Rindu māja

Vienā nepārtrauktā rindā (kā "rindu māja") var būt vairākas secīgas dažādas ēkas, piemēram, vienā rindā:

• pirmā ēka – ar vienu dzīvokli;
• otrā ēka – ar diviem dzīvokļiem;
• trešā ēka – ar trīs dzīvokļiem;
• ceturtā ēka – ar vienu dzīvokli;
• utt.

Arī viena ēka pati par sevi (bez sabloķēšanas ar citām ēkām) var veidot tādu objektu, ko sadzīvē mēdz dēvēt par "rindu māju" arī tādēļ, ka katrs "dzīvoklis" ir uz savas zemes vienības. Tā ir būtiska "rindu mājas" atšķirība no tipiskas daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas ar kopīgām kāpņu telpām.

-=Google ielas skata=- piemērs, kurā "rindu māja" sastāv no vairākām ēkām, turklāt, kad katrā ēkā ir atšķirīgs dzīvokļu skaits.

Vienā rindā esošās ēkas:

Kadastra apzīmējums - 80480100087023. Galvenais lietošanas veids - 1110 "Viena dzīvokļa mājas";

Kadastra apzīmējums - 80480100087022. Galvenais lietošanas veids - 1110 "Viena dzīvokļa mājas";

Kadastra apzīmējums - 80480100087020. Galvenais lietošanas veids - 1121 "Divu dzīvokļu mājas";

Kadastra apzīmējums - 80480100087024. Galvenais lietošanas veids - 1122 "Triju vai vairāku dzīvokļu mājas";

…

 

Uzsveram, ka Būvju klasifikācijas objekts nav rinda ar ēkām. Būvju klasifikācijas objekts ir katra ēka individuāli, tātad, katras ēkas galvenā lietošanas veida kods ir atkarīgs no dzīvokļu skaita katrā ēkā.

Minēto iemeslu dēļ Būvju klasifikācijā "rindu māja" tiek minēta gan pie viena dzīvokļa ēkām (1110), gan pie divu dzīvokļu ēkām (1121), gan pie trīs dzīvokļu ēkām (1122) - t.i., ņemot vērā, ka vienā un tajā pašā rindā dažādās kombinācijās var būt pat visas minētās ēkas, kas kopā veido "rindu māju".

 

Publicēts 15.05.2025.

Mārtiņš Riežnieks - Būvniecības politikas departaments

---

Pieņemšana ekspluatācijā pa kārtām un rindu mājas

Būvniecības likuma 12.panta 3.⁴ daļa nosaka objekta pārbaudes apjomu pie pieņemšanas ekspluatācijā. Savukārt, Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumu Nr. 500 “Vispārīgie būvnoteikumi” 2.6. apakšpunkts nosaka, ka būves kārta ir "[..] būvprojektā noteikta atsevišķa būve vai būves daļa ar nepieciešamajiem inženiertīkliem un ārtelpas labiekārtojumu, kuru var ekspluatēt neatkarīgi no citām būves daļām". Attiecīgi būvvalde ēku pieņemt ekspluatācijā pa kārtām var tikai tad, ja šādu risinājumu paredz būvprojekts.

Taču, attiecībā uz daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām (t.sk. rindu mājas gadījumā) jāņem vērā arī Dzīvokļu īpašuma likuma prasības. Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 2.panta otro daļu dzīvokļa īpašums kā lietu kopība sastāv no atsevišķa īpašuma un attiecīgā kopīpašuma domājamās daļas. Dzīvokļa īpašuma sastāvā ietilpstošais atsevišķais īpašums un kopīpašuma domājamā daļa tiesiski nav atdalāmi. Kopīpašuma domājamās daļās ietilpst dzīvojamās mājas un tās ārtelpu ārējās norobežojošās konstrukcijas, iekšējās slodzi nesošās konstrukcijas, starpstāvu pārsegumi, kā arī koplietošanas telpas. Ņemot vērā dzīvokļa īpašuma tiesisko konstrukciju, nav iespējams katru dzīvokli izbūvēt tā, ka tas ir ekspluatējams neatkarīgi, ka arī tas nebūtu saistīts ar citiem dzīvokļiem. Turklāt saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma 5.panta pirmo daļu dzīvokļa īpašuma ietilpstošā domājamā daļa ir atsevišķa īpašuma kopējās platības attiecība pret visu dzīvojamajā mājā esošo atsevišķu īpašumu kopējo platību. Līdz ar to, dzīvokļa īpašumu nevar izveidot kamēr nav pilnībā pabeigta visu dzīvokļu izbūve. Šāda situācija neatbilstu patērētāju interesēm, kā arī radītu pārlieku lielus riskus lietotājam. Iepriekš minētais attiecās arī uz gadījumiem, kad daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas daļai vai vienam dzīvoklim ir uzstādīts savs skaitītājs elektrībai, ūdenim, sava lokālā kanalizācija u.tml. Minētais attiecās uz visām daudzdzīvokļu dzīvojamajām ēkām – arī tādām, kurām dzīvokļi ir izkārtoti rindā un katram dzīvoklim ir sava izeja uz āru, proti, rindu ēkām.

Izvērstāks Ekonomikas ministrijas skaidrojums par šo tēmu ir publicēts Būvniecības informācijas sistēmā: https://bis.gov.lv/lv/noderigi/skaidrojumi-un-vadlinijas/pienemsana-ekspluatacija-pa-kartam

 

Publicēts 11.11.2026.

Mārtiņš Riežnieks - Būvniecības politikas departaments