Dažādi

Ekonomikas ministrija, lai nodrošinātu vienveidīgu tiesību aktu piemērošanu, sniedz atbildes uz dažādiem aktuāliem jautājumiem (publicēts 13.04.2026.)

---

1) Par būvprojekta izmaiņām

 - Vai obligāti ir veicamas izmaiņas būvprojektā gadījumā, kad ēkas augstums, piemēram, par 4 cm atšķiras no būvprojektā paredzēta?
 - Vai izmaiņas fasādē, kas neskar fasādes pasē iekļautos nosacījumus, ir skaņojamas būvvaldē?
 

Atbilde:

Būvniecības jomas normatīvie akti neparedz ēkām normatīvās novirzes no būvprojekta. Katrā konkrētā gadījumā būtu nepieciešamas apsvērt esošo noviržu būtiskumu, tai skaitā vai novirze neskar trešo personu tiesības un nav saistīta ar mērījumu precizitāti (sk. Ministru kabineta 24.04.2012. noteikumu Nr.281 “Augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas un tās centrālās datubāzes noteikumi” 24.1.apakšpunktu). Izvērtējot faktiskos apstākļus būvvaldei ir jāvērtē samērīguma principu – vai apvidū konstatētās izmaiņas ir tik būtiskas, ka būtu nepieciešams sagatavot izmaiņu būvprojektu. 

Vienlaikus jānorāda, ka būvvaldei, kontrolējot būvniecības procesu, ir jāievēro normatīvie akti un tiesību principi, lai sasniegto taisnīgāko un samērīgāko risinājumu katrā konkrētā situācijā. Šajā sakarā būtu jānorāda, ka, ievērojot tiesību principu “tiesībām nerūp sīkumi” (de minimis non curat lex), ne visiem nebūtiskiem (mazsvarīgiem) būvdarbiem vai būvdarbu izmaiņām ir obligāti nepieciešama būvniecības ieceres dokumentācija vai izmaiņu būvprojekts. Ja plānotie būvdarbi vai veiktās izmaiņas ir tik nebūtiskas, ka pēc to dabas būtu absolūti nesamērīgi prasīt jebkādu būvniecības ieceres dokumentāciju vai izmaiņu būvprojektu, tad tie nevar arī skart nekādas sabiedrības intereses un šī iemesla dēļ nebūtu lietderīgi un taisnīgi prasīt būvniecības ieceres dokumentācijas vai izmaiņu būvprojekta sagatavošanu. Par nebūtiskiem (mazsvarīgiem) būvdarbiem vai izmaiņām nekādā gadījumā nebūtu atzīstami tādi būvdarbi, kuru rezultātā veiktās izmaiņas potenciāli var negatīvi ietekmēt būves būtiskās prasībās (Būvniecības likuma 9.panta otrā daļa).

Tāpat norādām, ka izmaiņas būves novietojumā, būvapjomā un fasādes risinājumā pieļaujamas pēc to saskaņošanas ar būvvaldi vai institūciju, kura pilda būvvaldes funkcijas atbilstoši Būvniecības likuma 16.panta 22.daļai. Pēc konsultācijas par konkrēto situāciju aicinām vērsties attiecīgās pašvaldības būvvaldē.

 

---

2) Par tehnisko apsekošanu 

 - Gadījumā, ja tehniskas apsekošanas laikā ir konstatētas neatbilstības pastāv iespēja veikt padziļināto izpēti, proti, būves ekspertīzi. Vai tehniska apsekošana varētu tiks aizstāta ar būves ekspertīzi?
 - Vai ar būves ekspertīzi ir iespējams noteikt būvē konstatēto neatbilstību rašanas cēloni?

Atbilde:
Atbilstoši Ministru kabineta 15.06.2021. noteikumu Nr.384 "Būvju tehniskās apsekošanas būvnormatīvs LBN 405-21" 7.punktam tehniskās apsekošanas mērķis ir novērtēt būves vai tās daļas faktisko tehnisko stāvokli būves apsekošanas brīdī atbilstoši tehniskās apsekošanas uzdevumam. Veicot tehnisko apsekošanu, par atbilstošām būvkonstrukcijām tiek uzskatītas arī tādas konstrukcijas, kuras tika projektētas līdz 2015.gada 31.maijam un kas atbilst būvkonstrukciju projektēšanas būvnormatīviem, kuri bija spēkā no 1988. gada līdz 2015.gada 31.maijam. Par atbilstošiem ugunsdrošības risinājumiem tiek uzskatīti risinājumi, kas tika realizēti brīdī, kad būve vai būves daļa (ja tika veikta būves daļas atjaunošana vai pārbūve) tika pieņemta ekspluatācijā, un ugunsdrošības risinājumi atbilst normatīvajos aktos ietvertajām ugunsdrošības prasībām, kas bija spēkā projekta akceptēšanas brīdī. Ja tehniskās apsekošanas uzdevums neparedz, ka būtu veicama tehniskā izpēte (sk. attiecīgā būvnormatīva 3.2.apakšpunktu), bet tā ir nepieciešama, lai pilnvērtīgi atbildētu uz uzdotajiem jautājumiem vai novērtētu pilnvērtīgi noteiktu būves vai tās elementu stāvokli, tad pusēm par to ir atsevišķi jāvienojas. Tāpat vēršam uzmanību uz to, ka tehniskā apsekošana, tai skaitā tehniskā izpēte, nav būves ekspertīze. Atbilstoši Ministru kabineta 19.08.2014. noteikumu Nr.500 "Vispārīgie būvnoteikumi" 61.punktam būves ekspertīzi veic pēc būvniecības ierosinātāja pieprasījuma, ja trūkst būvniecības dokumentu un tie ir nepieciešami saskaņā ar normatīvo aktu prasībām vai ja risināms strīds par būves atbilstību normatīvo aktu prasībām vai būvprojektam, kā arī lai novērtētu veikto būvdarbu kvalitāti. Ar būves ekspertīzi nav  paredzēts aizvietot tehniskās apsekošanas atzinumu, jo tiem ir atšķirīgs mērķi. Katrā konkrētā gadījumā, lai noteiktu vai būs nepieciešama būves tehniskā apsekošana vai būves ekspertīze ir nepieciešams saprast veicamās darbības mērķi. Piemēram, gadījumā, ja risināms strīds par būves atbilstību normatīvo aktu prasībām vai būvprojektam, kā arī lai novērtētu veikto būvdarbu kvalitāti, tad būs nepieciešama būves ekspertīze. Savukārt, gadījumā, ja jānosaka tikai esošās būves tehniskais stāvoklis un jāsniedz ieteikumi, balstoties uz secinājumiem, tad būs nepieciešams veikt tehnisko apsekošanu.

 

---

3) Par iekārtām 

 - Kāda ir saskaņošanas kartība saules paneļu un siltum sūkņa uzstādīšanai daudzdzīvokļu mājas balkonā? 
Atbilde:

Informējam, ka Ekonomikas ministrijas mājas lapā, sadaļā Būvniecība ir publicēta dažāda informācija, lai labāk izprastu spēkā esošo regulējumu un nodrošinātu vienveidīgu tiesību aktu piemērošanu. Šajā sadaļā arī publicēts “Skaidrojums par saules paneļiem” (skat. https://www.em.gov.lv/lv/skaidrojums-par-saules-paneliem).
    Skaidrojumā ir norādīts, ka saules panelis ir iekārta – rūpnieciski ražota, lietošanai gatava elektroiekārta, kas tiek uzstādīta un ekspluatēta atbilstoši ražotāja izstrādātajai instrukcijai, ievērojot visus elektrodrošības un ugunsdrošības pasākumus, gan uzstādīšanas, gan ekspluatācijas laikā. Saules panelis ir iekārta neatkarīgi no tā vai to uzstāda uz ēkas jumta, sienām, novieto uz zemes vai uz iekārtas stiprinājumiem, kas balstās zemē. Saules panelis nav būve Būvniecības likuma izpratnē, tādēļ uz attiecīgo iekārtu nav attiecināms Būvniecības likums un būvnoteikumi. Tāpat vēršam uzmanību uz to, ka arī siltumsūknis pats par sevi arī ir iekārta.
Saules paneļa (iekārtas) vai siltumsūkna uzstādīšanai nevajag būvniecības ieceres dokumentāciju, neatkarīgi no saules paneļu vai kopējās siltumsūknu potenciālās jaudas, saules paneļu formas, skaita vai izvietojuma (uz ēkas, inženierbūves vai uz zemes). Saules paneļu vai siltumsūknu apkalpošanai vai funkcionalitātes nodrošināšanai var būt nepieciešams būvēt būves, piemēram, zemsprieguma kabeļu elektrolīnijas, specifisku laukumu ar segumu, žogu, piebraucamo ceļu vai citus objektus, kas atbilst būves definīcijai vai nepieciešami attiecīgo iekārtu funkcionēšanai, piemēram, iekšējos inženiertīklus. Šo būvdarbu veikšanai var būt nepieciešama būvniecības ieceres dokumentācija. Tāpat vēršam uzmanību uz to, ka šo iekārtu uzstādīšanai un stiprināšanai pie daudzīvokļu ēkas fasādes ir jāievēro attiecīgās pašvaldības saistošie noteikumi un, piemēram, Dzīvokļa īpašuma likuma prasības par kopības saskaņojuma nepieciešamību. Precīzāku informāciju par rīcību aprakstītajā situācijā var sniegt attiecīgās pašvaldības būvvalde.

 

---

4) Par tiltu un ceļu 

 -Vai citas inženierbūves (piemēram tilts), kas faktiski ir saistītas ar ceļu, ir uzskatāmas par ceļa daļu?  

Atbilde:
Atbildot uz uzdoto jautājumu vēršama uzmanību uz to, ka atbilstoši Ministru kabineta 12.06.2018.  noteikumu Nr.326 “Būvju klasifikācijas noteikumi” pielikuma “Būvju klasifikācija” 132. un 151.rindai tilti, viadukti, tuneļi un pazemes ceļi klasificējami kā atsevišķas būves (nav klasificējamas kā autoceļš).

 

---

5) Par inženiertehniskie darbiem 

 - Kāds darbu kopums ietilpst definējumā "inženiertehniskie darbi"?

Atbilde:
Ar 2025.gada 1.novembri Vispārīgo būvnoteikumu 12.5 punkts paredz, ka projektēšanas nosacījumu izpildes laikā pēc tam, kad būvatļauja ir kļuvusi neapstrīdama, var uzsākt inženiertehniskos darbus, norādot būvniecības lietā informāciju par būvdarbu veicēju, ja šie plānotie darbi neskar trešo personu tiesības vai ir saņemts šo personu saskaņojums.
Kā jau anotācijā norādīts, tad projektēšanas nosacījumu izpildes laikā būvniecības ieceres realizācijas paredzētajā vietā varēs uzsākt inženiertehniskos darbus, kas ir saistīti ar būvlaukuma iekārtošanu, teritorijas sagatavošanu, zemes darbiem - apauguma noņemšanu, grunts pārvietošanu, pagaidu būvju novietošanu, pagaidu inženiertīklu pieslēgumu ierīkošanu, satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu uzstādīšanu, pāļu testēšanu, lai izvērtētu pamatu konstruktīvos risinājumus. 
Lai uzsāktu inženiertehniskos darbus, Būvniecības informācijas sistēmā jāaizpilda paziņojums par inženiertehniskajiem darbiem, kurā norāda būvdarbu veicēju, kā arī var norādīt citus būvniecības procesa dalībniekus - būvuzraugu, autoruzraugu, darbu veikšanas termiņš (no - līdz), veicamo darbu aprakstu, var pievienot datnes un informāciju par apdrošināšanas polisēm. Pēc paziņojuma par inženiertehniskajiem darbiem iesniegšanas, būvdarbu veicējam būs pieejams būvdarbu žurnāls, kurā varēs fiksēt veiktos darbus objektā. Trešo pušu saskaņojumi, ja tādi būs, būs pieejami BIS lietā atbilstoši esošajai funkcionalitātei. Ar minēto var iepazīties Būvniecības informācijas sistēmas rokasgrāmatā - https://bis.gov.lv/bisp/lv/help/pazinojums-par-inzeniertehniskajiem-darbiem.
Tā kā inženiertehniskie darbi ir saistīti pamatā ar būvlaukuma iekārtošanu un teritorijas sagatavošanu būvdarbu uzsākšanai, ko atbilstoši Būvniecības likumā ietvertajiem definējumiem neuzskata par būvdarbiem (būvniecības procesa sastāvdaļa, darbi, kurus veic būvlaukumā vai būvē, lai radītu būvi, novietotu iepriekš izgatavotu būvi vai tās daļu, pārbūvētu, atjaunotu, restaurētu, iekonservētu, nojauktu būvi vai ierīkotu inženiertīklu) šādiem darbiem būvuzrauga un autoruzrauga piesaiste nav obligāta. 
Ievērojot Būvniecības likuma 19.2 panta pirmo daļu, būvprojekta izstrādātājs nodrošina būvprojekta un tajā ietverto risinājumu atbilstību būvniecības ierosinātāja un normatīvo aktu prasībām, kā arī piemērojamos standartos noteiktajām prasībām un dokumentācijā ietvertās informācijas savstarpējo atbilstību. Tādējādi visa atbildība par būvprojekta tehnisko risinājumu atbilstību normatīvo aktu (tai skaitā Latvijas būvnormatīvu) prasībām, kā arī piemērojamos standartos noteiktajām prasībām atbildība gulstas uz būvprojekta izstrādātājs - būvspeciālistu vai būvkomersantu, kas ir noslēdzis rakstveida līgumu par projektēšanu. Būvprojekta izstrādātājs plānotos inženiertehnisko darbus var atspoguļot atsevišķā būvprojektā daļā, bet tie var būt ietverti pēc būtības tajā daļā, ar ko tie ir saistīti, piemēram, būvlaukuma un teritorijas sagatavošanas darbi - darbu organizēšanas projektā, pāļu testēšana - būvkonstrukciju daļā utt. Regulējums neparedz obligātu konkrētu vietu būvprojektā, kurā būtu jāatspoguļo šādi darbi. Bet jebkurā gadījumā inženiertehniskos darbus varēs uzsākt, ja ir izstrādāti atbilstoši rasējumi un tie saskaņoti ar trešajām pusēm, ja skar to intereses.

 

---

6) Par publisko apspriešanu

 - Kāda ir būvvalžu rīcība gadījumā, kad ir nepieciešamība rīkot publisko apspriešanu, bet attiecīgas pašvaldības saistošie noteikumi par publisko apspriešanu nav izstrādāti?

Atbilde:
Vēršam uzmanību uz to, ka atbilstoši Būvniecības likuma pārejas noteikumu 35.punktam līdz 31.12.2027. ir piemērojami pašvaldību saistošie noteikumi, kas tika izdoti, pamatojoties uz šā likuma 14. panta piekto daļu. Proti, gadījumā, ja pašvaldība, piemēram, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos atbilstoši Būvniecības likuma 14.panta piektajai daļai bija noteikusi gadījumus, kuros ir rīkojuma būvniecības ieceres publiska apspriešana, tad neatkarīgi no tā, ka šobrīd Būvniecības likuma 14.panta piektā daļa vairs nav spēkā esoša, pašvaldības līdz šim paredzētās tiesību normas, kuras nosaka gadījumus, kuros rīkojuma būvniecības ieceres publiskā apspriešana, nezaudē spēku līdz 31.12.2027., kad būtu jābūt izdotiem jauniem pašvaldības saistošajiem noteikumiem.

 

---

7) Par lietošanas veida maiņu 

 - Kāds būvniecības veids piemērojams ēkas vai telpu grupas lietošanas veida maiņai un vienkāršai pārplānošanai?

Atbilde:

Norādām, ka vienkāršotos būvniecības procesus (paziņojums par būvniecību, vienkāršota pārbūve, vienkāršota atjaunošana, lietošanas veida maiņa bez pārbūves) piemēro šauri, atbilstoši noteikumos doto šo terminu skaidrojumiem. Ja kādai no telpu grupām ir jāmaina lietošanas veids bez pārbūves, to var veikt ar paskaidrojuma rakstu (Ēku būvnoteikumi, 7.2 7.apakšpunkts), savukārt, būvatļauja būs nepieciešama tikai gadījumā, ja šos darbus nevarēs veikt ar paskaidrojuma rakstu.

 

---

8) Par patvaļīgo būvniecību 

 - Vai patvaļīgas būvniecības seku novēršanā ir ņemams vēra tikai būvkonstrukcijas stāvoklis, vai arī citas būtiskas būvei izvirzāmas prasības? 

Atbilde:
Saskaņā ar Būvniecības likuma 18.panta otro daļu patvaļīgā būvniecība ir: 
1) būvdarbi, kas veikti bez atzīmes par projektēšanas nosacījumu vai būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi vai bez lēmuma par būvniecības ieceres akceptu gadījumos, kad attiecīgie lēmumi saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir nepieciešami;
2) būvdarbi, kas veikti bez paziņojuma par būvniecību iesniegšanas būvniecības informācijas sistēmā;
3) būvdarbi, kas neatbilst materiālajām tiesību normām;
4) būvdarbi, kas neatbilst būvprojektam;
5) būves vai tās daļas ekspluatācija neatbilstoši projektētajam lietošanas veidam.

Patvaļīgo būvniecību var novērst divos veidos:
- atjaunojot iepriekšējo stāvokli, nojaucot pilnībā patvaļīgi uzbūvēto apjomu, ja konkrētā objekta būvniecību attiecīgajā teritorijā nepieļauj normatīvie akti vai būvdarbi uzsākti pirms atzīmes izdarīšanas par projektēšanas nosacījumu izpildi — neatkarīgi no apstākļiem, kādēļ attiecīgā darbība nav tikusi veikta;
- izpildot visas normatīvo aktu prasības attiecībā uz būvniecības ieceres saskaņošanu, akceptēšanu un nodošanu ekspluatācijā. Šis risinājums attiecas uz gadījumiem, kad normatīvais regulējums pieļauj konkrēta veida būvniecību konkrētajā vietā un, izpildot visas procesuālās prasības, šāda apbūve varētu kļūt tiesiska.

Attiecīgi vietējai pašvaldībai, pieņemot lēmumu patvaļīgās būvniecības gadījumā, ir jānovērtē, vai konkrētajā gadījumā būtu piemērojama Būvniecības likuma 18.panta piektās daļas 2.punktā paredzētā tiesība novērst patvaļīgu būvniecību, izstrādājot, saskaņojot un akceptējot būvniecības ieceri un nododot būvi ekspluatācijā. Vērtējot izdodamā lēmuma saturu, proti, kādā veidā novēršamas ar patvaļīgo būvniecību radītās sekas – uzdodot atjaunot īpašuma iepriekšējo stāvokli (Būvniecības likuma 18.panta piektās daļas 1.punkts) vai atļaujot veikt būvniecību pēc būvniecību regulējošu normatīvo aktu izpildes  (Būvniecības likuma 18.panta piektās daļas 2.punkts), būvvaldei jāņem vērā judikatūrā paustās atziņas:
1) Senāta praksē konsekventi tiek atzīts, ka tiesiska būvniecības procesa ievērošana ir visas sabiedrības interese, jo tikai tādā veidā iespējams nodrošināt, ka būvniecības rezultāts ir kvalitatīvs un drošs. Līdz ar to, patvaļīgās būvniecības seku novēršana ir visas sabiedrības intereses (Senāta 31.10.2022. spriedums lietā Nr. SKA-86/2022, 9.punkts)
2) Būvniecības likuma 18.panta piektās daļas 1.punktā paredzētais lēmums ir obligātais administratīvais akts (Senāta 20.06.2019. rīcības sēdes lēmuma lietā Nr. SKA-437/2019 3.punkts). Apsvērumus šāda regulējuma nepieciešamībai ir izdarījis likumdevējs, lai izslēgtu praksi, ka personai ir samērā vienkārša iespēja panākt prettiesiski uzbūvētās būves legalizāciju, un tādējādi, nepieļautu būvniecības procesa formalitāšu degradāciju. Tajā pašā laikā, lai novērstu nesamērīgus tiesību ierobežojumus, no šādas tiesisko seku atjaunošanas var atkāpties tikai gadījumos, ja personai uzliktais pienākums un Satversmes 105.pantā aizsargāto īpašuma tiesību ierobežojums nav samērīgs ar sabiedrības ieguvumu (Administratīvās apgabaltiesas 14.07.2021. spriedums lietā Nr.A420263418 18.punkts);
3) Vērtējot atļaut būves atrašanos vidē (Būvniecības likuma 18.panta piektās daļas 2.punkts), primāri vērtējams ir tās materiālais tiesiskums, būvvaldei ir jāpārbauda, vai uz konkrēto gadījumu attiecas tādas normatīvo aktu prasības, kas principiāli nepieļauj konkrēto būvniecību (Administratīvās apgabaltiesas 14.07.2021. spriedums lietā Nr.A420263418 18.punkts). Kopīpašuma gadījumā papildus jāvērtē vai ir saņemama pārējo kopīpašnieku piekrišana, piemēram, kopīpašnieki kopīpašuma lietošanas kārtībā var vienoties par atšķirīgiem nosacījumiem būvniecības saskaņošanai. Ja šādas atrunas nav nostiprinātas, jāvērtē vai pārējie kopīpašnieki piekrīt šāda veida būvniecībai (piemēram, 2018. Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 25.05.2018. spriedums Nr. SKA-29/2018).

Saskaņā ar Būvniecības likuma 19.panta trešo daļu par patvaļīgas būvniecības seku novēršanu (būvvaldes lēmuma izpildi) atbild zemes vai būves īpašnieks, neatkarīgi no tā, kurš šo patvaļīgo būvniecību ir veicis vai pieļāvis. Konstatējot patvaļīgu būvniecību kopīpašumā, pienākums novērst patvaļīgās būvniecības sekas ir uzdodams visiem kopīpašniekiem kopā. Tomēr, šajā jautājumā būtu jāņem vērā arī Augstākās tiesas judikatūra un izteiktās atziņas, piemēram, Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments savā 29.05.2025. spriedumā (SKA-73/2025) secināja, ka praksē var būt gadījumi, kad ir pamats atkāpties no principa, ka par patvaļīgas būvniecības novēršanu ir atbildīgs nekustamā īpašuma īpašnieks. Katra situācija, kurā notikusi patvaļīga būvniecība ir izvērtējama individuāli, apsverot, kurai personai atbilstoši Būvniecības likumam, taisnīguma principam un prasībai pēc efektīvas patvaļīgas būvniecības novēršanas ir uzliekam pienākums novērst patvaļīgās būvniecības sekas. Par patvaļīgas būvniecības novēršanu, ja vien objektīvi iespējams, atbildīgajam būtu jābūt tam, kurš to ir radījis vai šīs personas tiesību un saistību pārņēmējam (Administratīvo lietu departaments savā 29.05.2025. sprieduma lietā Nr. SKA-73/2025 11.punkts, Administratīvo lietu departamenta 2019.gada 16.septembra sprieduma lietā Nr. 201/2019 8.punkts).

Tāpat Ekonomikas ministrija vērš uzmanību uz to, ka tiesu praksē nostiprinātas vairākas atziņas, kas sniedz atbildes par agrāk celto būvju tiesiskuma aspektiem, piemēram, skaidrojot, ka būvniecības dokumentācijas pieprasīšana par būvdarbiem, kas pabeigti vairāk nekā pirms 20 gadiem [minētā atziņa pausta 2011. gadā], pārkāptu tiesiskās stabilitātes principu un šādos gadījumos ir jāaprobežojas ar fakta konstatēšanu par būves esību dabā. Tāpat arī Augstākās tiesas judikatūrā atrodama argumentācija, kur tiesa sava sprieduma motivācijā norāda, ka, vērtējot […] būves celtniecības tiesiskumu, tiesa arī ņem vērā tiesu praksē atzīto norobežošanos līdz 05.04.1993. [Zemesgrāmatu likuma spēkā stāšanās datums] veiktās būvniecības tiesiskuma pārvērtēšanā, kas radītu tiesisko nestabilitāti un ievērojami apgrūtinātu īpašuma tiesību iegūšanu (sk. Administratīvās rajona tiesas 02.02.2011. spriedumu lietā Nr. A42885009; sk. Augstākās tiesas 02.02.2016.  spriedumu lietā Nr. SKA-141/2016).

Ievērojot iepriekš minēto, patvaļīgās būvniecības gadījumā nav nekāda pamata aprobežoties tikai ar atbilstības pārbaudi mehāniskās stiprības un stabilitātes prasībām. Katrā konkrētā gadījumā ir vērtējama veiktā patvaļīgā būvniecība pēc būtības un tās ietekme uz būves būtiskajām prasībām.

 

---

9) Par detalizētajiem un ražošanas rasējumiem 

 - Kā būvniecības informācijas sistēmā ir pievienojami metāla konstrukciju detalizācijas un ražošanas rasējumi? Vai metāla konstrukciju detalizācijas vai ražošanas rasējumus drīkst izstrādāt un apliecināt persona, kas nav būvspeciālists?

Atbilde:
Būvniecības informācijas sistēmā metāla konstrukciju detalizācija var būt vai nu būvprojekta darba rasējumu daļa, vai arī būvdarbu izpildes jeb ražošanas dokumentācija, un izšķirošais kritērijs ir tas, vai šie rasējumi ietekmē ēkas nesošo konstrukciju risinājumu. Ja detalizācija nosaka mezglus, skrūvju shēmas, metinājumus, materiālu biezumus vai citus parametrus, kas ietekmē nestspēju, stabilitāti un drošību, tad tā juridiski ir projektēšana, un šādi rasējumi ir pievienojami BIS kā būvprojekta detalizācija vai izmaiņas, tos drīkst izstrādāt un apliecināt tikai sertificēts būvspeciālists. Savukārt, ja metāla konstrukciju detalizācija ir sagatavota tikai kā tehniska ražošanas instrukcija pēc jau apstiprinātiem BK vai MK rasējumiem, nemainot konstrukcijas shēmu, slodzes vai materiālus, tad tā ir ražošanas rasējumu kopums, ko drīkst sagatavot arī konkrētās rūpnīcas vai piegādātāja tehniskais personāls un kas BIS tiek pievienots kā būvdarbu dokumentācija bez obligāta sertificēta konstruktora paraksta.

 

---

10) Par iztrūkstošu būvdarbu dokumentāciju 

 - Vai gadījumā, ja pie renovācijas darbu nodošanas ekspluatācijā nav pieejamā izpilddokumentācija un/vai būvdarbu žurnāls, trūkstošo dokumentāciju var aizvietot padziļinātas tehniskas apsekošanas atzinums?

Atbilde:
Atbilstoši Ministru kabineta 19.08.2014.noteikumu Nr. 500 "Vispārīgie būvnoteikumi" 61. punktam, ja trūkst būvniecības dokumentu, lai nodotu būvi ekspluatācijā un tie ir nepieciešami saskaņā ar normatīvo aktu prasībām, pēc būvniecības ierosinātāja pieprasījuma ir veicama būves ekspertīze.

 

---

11) Par būvprojekta ekspertīzi 

 - Vai gadījumā, ja būvdarbu laikā ir veicama būvmateriālu aizvietošana palielinot ekspertēta būvprojekta paredzēto betona klasi, ir veicama atkārtota būvprojekta ekspertīze?
 

Atbilde:
Saskaņā ar Ministru kabineta 19.08.2014. noteikumu Nr.500 “Vispārīgie būvnoteikumi” 60.punktu gadījumā, ja būvprojektam, kuram būvniecības jomu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos ir veikta būvekspertīze, pirms būvdarbu uzsākšanas vai būvdarbu laikā tiek mainīts būves, tās nesošo konstrukciju vai to daļu konstruktīvais vai cits risinājums, kas samazina būves mehānisko stiprību, stabilitāti, ugunsdrošību vai lietošanas drošumu, un to izmaiņu būvprojektā atbilstoši šo noteikumu 67.1punktam ir norādījis būvprojekta izstrādātājs, būvniecības ierosinātājam ir pienākums veikt atkārtotu attiecīgo būvprojekta daļu ekspertīzi, ievērojot šo noteikumu 69.punktu. Izmaiņu būvprojekta būvekspertīzes atzinumu pievieno izmaiņu būvprojektam līdz būvdarbu atsākšanas brīdim, ja tie ir pārtraucami, vai līdz objekta nodošanai ekspluatācijā.

Gadījumā, ja tiek mainīts būves, tās nesošo konstrukciju vai to daļu konstruktīvais risinājums, izmaiņu būvprojekta izstrādātājs skaidrojošajā aprakstā norāda minēto izmaiņu ietekmi uz iepriekš ekspertēto būves mehānisko stiprību, stabilitāti, ugunsdrošību vai lietošanas drošumu. Jāņem arī vērā, ka gadījumā, ja ir jāveic atkārtota būvprojekta ekspertīze un būve tiek ekspluatēta, būvdarbus būves daļā, kuru skar konstruktīvā risinājuma izmaiņas, pārtrauc un tos var atsākt tikai pēc tam, kad ir saņemts pozitīvs būvekspertīzes atzinums.

 

---

12) Par fasādes siltināšanu 

 - Gadījumā, ja veicamo energoefektivitātes pasākumu rezultātā ir palielinājies būves apjoms, kādas darbības veicamas būvju datu atjaunošanai un reģistrācijai valsts kadastru sistēmā un zemesgrāmatā?

Atbilde: 
Ēkas energoefektivitātes paaugstināšanai (siltināšanai) ir jāizstrādā atbilstoša dokumentācija (būvprojekts) un pēc būvdarbu pabeigšanas būvniecības dokumenti tiek iesniegti Valsts zemes dienestam datu aktualizācijai Nekustamā īpašuma valsts kadastra sistēmā. Ēkas atjaunošanas gadījumā zemesgrāmatā dati nav jāaktualizē. 

 

---

13) Par autoruzraudzību 

 - Kāds ir autoruzrauga kompetences ietvars attiecībā uz būvprojekta detalizāciju,  kuru izstrāda būvdarbu veicējs?

 - Kam no lietas dalībniekiem ir tiesības slēgt līgumu par autoruzraudzību?

Atbilde:
Saskaņā ar Būvniecības likuma 1.panta 20.punktu autoruzraudzības veicējs ir būvspeciālists vai būvkomersants, kas noslēdzis rakstveida līgumu par autoruzraudzību vai pēc savas izvēles veic autoruzraudzību. Būvniecības jomas normatīvie akti neierobežo personu loku, kas var slēgt līgumu par autoruzraudzību. Tas saistīts ar to, ka ne visos gadījumos šo līgumu slēgs būvniecības ierosinātājs. Atbilstoši Ministru kabineta 19.08.2014. noteikumu Nr. 500 "Vispārīgie būvnoteikumi" 2.1.apašpunktam autoruzraudzība ir profesionālu un neatkarīgu kontroles darbību kopums, ko veic autoruzraugs no būvdarbu uzsākšanas līdz būves nodošanai ekspluatācijā. Autoruzraudzības mērķis ir kontrolēt būvprojekta īstenošanas atbilstību būvprojektā ietvertajiem arhitektoniskajiem, inženiertehniskajiem un funkcionālajiem risinājumiem. Autoruzraudzību būvdarbu laikā veic tas būvprojekta izstrādātājs, kurš izstrādājis tehnisko projektu, ja ar būvniecības ierosinātāju noslēgtajā līgumā par būvprojekta izstrādi nav noteikts citādi. Autoruzrauga pienākumi ir noteikti Ministru kabineta 19.08.2014. noteikumu Nr. 500 "Vispārīgie būvnoteikumi" 113.punktā. 
Autoruzraudzība nav būvprojekta detalizācija un nav darba projekta izstrādāšana, kā arī nav izmaiņu būvprojekta izstrāde. 

 

---

14) Par būvizstrādājumiem 

 - Vai būvizstrādājumu atbilstības pārbaudes sertifikātiem jābūt tulkotiem valsts valodā?

Atbilde:
Atbilstoši Ministru kabineta 25.03.2014. noteikumu Nr. 156 "Būvizstrādājumu tirgus uzraudzības kārtība" 4. punktam tulkojumu valsts valodā nodrošina Regulas (ES) Nr. 305/2011 7. panta 4. punktā, 11. panta 6. punktā, 13. panta 4. punktā un 14. panta 2. punktā, kā arī šo noteikumu 30.24., 30.82. un 30.104 apakšpunktā minētiem dokumentiem.

 

---

15) Par rasējumu pievienošanu

 - Kura būvniecības lietas sadaļā ir pievienojami būvprojekta izstrādātaja izstrādātie detalizācijas rasējumi un vai tie var tikt pievienoti sadaļā “Ražošanas rasējumi”?
 - Kur būvniecības informācijas sistēmā ir pievienojami darba ražošanas rasējumi?

Atbilde:
Ražošanas rasējumi ir būvdarbu dokumentācijas sastāvdaļa. Ražošanas rasējumi ir, piemēram, būvdarbu veicēju, piegādātāju, ražotāju izstrādāti rasējumi. Tie parasti tiek izstrādāti, lai izskaidrotu izstrādājumu izgatavošanu vai iebūvi būvdarbu veicēja personālam. Ražošanas rasējumus ir tiesīgi izstrādāt ne tikai būvspeciālisti. Ražošanas rasējumi pievienojami BIS sadaļā “Ražošanas rasējumi”.
Detalizētie darba rasējumi ir turpmāka būvprojekta detalizācija un veido būvprojektēšanas dokumentāciju. Darba rasējumi ir pievienojami pie būvprojekta, izmantojot esošo BIS funkcionalitāti. Darba rasējumus (detalizētos rasējumus) izstrādā būvspeciālists un tie ir jāsaskaņo ar būvprojekta izstrādātāju un būvniecības ierosinātāju.

 

---

16) Par bultiņas izvietojums evakuācijas virziena norādē

 - Kāds ir bultiņas izvietojums evakuācijas virziena norādē “uz priekšu”?
(Labdien, lūdzu precizējiet, vai evakuācijas virziena norādē “uz priekšu” bultiņai jābūt uz augšu?)
Atbilde: 
Atbilstoši standarta LVS ISO 16069:2021 “Grafiskie simboli. Drošības zīmes. Norādījumu sistēmas evakuācijas ceļiem” 5.3.2. punktam visas izejas zīmes pie avārijas izejas durvīm evakuācijas ceļā lieto ar bultiņu, kas vērsta uz augšu, kas nozīmē "uz priekšu un pa leju no šejienes".

---

17) Par ierakstu apstiprināšanu 

 - Vai otrā grupa, privātmājas ierakstus būvdarbu žurnālā būvniecības informācijas sistēmā ir jāapliecina atsevišķo būvdarbu veicējam, ja tam nav līgumisko attiecību ar galveno būvdarbu veicēju? 

Atbilde:
Atbilstoši Ministru kabineta 19.08.2014. noteikumu Nr. 500 "Vispārīgie būvnoteikumi" 83.1 punktam būvdarbu žurnālu būvniecības informācijas sistēmā aizpilda atbildīgais būvdarbu vadītājs, atsevišķu būvdarbu veicēja norīkotais būvdarbu vadītājs, institūcijas un personas, kas veic būvdarbu uzraudzību un kontroli, norādot šo noteikumu 5.1 pielikumā minētās ziņas.
Atbilstoši Ministru kabineta 02.09.2014. noteikumu Nr. 529 "Ēku būvnoteikumi" 120. punktam būvdarbu žurnālu neaizpilda šo noteikumu 107. punktā minētajos gadījumos, kā arī veicot vienkāršotu atjaunošanu, sezonas ēkas jaunu būvniecību vai novietošanu, lietošanas veida maiņu bez pārbūves un paziņošanas kārtībā veicamiem būvdarbiem.

 

---

18) Par būvuzrauga atbildību 

  - Vai būvuzraugs ir atbildīgs par būvdarbu, kas nav iekļauti līgumā par būvuzraudzību un būvuzraudzības plānā, atbilstību būvprojekta risinājumiem?

Atbilde:

Atbilstoši Būvniecības likuma 19.2 panta sestajai daļai būvuzraudzības veicējs saskaņā ar vispārīgajiem būvnoteikumiem un noslēgto līgumu nodrošina būvniecības ierosinātāja likumīgo interešu pārstāvību būvdarbu procesā, tai skaitā visa būvdarbu procesa uzraudzību kopumā un ikviena būvuzraudzības plānā noteiktā posma kontroli. Arī Ministru kabineta 19.08.2014. noteikumu Nr. 500 "Vispārīgie būvnoteikumi" 121.punktā ir uzsvērts, ka būvuzraudzību veic saskaņā ar būvuzraudzības līgumu. Līdz ar to, vai būvuzraugam ir vai nav pienākums pārbaudīt kādus konkrētus būvdarbus ir jāskatās atbilstoši būvuzraudzības līgumam.

---

19) Par objekta nodošanu ekspluatācija 

 - Vai ir iespējams nodot ekspluatācijā objektu, ja būvdarbi nav pabeigti klimatisko apstākļu dēļ?

Atbilde:
Ja būvi vēlas nodot ekspluatācijā, bet visus paredzētos darbus nav iespējams pabeigt klimatisko apstākļu dēļ, piemēram, ziemā, līdz ar to speciālajos būvnoteikumos ir noteikts, kādus darbus var atlikt minētajiem darbiem labvēlīgā sezonā. Tā Ministru kabineta 02.09.2014. noteikumi Nr. 529 "Ēku būvnoteikumi" 186. punkts nosaka, ka, ja ēku vai tās daļu pieņem ekspluatācijā ziemā, teritorijas apzaļumošanu, piebrauktuvju, ietvju, saimniecības, rotaļu un sporta laukumu seguma virsslāņa uzklāšanu, kā arī fasādes fragmentu apdari var veikt minētajiem darbiem labvēlīgā sezonā, bet tie jāpabeidz līdz attiecīgā gada 1. jūnijam. 

 

---

20) Par inženiertīklu norādīšanu būvju eksplikācijā 

 - Vai inženiertīkli ir norādāmi būvju eksplikācijā?

Atbilde:
Būvniecības likuma 1. panta trešais punkts nosaka, ka būve ir būvdarbu rezultātā radusies ar zemi vai gultni saistīta ķermeniska lieta (ēka vai inženierbūve), kurai ir nosakāms būves lietošanas veids. Atbilstoši Ministru kabineta 02.09.2014. noteikumi Nr. 529 "Ēku būvnoteikumi" (turpmāk – ĒBN) 71.1.5. punktam, ģenerālplānā jānorāda visu projektējamo būvju eksplikācija ar kadastra apzīmējumu (ja tāds ir piešķirts), galveno lietošanas veidu un apbūves rādītājiem (piemēram, apbūves laukums, būvtilpums), kā arī galvenos apbūves raksturojošus parametrus (piemēram, apbūves blīvums, apbūves intensitāte, brīvās zaļās teritorijas rādītājs, apbūves augstums). Atbilstoši ĒBN 26.2. apakšpunktam, būvniecības iesniegumā (iecerē un būvprojektā)  ietver ziņas tādā apjomā, kāds nepieciešams atbilstoši plānotajai būvniecības iecerei un būvniecības veidam. Restaurācijas vai pārbūves gadījumā ģenerālplānu izstrādā, ja plānotie būvdarbi paredz apjoma vai ārējo tīklu izmaiņas, vai ja ēkas fasādē veicamās izmaiņas skar blakus esošo nekustamo īpašumu īpašnieku tiesiskās intereses. Ja iecerē ir vairākas būves, t.sk. inženierbūves, tad dati jāsniedz par visām, kuras risina (atjauno, pārbūvē, nojauc, ierīko utt.) konkrētajā iecerē.  Ja projektējamie inženiertīkli ir inženierbūves, kurām ir nosakāms lietošanas veids, tiem ir jābūt norādītiem  kā būvniecības lietas objektiem.

---

21) Par vēja turbīnām 

 - Vai novietojot inženierbūvi (vēja ģeneratora masts) uz trešās grupas ēkas jumta ir nepieciešama būvprojekta ekspertīze un/vai ir nodrošināma būvuzraudzība?
 - Kādai ražotāja dokumentācijai jābūt pieejami pie vēja turbīnas piegādes un montāžas?
 

Atbilde:
Atbilstoši Ministru kabineta 19.08.2014. noteikumu Nr. 500 "Vispārīgie būvnoteikumi" 1. pielikuma 3.1.33. apakšpunktam vēja elektrostacijas ar jaudu līdz 10kw un masta garumu līdz 10m ir noteikta kā pirmās grupas inženierbūve. Atbilstoši Ministru kabineta 09.05.2017. noteikumi Nr.253 "Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumi" 6.3.apakšpunktam saskaņojot ar būves īpašnieku būvniecības ieceres dokumentācija nav nepieciešama iekšējo inženiertīklu (būves piederums, kas sastāv no cauruļvadiem, kabeļiem, vadiem, aprīkojuma, iekārtām un ierīcēm un paredzēts elektroenerģijas, siltumenerģijas, gāzes, ūdens un citu resursu pārvadei vai sadalei) būvdarbiem un pirmās grupas inženierbūves (izņemot gāzes inženiertīklu pievadu ostas teritorijā un naftas produktu inženiertīklu pievadu) atjaunošanai. Savukārt atbilstoši Būvniecības likumā 1. panta pirmās daļas 3. punktā noteiktajai būves definīcijai, būvei ir jābūt saistītai zemi vai gultni un nosakāms būves lietošanas veids. Līdz ar to inženierbūvi uz ēkas uzbūvēt nevar. Bet Jūsu situācijas vispusīgai un objektīvai izvērtēšanai aicinām vērsties attiecīgās pašvaldības būvvaldē.

Eiropas Komisijas mājas lapas sadaļā “Biežāk uzdotie jautājumi” par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 305/2011 (Būvizstrādājumu regula) ir norādīts, ka vēja turbīnas un to torņi neietilpst standarta EN 1090-1 un citu saskaņoto būvizstrādājumu standartu darbības jomā. Vienlaikus norādīts, ka turpmākajās EN 1090-1 redakcijās šis izņēmums tiks formulēts vēl skaidrāk. Tāpat šajā skaidrojumā ir uzsvērts, ka vēja turbīnu sistēma kā mehāniska sistēma ar piedziņas kustīgām daļām ietilpst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/42/EK par mašīnām (turpmāk – Direktīva 2006/42/EK) darbības jomā, un tai jāatbilst šīs direktīvas prasībām, tostarp jābūt CE marķējumam. Attiecībā uz torni norādīts, ka katrā konkrētā gadījumā jāvērtē, kuri torņa elementi ietilpst mašīnas sistēmā un kuri pilda tikai konstrukcijas funkciju. Gadījumā, ja tornis tiek piedāvāts tirgū kā daļa no vienotas turbīnas sistēmas, ražotājam jānodrošina visas sistēmas atbilstība Direktīvas 2006/42/EK stabilitātes prasībām.
Papildus vēršam uzmanību, ka atbilstoši Direktīvas 2006/42/EK 7.panta 1.punktam dalībvalstis uzskata, ka mašīnas ar CE marķējumu un pievienotu EK atbilstības deklarāciju atbilst direktīvas prasībām. Latvijas Republikā Direktīva 2006/42/EK ir pārņemta ar Ministru kabineta 2008.gada 25.marta noteikumiem Nr.195 “Mašīnu drošības noteikumi” (turpmāk – Noteikumi Nr.195). Līdz ar to secināms, ka vēja turbīnu sistēmas drošuma, atbilstības un tirgus uzraudzības aspekti regulējami Direktīvas 2006/42/EK un Noteikumu Nr.195 ietvaros.
Ņemot vērā iepriekš minēto, norādām, ka būvniecības normatīvais regulējums vēja elektrostaciju torņiem nav piemērojams, ciktāl uz tiem tieši attiecas Noteikumu Nr.195 regulējums.
Vairāk informācija par šo tēmu publicēta BIS: https://bis.gov.lv/lv/noderigi/skaidrojumi-un-vadlinijas/ves

 

---

22) Par materiālu saskaņošanu 

 - Ja būvprojektā nav noteikts būvizstrādājums, vai būvdarbu laikā pielietotam būvmateriālam  ir jāskaņo materiālu apstiprināšanas formu?

Atbilde:

Atbilstoši Būvniecības likuma 19.2 panta ceturtajai daļai būvdarbu veicējs nodrošina būvdarbu rezultātā tapušās būves vai tās daļas atbilstību būvprojektam un tajā ietvertajiem risinājumiem, kā arī atbild par būvdarbu kvalitāti un atbilstošu būvizstrādājumu un to iestrādes tehnoloģiju izmantošanu (ciktāl būvprojektā nav tieši norādīts noteikts būvizstrādājums vai tā iestrādes tehnoloģija). Būvdarbu kvalitāte nedrīkst būt zemāka par būvnormatīvos un citos normatīvajos aktos, piemērojamos standartos un būvdarbu līgumā noteiktajiem būvdarbu kvalitātes rādītājiem. Tāpat vēršam uzmanību uz to, ka būvniecības jomas regulējums pats par sevi neparedz materiālu saskaņošanas (apstiprināšanas) kārtību un šī iemesla dēļ attiecīgais jautājums ir apskatāms atbilstoši būvdarbu līguma nosacījumiem. Papildus ir jāvērtē, vai materiālu aizvietošanas gadījumā nav nepieciešamas būvprojekta izmaiņas un izmaiņu būvprojekta ekspertīze.

 

---

23) Par rūpnieciski ražotām ēkām

 - Saskaņā ar Ministru kabineta 02.09.2014. noteikumu Nr. 529 "Ēku būvnoteikumi" 7.² 10. apakšpunktu otrās grupas rūpnieciski ražotas dzīvojamās ēkas ar kopējo platību, kas nepārsniedz 200 m2, jaunai būvniecībai vai novietošanai ir piemērojams paskaidrojumu raksts. Kāda veidā ir noformējami pamatu būvkonstrukcijas daļas aprēķini? 

Atbilde:
Atbilstoši Ministru kabineta 02.09.2014. noteikumi Nr. 529 "Ēku būvnoteikumi" (turpmāk – ĒBN) 23.2.4. apakšpunkta redakcijai, kas stājās spēkā 01.01.2026., ja paredzēta otrās grupas viena dzīvokļa dzīvojamās ēkas ar kopējo platību, kas nepārsniedz 200 m2, jauna būvniecība, institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, iesniedz paskaidrojuma raksta I daļu, kuram pievieno galveno nesošo būvkonstrukciju (pamati, pārsegumi, jumts un citas slodzi nesošas konstrukcijas) plānus ar izmēriem.

 

---

Publicēts 14.04.2026.