīti ar pirmās vai otrās grupas dzīvojamo ēku vai palīgēku.

Tāpat grozījumi paplašina vienotā būves reģistrācijas procesa piemērošanu. Tas attieksies uz visiem būvniecības gadījumiem neatkarīgi no zemes piederības, tostarp uz būvniecību uz apbūves tiesības pamata vai citai personai piederošas zemes, ja to pieļauj normatīvie akti.

Vienotais pakalpojums nodrošinās, ka iesniegums par būvniecības ieceri vienlaikus kalpos arī kā iesniegums būves reģistrācijai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā un īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā. Tādējādi būvniecības ierosinātājam vēlme būvēt, reģistrēt būvi un nostiprināt īpašuma tiesības būs jāizsaka tikai vienu reizi.

Izmaiņas paredz arī uzlabot procesu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju būvniecībā. Būvniecības informācijas sistēmā būs iespējams vienlaikus pieteikt mājas sadali dzīvokļu īpašumos un to ierakstīšanu zemesgrāmatā, samazinot administratīvo slogu attīstītājiem.

Grozījumi paredz turpināt būvniecības un nekustamā īpašuma reģistrācijas procesu digitalizāciju, vienlaikus vienkāršojot būvniecības procedūras iedzīvotājiem un uzņēmējiem.