Civillikums

Par ēkas attālumu (<4m) līdz zemes vienības robežai (Civillikuma 1091.p).

“1091. Ietaisīt jaunceļamās sienās logus uz blakus zemes gabala pusi drīkst tikai tad, ja šīs sienas atrodas ne mazāk kā četrus metrus no robežas, vai lielākā atstatumā, ja tādu prasa vietējie būvnoteikumi.

Ietaisīt logus uz blakus zemes gabala pusi jau pastāvošās sienās, kas stāv pie pašas robežas vai tuvāk par četriem metriem no robežas, drīkst tikai ar īpašnieka-kaimiņa zemes grāmatās ierakstītu piekrišanu, nodrošinot šiem logiem gaismas ieplūdumu vismaz 45o leņķī.

Piezīme. Šis (1091.) pants neattiecas uz Rīgas pilsētas pirmo mūra ēku rajonu, kas apzīmēts Rīgas pilsētas saistošos būvnoteikumos.”

 

Ekonomikas ministrija savas kompetences ietvaros informē, ka tai nav tiesības sniegt saistošu tiesību normu skaidrojumu vai sniegt juridisku konsultāciju par tiesību normu, tai skaitā par Civillikuma, piemērošanu. Tomēr tas neliedz Ekonomikas ministrijai savas kompetences sniegt vispārīgu viedokli, kuram ir informatīvs raksturs.

Vēršam uzmanību, ka būvniecību regulējošie normatīvie akti nenosaka prasības, ar ko skaņojama būvniecības iecere. Saskaņā Ministru kabineta 2013. gada 30. aprīļa noteikumu Nr. 240 “Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi” 132.punktu jaunbūvējamās būves izvieto ne tuvāk par 4 m no zemes vienības robežām. Šo attālumu var samazināt, ja blakus esošā zemes vienība pieder tam pašam īpašniekam vai ja saņemts blakus esošās zemes vienības īpašnieka saskaņojums. Savukārt Civillikuma 1091.panta pirmā daļa paredz, ka ietaisīt jaunceļamās sienās logus uz blakus zemes gabala pusi drīkst tikai tad, ja šīs sienas atrodas ne mazāk kā četrus metrus no robežas, vai lielākā atstatumā, ja tādu prasa vietējie būvnoteikumi, bet šī likuma 1091.panta otrā daļa nosaka, ka ietaisīt logus uz blakus zemes gabala pusi jau pastāvošās sienās, kas stāv pie pašas robežas vai tuvāk par četriem metriem no robežas, drīkst tikai ar īpašnieka-kaimiņa zemes grāmatās ierakstītu piekrišanu, nodrošinot šiem logiem gaismas ieplūdumu vismaz 45o leņķī.

Līdz ar to ēkas būvniecība tuvāk par četriem metriem no zemes vienību robežas ir pieļaujama vienīgi tad, ja to saskaņojis blakus esošās zemes vienības īpašnieks. Tiesu praksē atzīts, ka būvniecības saskaņojums attiecas nevis uz būvniecības faktu kā tādu, bet gan tieši uz konkrētiem būvniecības iecerē paredzētiem risinājumiem. Piekrišana vai nepiekrišana būvniecībai tuvāk par 4 metriem no robežas var būt saistīta gan ar tādiem apsvērumiem, kas attiecas uz īpašuma turpmākas praktiskas izmantošanas iespējām vai apgrūtinājumiem, gan ar tādiem apsvērumiem, kas attiecas uz īpašumu lietojošo vai tajā dzīvojošo personu labbūtību, tostarp, tiesībām uz privātumu.

Vienlaikus par logu būvniecību ēkas sienā, kas atrodas tuvāk par 4 metriem no kaimiņu zemesgabala robežas, norādāms, ka to drīkst ierīkot tikai ar īpašnieka-kaimiņa zemes grāmatās ierakstītu piekrišanu. Minētā norma noteic tiesības uz noteikta apjoma gaismas ieplūdumu un aizsargā kaimiņu zemesgabala īpašnieka tiesības uz privātumu. Gadījumā, ja ēka zemesgabalā izvietota 4 un vairāk metru attālumā no kaimiņu zemesgabala robežas, tiek prezumēts, ka kaimiņa tiesības uz privātumu nodrošina zemesgabalā izvietotā objekta un kaimiņu zemesgabala savstarpējais attālums.

Saistībā ar iepriekš minēto, Ekonomikas ministrijas rīcībā ir Tieslietu ministrijas viedoklis par gaismas tiesību nodibināšanu, proti, saskaņā ar Civillikuma 1188. pantu gaismas tiesību var nodibināt, piešķirot tiesību: 1) turēt kaimiņa sienā vai mūrī logus vai gaismas caurumus, 2) ietaisīt logus vai gaismas caurumus savā sienā vai mūrī cieši pie kaimiņa robežas, vai tuvāk pie tās nekā likumā atļauts, 3) aizliegt kaimiņam aizbūvēt gaismai priekšā kādu ēku. Minēto tiesību izmantošana ir viens no reālservitūtu veidiem. Savukārt, kā reālservitūts saskaņā ar Civillikuma 1235. pantu šāda tiesība ir uzskatāma par nodibinātu tikai pēc tās ierakstīšanas zemesgrāmatās, līdz tam laikam starp pusēm pastāv vienīgi personiska saistība, piemēram, vienošanās līgums. Servitūta ierakstīšana zemesgrāmatā ir vienīgais veids, kā imperatīvi pārliecināties par nekustamā īpašuma īpašnieka piekrišanu šādām stāvoklim, kā arī nodrošināt aprobežotā zemesgabala normālu atrašanos civiltiesiskā apgrozībā. T.i., ka arī nekustamā īpašuma ieguvējiem vai jebkurai citai personai būs zināms stāvoklis, ka nekustamais īpašums ir aprobežots ar gaismas tiesību. Līdz ar to, Tieslietu ministrijas ieskatā, gaismas tiesības izmantošanas gadījumā trešajām personām (arī publiskai pārvaldei) ir jāprasa atbilstoša tiesības nodibināšana, to ierakstot zemesgrāmatā, pirms veikt darbības, kas ir saistītas ar šīs tiesības izmantošanu.

Tādējādi, Ekonomikas ministrijas ieskatā, logu būvniecība ēkas sienā, kas atrodas tuvāk par 4 metriem no kaimiņu zemesgabala robežas, gadījumos, kad tāds risinājums ir ietverts būvprojektā, būvvaldei būtu jāprasa gaismas tiesību nodibināšanu līdz būvprojekta akceptēšanai.

Vēršam uzmanību, ka viens no būvatļaujas izdošanas priekšnosacījumiem ir, ja būvniecības iecere ir saskaņota ar zemes gabala īpašnieku un būves īpašnieku gadījumā, kad būvniecība paredzēta esošā būvē, vai ar kaimiņu Civillikumā noteiktajos gadījumos, vai zemes gabala īpašnieks ir informēts gadījumā, kad to prasa normatīvie akti.

Ekonomikas ministrijas Būvniecības politikas departaments

Publicēts 21.01.2026

---