Meža likums (atmežošana)

Zemkopības ministrija paskaidro, kā piemērojams Meža likuma regulējums atmežošanas jomā, ja mazēkas būvniecība vai novietošana paredzēta zemē, kas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēta kā mežs.

2026.gada 1.janvārī stājās spēkā grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 2. septembra  noteikumos Nr. 529 “Ēku būvnoteikumi” (turpmāk - Ēku būvnoteikumi), kas vienkāršo prasības mazām būvniecības iecerēm. Turpmāk vairumā gadījumu vairs nebūs nepieciešama nekāda būvniecības ieceres dokumentācija mazēkas (palīgēka vai nojume, kuras apbūves laukums nav lielāks par 25 m2) jaunai būvniecībai vai novietošanai.

      Saskaņā ar Meža likuma 1. panta pirmās daļas 3. punktu atmežošana ir personas darbības izraisīta meža pārveidošana citā zemes lietošanas veidā. Atbilstoši Meža likuma 41.panta pirmajai daļai platību atmežo, ja personai ir izdots kompetentas institūcijas administratīvais akts, kas tai piešķir tiesības veikt būvniecību un persona ir kompensējusi valstij ar atmežošanas izraisīto negatīvo seku novēršanu saistītos izdevumus.

        Pēc jēgas un mērķa Meža likums nosaka, ka, lai veiktu atmežošanu platībā ir jābūt atļautai būvniecībai, ko veic pēc tam, kad persona ir kompensējusi valstij ar atmežošanu izraisīto negatīvo seku novēršanu saistītos izdevumus. Meža likuma 41. panta pirmās daļas mērķis nav noteikt administratīvā akta veidu un nepieciešamību būvniecībai. Attiecībā uz administratīvā akta nepieciešamību un veidu būvniecības akceptam grozījumi Ēku būvnoteikumos ir speciālais normatīvais akts.

        Tāpēc, ja jaunāki speciālie normatīvie akti nosaka, ka mazēku jauna būvniecība vai novietošana ir atļauta bez administratīvā akta izdošanas, tad nav pamata uzskatīt, ka Meža likums prasa, lai tomēr tiktu izdots administratīvais akts, kas atļauj būvniecību. Šajā gadījumā būvniecību atļauj normatīvais akts – Ēku būvnoteikumu 7.punkts.

      Sākot no 2026. gada 1. janvāra saskaņā ar Ēku būvnoteikumu 7.6 punktu, ja persona vēlas datus par mazēku reģistrēt Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā un ierakstīt zemesgrāmatā, šādai būvniecībai piemēro paziņojumu par būvniecību.

      Ēku būvnoteikumi arī paredz, ka būvniecības ierosinātāja paziņojums par būvniecību, paskaidrojuma raksta II daļa un būvniecības ierosinātāja iesniegums, pabeidzot būvdarbus, vienlaikus ir uzskatāms par iesniegumu Valsts zemes dienestam ēkas reģistrācijai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā.

Attiecīgi persona mazēkas būvniecību vai novietošanu mežā var īstenot divos veidos.

1. Ja persona, veicot mazēkas būvniecību vai novietošanu saskaņā ar Ēku būvnoteikumiem  neiesniedz Būvniecības informācijas sistēmā (turpmāk – BIS) paziņojumu par būvniecību vai paskaidrojuma rakstu, tad mazēka netiek reģistrēta Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā un zemes lietošanas veids netiek mainīts. Šādā gadījumā Valsts meža dienests atmežošanas kompensāciju neaprēķina, kā arī neizsniedz apliecinājumu koku ciršanai atmežošanas cirtē.
2. Ja persona plāno mazēku reģistrēt Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā, mainīt zemes lietošanas veidu, vai mazēkas būvniecību vai novietošanu nevar īstenot bez koku ciršanas atmežošanas cirtē, tad personai BIS jāiesniedz paziņojumu par būvniecību vai paskaidrojuma raksts un platība jāatmežo, saskaņā ar Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumos Nr. 889 “Noteikumi par atmežošanas kompensācijas noteikšanas kritērijiem, aprēķināšanas un atlīdzināšanas kārtību” noteikto kārtību. Iesniegumu atmežošanas kompensācijas aprēķinam Valsts meža dienests saņem no BIS. Persona, iesniedzot paziņojumu par būvniecību, visu atmežošanas noteikumu 11. un 12. punktā minēto informāciju norāda paziņojuma 6. punktā. Par paziņojumā par būvniecību norādīto datu pareizību atbild tā iesniedzējs.

 

Publicēts 11.02.2026.