BIS reģistri

Būvkomersanti, pārbaudiet savu būvspeciālistu sarakstu! Līdz ar būvuzraudzības sertifikātu pārreģistrāciju, būvspeciālisti var būt pazuduši no komersanta profila. Ja nepieciešams, iesniedziet ziņu izmaiņu iesniegumu (e-pakalpojuma iesniegums pieejams šeit). Būvdarbu žurnālos speciālistu pārreģistrēto sertifikātu nomaiņa notiks automātiski.

Citas notikušās apmācības

Aktualitātes un apmācību semināri 2024. gadā

Būves informācijas modelēšana (BIM)

Būvniecības industrijas speciālistiem pieejamas 7  video lekcijas par BIM (Būves informācijas modelēšanu). Projekts tiek īstenots SIA «Latvijas standarts» iepirkumā «Projekts «Apmācību programmas izstrāde un īstenošana BIM praktiskai pielietošanai projektēšanas un būvdarbu procesu ietvaros», ID nr. LVS 2023/1».

  1. BIM PRAKTISKĀ IEVIEŠANA UZŅĒMUMĀ

Video kursa ietvaros tiek stāstīts par BIM ieviešanas, tā procesu praktiskā pielietojuma apskatu dažādos projekta posmos un rīku pamatfunkcionalitātēm, izmaksām:

  • BIM ceļa karte
  • BIM rīku funkcionalitāte
  • BIM praktiskās ieviešana projektēšanā
  • BIM praktiskā ieviešana būvniecībā
  • BIM praktiskā ieviešana apsaimniekošanā

Prezentācija  un VIDEO

  1. BIM INFRASTRUKTŪRĀ

Video kursa ietvaros tiek stāstīts par BIM pielietojumu dažādos infrastruktūras projektos - kā izmantot BIM, lai uzlabotu projekta kvalitāti un padarītu informācijas izstrādāšanu efektīvāku un pielietošanu pārskatāmāku:

  • Ievads par BIM
  • BIM izstrāde un BIM stratēģija
  • Pasūtītāja informācijas prasības un BIM izpildes plāns
  •  BIM lomas
  •  Modelēšana
  • Kā skatīt BIM (ar praktiskiem piemēriem)
  • Informācijas iegūšana (ar praktiskiem piemēriem)
  • Problēmvietu risināšana (ar praktiskiem piemēriem)

Prezentācija un VIDEO

  1. 3D TEHNOLOĢIJU PIELIETOJUMS BIM MODEĻU IZVEIDĒ UN BŪVNIECĪBAS PROCESOS

Video kursa ietvaros tiek stāstīts par dažādu digitālo rīku pielietošanu, lai izstrādātu gan būvprojektus, to detalizācijas, lai koordinētu būvprojekta izstrādes procesus un lai analizētu, pārvaldītu 3D modeļus visā projekta dzīves ciklā:

  • Ievads par 3D tehnoloģijām
  • 3D tehnoloģiju pielietojums:
  1. modelēšanā (ar praktiskiem piem ēriem)
  2. plānošanā (ar praktiskiem pie mēriem)
  3. atbilstības pārbaudēs (ar praktiskiem piemēriem)
  4. komunikācijā (ar praktiskiem piemēriem)

Prezentācija un VIDEO

  1. BIM PROJEKTU KOORDINĒŠANA

Video kursa ietvaros tiks sniegtas zināšanas kā strādāt ar BIM projektu koordinēšanu un kā uzraudzīt BIM darbu izpildi. Tiks sniegti praktiski piemēri kā pareizi izveidot un pārvaldīt BIM projektu koordinēšanas plānus, kā koordinēt BIM procesus izpildes posmā, kā arī kā kontrolēt BIM uzdevumu izpildi:

  • Ievads BIM koordinēšanā
  • BIM koordinēšanas procesa plānošana
  • BIM koordinēšanas programmatūra un tehnoloģijas
  • BIM kvalitātes pārbaudes
  • BIM koordinēšanas izvērtēšana un dokumentēšana

Prezentācija un VIDEO

  1. BIM MODELĒŠANA ARHITEKTŪRAS PROJEKTĒŠANĀ (Revit)

  •  Ievads BIM un tā pielietojums arhitektūras projektēšanā
  •  BIM modeļu izveidošana arhitektūras projektēšanai
  • BIM modeļu pārvaldība un organizācija
  • BIM modeļu koordinācija un sadarbība
  • BIM modeļu pielietojums projektu vadībā
  • BIM modeļu vizualizācija un analīze

Prezentācija un VIDEO

  1. BIM MODELĒŠANA BŪVKONSTRUKCIJU PROJEKTĒŠANĀ (Tekla Structures)

  • BIM pamatprincipi
  • Detalizācijas pakāpes
  • Modeļa piesaiste koordinātām
  • Būvkonstrukciju ģeometrijas izveide
  • Mezglu detalizācija
  • Būvkonstrukciju stiegrojumu izveide
  • Dokumentācijas izveide
  • Modeļu un atribūtu eksportēšana

Prezentācija un VIDEO

  1. BIM MODELĒŠANA INŽENIERTĪKLU PROJEKTĒŠANĀ (Revit)

  • Aktualitātes un iespējas inženiersistēmu projektēšanai BIM
  • Inženierkomunikāciju sistēmu modelēšana un Dimensionēšana
  • Projekta noformēšana, izvietošana uz lapām, apzīmējumu izvietošana
  • Materiālu specifikāciju izveide un noformēšana atbilstoši prasībām
  • Elementu izvēle, pievienošana un jaunu elementu izveide
  • IFC modeļu eksportēšana, apskate un informācijas pievienošana

Prezentācija un VIDEO

 

Aktualitātes un apmācību semināri 2023. gadā

18.10.2023. seminārs "Saliekamo dzelzsbetonu konstrukciju projektēšana"

2023. gada 18. oktobrī norisinājās Ekonomikas ministrijas organizēts starptautisks tiešsaistes seminārs “SALIEKAMO DZELZSBETONU KONSTRUKCIJU PROJEKTĒŠANA”, kuru vadīja Nīderlandes inženierzinātņu doktors Diks van Keulens (Dick van Keulen) un Rumānijas inženierzinātņu doktors Gabriels Tarta.

Saliekamā dzelzsbetona konstrukcijas arvien vairāk aizstāj monolītā dzelzsbetona konstrukcijas. Daudzstāvu būvniecībā projektētājam ir jāņem vērā dažādas saliekamo elementu stingumu īpatnības, kā arī daudzas citas īpatnības, kas šīs konstrukcijas padara par konstrukcijām, kas tomēr ļoti atšķiras no monolītā dzelzsbetona konstrukcijām. Jo augstākas ēkas tiek projektētas no saliekamā dzelzsbetona, jo aktuālāki kļūst visi iepriekš minētie aspekti. Tādēļ, noskatoties šo semināru, daudziem izdosies atrast vismaz daļu no atbildēm, kas rodas, projektējot saliekamā dzelzsbetona konstrukcijas.

Seminārā lektori sniedz atbildes uz jautājumiem, par kuriem būvnormatīvi nesniedz skaidras atbildes, iepazīstina ar šajā jomā veiktajiem pētījumiem un praktiskiem risinājumiem. Semināra pirmajā daļā tiek apskatīti galvenie aprēķina modeļa konstruēšanas principi, otrajā daļā detalizēti tiek pārrunāta aprēķiniem nepieciešamo stingumu novērtēšana, savukārt, nobeigumā uzsvars tiek likts uz robustuma konstruktīvo prasību izpildīšanu, kā arī tiek demonstrēti reāli uzbūvētu augstceltņu saliekamā dzelzsbetona savienojumu risinājumi.

PREZENTĀCIJA (LV)
PREZENTĀCIJA (EN)
VIDEO (LV)
VIDEO (EN)

 

21.09.2023. seminārs "Ēku dūmu aizsardzības sistēmu projektēšana"

2023. gada 21. septembrī norisinājās Ekonomikas ministrijas organizēts starptautisks tiešsaistes seminārs "ĒKU DŪMU AIZSARDZĪBAS SISTĒMU PROJEKTĒŠANA", kuru vadīja pasaulē atzīts un viens no vadošajiem Polijas ugunsdrošības projektēšanas ekspertiem, ugunsdrošības inženieris prof. Vojčehs Vegrzinski (Wojciech Węgrzyński). Šīs tēmas aktualitāte ir būtiska, jo dūmu aizsardzības sistēmas nodrošina cilvēku, īpašuma un operatīvo dienestu drošību agrīnā ugunsgrēka stadijā.

Semināra pirmajā daļā ievads par dūmu aizsardzības sistēmām, to veidiem un lietotajiem iedalījumiem. Tika apskatītas Polijā praktizētās projektēšanas metodes un lietotie instrumenti, tika aplūkoti pasaulē visbiežāk lietotie matemātiskie modeļi, kurus pielieto, lai projektētu dūmu aizsardzības sistēmas.

Semināra otrajā daļā lektors pievērsās jautājumiem par dabīgās vilkmes dūmu un karstuma vēdināšanas sistēmām, pielietojuma un projektēšanas piemēriem - tika aplūkoti vairāki praktiski piemēri no pētījumu projektiem, kur tika uzsvērtas galvenās sistēmu priekšrocības un biežāk pieļautās kļūdas. Papildu tika sniegts izklāsts par to, cik ļoti dūmu vēdināšanas sistēmas ir jutīgas pret ārējiem faktoriem, tādiem kā vējš.

Semināra noslēdzošajā daļā lektors apskatīja piespiedu vilkmes un virsspiediena dūmu aizsardzības sistēmu veidus, darbības principus, projektēšanas paņēmienus un sistēmu atbilstības novērtēšanas procesa specifiku. Kā arī tika demonstrēti vairāki aprēķinu piemēri.

Seminārā varēja gūt priekštatu par dūmu aizsardzības sistēmu būtiskumu attiecībā uz cilvēku aizsardzību un diskutēt par drošas evakuācijas un operatīvo dienestu darbības kritērijiem un mērķiem, ko nosaka dūmu kontroles risinājumi.

Semināra lektors prof. Vojčehs Vegrzinski ir SFPE Europe direktors. Saņēmis arī "NFPA Harry C. Bigglestone" balvu par pētījumiem par vēja un dabīgās ventilācijas sistēmām. Vada savu podkāstu firescienceshow.com.

PREZENTĀCIJA (LV)
PREZENTĀCIJA (EN)
VIDEO (LV)
VIDEO (EN)

 

25.04.2023. seminārs "Hibrīda un kompozītkonstrukciju projektēšana atbilstoši Eirokodiem"

Latvijas Būvinženieru savienība, sadarbībā ar Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības inženierzinātņu fakultāti, 2023.gada 25.aprīlī organizēja būvspeciālistu apmācību semināru “Hibrīda un kompozītkonstrukciju projektēšana atbilstoši Eirokodiem”.

VIDEO

 

Aktualitātes un apmācību semināri 2022. gadā

10.11.2022. ENERGOEFEKTIVITĀTES PAAUGSTINĀŠANA ĒKĀS, LAI TĀS ATBILSTU NULLES EMISIJU ĒKĀM / IMPROVING ENERGY PERFORMANCE TO BE READY FOR ZERO-EMISSION BUILDINGS

2022.gada 10.novembrī norisinājās Ekonomikas ministrijas organizēts starptautisks tiešsaistes apmācību seminārs “ENERGOEFEKTIVITĀTES PAAUGSTINĀŠANA ĒKĀS, LAI TĀS ATBILSTU NULLES EMISIJU ĒKĀM” (IMPROVING ENERGY PERFORMANCE TO BE READY FOR ZERO-EMISSION BUILDINGS).

Semināru vadīja Eiropā atzīti energoefektivitātes eksperti – profesors, Dr.sc.ing. Jareks Kurnitski un Dr.sc.ing. Raimo Simsons no Igaunijas.

Semināra pirmajā daļā J.Kurnitskis iepazīstināja ar ES ēku energoefekvitātes regulējuma prasībām, tai skaitā, energoefektivitātes minimālajām prasībām jaunbūvēm un kompleksai renovācijai, enerģijas aprēķinu metodoloģijas ietvaru un izmaksu optimuma principu minimālo prasību noteikšanai un energoefektivitātes paaugstināšanas monitoringam. Praktiskajā daļā tika analizēts gandrīz nulles emisijas ēku prasību salīdzinājums atsevišķās valstīs.

Semināra otrajā daļā R.Simsons stāstīja par ēkas enerģijas aprēķinu ar dinamiskās simulācijas programmatūru, tai skaitā par sistēmu enerģijas patēriņa aprēķina iespējām, piegādātās, eksportētās enerģijas un primārās enerģijas aprēķinu, vasaras termiskā komforta simulācijas pārkaršanas novēršanai ēkās bez dzesēšanas sistēmām. Praktiskajā daļā tieka demonstrēts gandrīz nulles emisijas jaunās ēkas enerģijas aprēķina piemērs.

Semināra trešajā daļā J.Kurnitskis dalījās ar Igaunijas pieredzi energoefektivitātes sertifikātu (EPC) izsniegšanā, energoauditos un dziļās renovācijas grantu shēmās. Tika padziļināti pastāstīts par EPC jaunbūvēm, pārbaudes mehānismiem pēc ievades datiem un rezultātu tabulām, EPC projektēšanas un būvniecības procesā, EPC esošajām ēkām un energoauditi, dzīvojamo ēku renovācijas grantu shēmas sistēmu: galvenie soļi pieteikšanās procesā, renovācijas tehniskās prasībām daudzdzīvokļu mājām. Praktiskajā daļā tika analizēti tipisku renovācijas risinājumu piemēri Igaunijā un Somijā.

Dainis Ģēģeris, Latvijas un Latvijas Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienības valdes loceklis, vērtējot semināra tēmas aktualitāti un piesaistītos ekspertus, atzīst, ka: “Ēku energoefektivitātes joma ir izveidojusies par komplicētu zinātnes nozari, kas aptver plašu spektru faktoru ar praktisku pielietojumu. Tikai profesionāli pieejot visās projektu attīstīšanas stadijās – projektēšana, būvniecība, ekspluatācija, mēs varam sasniegt to, lai mūsu ēkas būtu ar zemu enerģijas patēriņu un atbilstu nulles emisiju ēkām.”

Seminārs notika angļu valodā un tā laikā tika nodrošināts videoieraksts, kas sinhroni tulkots latviešu valodā:
PREZENTĀCIJA (LV)
PREZENTĀCIJA (EN)
VIDEO (LV/EN)

 

03.11.2022. DZIĻO PAMATU IZBŪVE UN BŪVBEDRES BLĪVAS APBŪVES APSTĀKĻOS / CONSRUCTION OF DEEP FOUNDATIONS AND EXCAVATIONS IN DENSELY BUILT ENVIRONMENTS

2022.gada 3.novembrī norisinājās Ekonomikas ministrijas organizēts starptautisks tiešsaistes apmācību seminārs “DZIĻO PAMATU IZBŪVE UN BŪVBEDRES BLĪVAS APBŪVES APSTĀKĻOS” Semināru vadīja eksperti – profesors, dr.sc.ing. Mihals Topoļņickis, dr.sc.ing. Gržegoržs Soltis, mg.sc.ing. Daniels Dimeks no Polijas un dr.sc.ing. Klemens Kumerers no Austrijas.

Mihals Topoļnickis (Michal Topolnicki) ir profesors un Eiropā atzīts eksperts ģeotehniskās un hidrotehniskās izpētes jautājumos ar vairāk nekā 40 gadu profesionālās darbības pieredze dažādos zinātniskās pētniecības un ģeotehniskās izpētes projektos saistībā ar dziļurbumu veikšanu, grunts sagatavošanu un pastiprināšanu, būvkonstrukciju projektēšanu, tai skaitā, ūdens tilpņu tuvumā un inženierkomunikāciju izbūvē. Pašreiz aktīvi darbojas kā KELLER HOLDING vecākais tehniskais eksperts.

Klemens Kumerers (Clemens Kummerer) ir atzīts eksperts ģeotehnikas jautājumos Eiropā, Keller Group PLC Eiropas nodaļas inženierpakalpojumu un ekspluatācijas nodaļas direktors. Pēdējos 5 gados K.Kummerers ir vadījis daudzus apmācību kursus par ģeotehnisko izbūvi, konstrukciju projektēšanu un jaunākajām grunts stiprināšanas metodēm Austrijā un Vācijā, kā arī uzstājies daudzās starptautiskās konferencēs.

Gržegoržs Soltis (Grzegorz Soltys) ir inženierzinātņu doktors hidrotehnikas un vides inženierzinātņu jomā, galvenais skaitliskās analīzes eksperts un vecākais projektētājs uzņēmumā Keller Polijā. G.Soltis ir 20 gadu pieredze dažādos zinātniski pētnieciskajos un ģeotehniskās izpētes projektos valsts mēroga autoceļu projektēšanā un izbūvē, debesskrāpju un tuneļu būvniecībā, ir apkopojis ilglaicīgu pētījumu un savākto datu analīzes rezultātus.

Daniels Dimeks (Daniel Dymek) atzīts eksperts sarežģītu ģeotehnisku betona un metāla konstrukciju būvniecības risinājumu jomā. D.Dimeks patreiz aktīvi darbojas dažādos ar ģeotehnisku, betona un metāla konstrukciju projektēšanu saistītos projektos sniedzis pamatu un ekskavācijas darbu konsultācijas 174 metrus augstam debesskrāpim ar pieciem pazemes līmeņiem un Kozini dzelzceļa stacijas pamatu izbūvei ar trim pazemes līmeņiem.

Semināra pirmajā daļā
G.Soltis un D.Dimeks iepazīstina ar dažādām atbalstsienu sistēmām, stabilitātes kontroles un būvbedres pamatnes nostiprināšanas metodēm zem gruntsūdens līmeņa, kā arī projektēšanas principiem un piemēriem, izmantojot augstas sarežģītības 3D GEM (3-dimensionālu galīgo elementu metodi) un izaicinošos projektos gūtajām mācībām.

Semināra otrajā daļā
K.Kumerers stāsta par ēku pamatu pastiprināšanu ar strūklas cementācijas un kompensācijas cementācijas metodēm un pamatu izbūves un projektēšanas principiem. Ar dažādiem augstas sarežģītības projektu piemēriem tika nodemonstrētas dziļo pamatu aizsardzības un vēsturisko ēku pamatu pastiprināšanas metodes, kā arī sēšanās un deformāciju monitorings.

Semināra trešajā daļā
Profesors M.Topoļņickis sniedza aizraujošu lekciju par dažādu grunts pastiprināšanas risinājumu izmantošanu projektos ar lielām slodzēm uz pamatu konstrukcijām (vibroblīvēšana, grunts pāļi, dinamiskā blīvēšana, dziļā grunts stabilizācija, stingie pastiprinājumi). Ar projektu piemēriem lektors demonstrēja pieredzi, kur grunšu pastiprināšana izmantota kā alternatīva tradicionālajiem pāļu pamatiem, kā arī izcēla grunts pastiprināšanas priekšrocības un samazinātas CO2 emisijas.

Seminārs notika angļu valodā un tā laikā tika nodrošināts videoieraksts, kas sinhroni tulkots latviešu valodā:
PREZENTĀCIJA (LV)
PREZENTĀCIJA (EN)
VIDEO (LV/EN)

 

25.10.2022. INŽENIERKONSULTANTU PAKALPOJUMU IEPIRKUMU ORGANIZĒŠANA UN FIDIC LĪGUMI

2022.gada 25.oktobrī norisinājās Ekonomikas ministrijas organizēts starptautisks seminārs “INŽENIERKONSULTANTU PAKALPOJUMU IEPIRKUMU ORGANIZĒŠANA UN FIDIC LĪGUMI”, kuru vadīja Nīderlandes nozares eksperti inženierkonsultanti J.Konings (Jaap de Koning) un R.Rijnens (Rob Rijnen).

Pirmajā daļā J.Konings prezentēja labās prakses piemērus inženierkonsultanta pakalpojumu un būvniecības iepirkumu organizēšanā. 2013. gadā Nīderlandē stājās spēkā noteikumi, ka visi iepirkumi būvniecības nozarē ir jāorganizē pēc saimnieciski visizdevīgākā iepirkuma principiem un cena nevar būt vienīgais izvērtēšanas kritērijs. Kļūdas projekta iesākuma posmā rada dārgas sekas projekta turpinājumā, pareizi veicot iepirkumu sākotnējā posmā – šo risku var krietni mazināt. Semināra dalībnieki ieguva zināšanas par principiem un nosacījumiem, kā korekti organizēt iepirkumus inženierkonsultanta pakalpojumiem būvniecības nozarē, lai pasūtītājs no pretendentiem prasītu tikai nepieciešamo, un nevis nevajadzīgi daudz.

Otrajā daļā R.Rijnens stāstīja par FIDIC tipveida līgumu formām un to pielietošanu (Baltā, Sarkanā, Dzeltenā, Zaļā un Sudraba grāmata), par FIDIC līgumu Zelta principu un ieguvumiem praksē, kā arī dalījās ar praktiskiem piemēriem FIDIC līgumu sagatavošanā.

PREZENTĀCIJA (LV)
PREZENTĀCIJA (EN)
VIDEO (LV/EN)

 

20.10.2022. KONSTRUKCIJU UGUNSAIZSARDZĪBAS RISINĀJUMU PROJEKTĒŠANA BŪVKONSTRUKCIJU PROJEKTĒTĀJIEM

DESIGN OF STRUCTURAL FIRE PROTECTION SOLUTIONS FOR STRUCTURAL DESIGNERS

2022.gada 20.oktobrī norisinājās Ekonomikas ministrijas organizēts starptautisks tiešsaistes apmācību seminārs “KONSTRUKCIJU UGUNSAIZSARDZĪBAS RISINĀJUMU PROJEKTĒŠANA BŪVKONSTRUKCIJU PROJEKTĒTĀJIEM” . Semināru vadīja Eiropā atzīti eksperti – profesors Žans Marks Fransens no Beļģijas un Mariona Čārliere no Luksemburgas.

Žans Marks Fransens (Jean Marc Franssen) ir inženierzinātņu doktors lietišķajās zinātnēs un profesors Ljēžas Universitātē, vada apmācības par būvkonstrukciju ugunsdrošību gan Ljēžas universitātē, gan dažādiem uzņēmumiem Spānijā, Vācijā un Francijā. Ž.M.Fransens savas karjeras laikā ir darbojies zinātniskās konsultatīvās padomēs, kas ir saistītas ar būvkonstrukciju pētniecību datu analīzi saskarsmē ar uguni, kas ir augstu novērtēti, ir daudzu zinātnisko publikāciju autors un līdzautors par konstrukciju ugunsdrošību.

Mariona Čārliere (Marion Charlier) ir Eiropā atzīta eksperte ugunsdrošu būvkonstrukciju projektēšanas jomā. Jau 10 gadus M.Čārliere aktīvi darbojās dažādos ar būvkonstrukciju ugunsdrošību saistītos projektos, ir būvkonstrukciju ugunsdrošības inženierzinātņu tīkla “Drošs darbā ar metālu” vadītāja, kā arī aktīvi līdzdarbojas Eiropas ugunsdrošības Eirokodu izstrādē un pilnveidē. M.Čārliere ir dažādu publikāciju autore un līdzautore par ugunsdrošu konstrukciju tēmu.

Semināra pirmajā daļā M. Čarliere iepazīstināja ar projektēšanas standartu ietvaru un dažādām ar projektēšanu saistītām metodikām, kas saistītas ar ugunsizturības aprēķiniem, tai skaitā, standartizētām ugunsgrēku projektēšanas pieejām, uz fizikāliem parametriem balstītām projektēšanas pieejām, telpu ugunsgrēka zonu modelēšanu ar matemātiskajiem modeļiem un ugunsdrošības prasībām būvkonstrukcijām.

Semināra otrajā daļā profesors Ž.M.Fransens stāstīja par dažādām būvkonstrukciju ugunsizturības novērtēšanas pieejām un ugunsgrēka modelēšanas un aprēķinu piemēriem atkarībā no konstrukciju materiālu fizikālo īpašību izmaiņām, paaugstinoties materiāla temperatūrai.

Semināra trešajā daļā abi lektori sniedza atbildes uz klausītāju jautājumiem un analizēja dažādus praktiskus projektēšanas piemērus Eiropā, kas sevī ietver gan aprēķina piemērus, gan konkrētus būvkonstrukciju risinājumus. Tika apskatīti šādi praktiskie piemēri: publisku daudzdisciplīnu sporta ēka ar tērauda nesošajām būvkonstrukcijām, kas bija uz fizikāliem parametriem balstītās projektēšanas pieejas piemērs, kā arī “Membrānas efekta” pielietošanas piemērs un industriālas ēkas noturības pret avārijas situācijām – ēkas robustuma risinājumu piemērs.

Prezentācija LV || Presentation EN

Video: atskaņojumu saraksts

 

15.06.2022. VIDES PIEEJAMĪBAS LABĀS PRAKSES VEICINĀŠANA

Ekonomikas ministrija 2022.gada 15.jūnijā organizēja semināru “Vides pieejamības labās prakses veicināšana”.
Lektori:
Jurģis Briedis - apvienības “Apeirons” vides pieejamības eksperts;
Elīna Rožulapa - Latvijas Arhitektu savienības Sertificēšanas centra vadītāja.

Vides pieejamība ir pamats, lai cilvēks ar funkcionāliem traucējumiem spētu iekļauties sabiedrībā. Vides pieejamība ir, kad būvju dizains spēj kompensēt cilvēka sensoros - redzes un dzirdes, kustību un kognitīvos jeb domāšanas traucējumus, kā arī ierobežotās mobilitātes iespējas, piemēram, stumjot bērnu ratus vai nesot smagas somas. Eiropas Savienība ir iestrādājusi nosacījumus, ka apgūstot ES finansējumu ir jāievēro vides pieejamības dimensija. Sevišķi tas attiecās uz dažādiem būvniecības objektiem. Latvijā problēma ir izpratnes un zināšanu trūkums, kas traucē nodrošināt jēgpilnus un funkcionālus risinājumus būvniecībā. Nepietiek ar normatīvu formālu īstenošanu. Ir svarīgi atbildīgajiem speciālistiem atbildēt uz jautājumu “Kā cilvēks šajā vidē jutīsies?”, “Vai vide būs droša, viegli uztverama? Kā to īstenot seminārā atklāja lektori. Semināru klātienē un tiešsaistē noskatījās 427 dalībnieki (arhitekti, būvspeciālisti, pašvaldību pārstāvji u.c. ieinteresētās personas).

VIDEO
PREZENTĀCIJA (Jurģis Briedis)
PREZENTĀCIJA (Elīna Rožulapa)

 

Aktualitātes  un apmācību semināri 2021. gadā

26.10.2021. KOKA KONSTRUKCIJU UGUNSDROŠĪBA / FIRE DESIGN OF TIMBER STRUCTURES

2021.gada 26.oktobrī norisinājās Ekonomikas ministrijas organizēts starptautisks tiešsaistes seminārs angļu valodā “KOKA KONSTRUKCIJU UGUNSDROŠĪBA” (“FIRE DESIGN OF TIMBER STRUCTURES”), kuru vadīja Šveices koka būvkonstrukciju eksperts Dr,Maikls Klippel (Michael Klippel) apmācību semināru cikla “Moderno koka konstrukciju projektēšana un ugunsaizsardzība” ietvaros. Semināra mērķis bija iepazīstināt projektētājus ar Eiropas labo praksi un ugunsaizsardzības risinājumiem zema, vidēja augstuma un daudzstāvu koka apbūvē.

Dr. Klippel (Klippel) ir Eiropā atzīts eksperts koka konstrukciju ugunsdrošības jautājumos. inženiezinātņu doktora grādu ieguvis Šveices Federālās tehnoloģiju augstskolas Būvkonstrukciju institūtā Cīrihē. Klippel aktīvi darbojas kā mācībspēks Šveices tehniskajās augstskolās dažādās inženierzinātņu disciplīnās. Dr.Klippel ir globālo tehnisko vadlīniju “Koksnes ugunsdrošas lietošanas” (FSUW) vadības komitejas priekšsēdētājs, kā arī CEN/TC250/SC5 darba grupas loceklis, lai precizētu EN 1995-1-2 (Eirokods 5) un CEN/TC124 un CEN/TC193 Šveices Standartizācijas komitejas loceklis. Daudzu zinātnisku publikāciju, tehnisko mācību materiālu un konferenču prezentāciju autors par koka konstrukciju ugunsdrošības jautājumiem.

Normunds Tirāns, Latvijas Būvkonstrukciju projektētāju asociācijas valdes priekšsēdētājs, atzinīgi novērtēja semināra tēmu un uzaicinātos ekspertus: “šī bija pirmā reize, kad Latvijas auditorijā tik detalizēti tika pārrunāti gan koka konstrukciju ugunsaizsardzības aprēķini, gan koka konstrukciju savienojumu ugunsizturības aprēķini. Pateicoties plašajai šī semināra auditorijai, organizatoriem būs izdevies ugunsdrošības jautājumus aktualizēt kvalitatīvi jaunā līmenī. Tas ir augstākā mērā nepieciešams domājot par arvien plašāku koka pielietojumu būvniecībā.”

Seminārs sākas ar ieskatu par koka, līmēta koka, CLT u.c. koksnes materiālu šķērsgriezumu degšanas ātruma aprēķina metodēm un to ugunsizturības aprēķiniem, koka elementu papildus uguns aizsardzības aprēķiniem (ģipškartons u.c.), to ietekmi uz dažādu koka elementu ugunsizturību.
Semināra otrajā daļā lektors stāsta par koka konstrukciju savienojumu ugunsizturību, detalizētākām aprēķinu metodēm koka konstrukciju ugunsaizsardzības aprēķinos un demonstrē koka konstrukciju ugunsaizsardzības risinājumu piemērus. Īpaši interesanta ir semināra sadaļa par koksnes atšķirībām salīdzinājumā ar citiem materiāliem un kā tas atspoguļots projektēšanas standartos un normatīvos, kā arī par būvniecības sistēmām daudzstāvu koka konstrukcijām un specifiskiem savienojumu veidiem.
Semināra noslēgumā lektors iepazīstināja par vidēji liela augstuma koka ēku ugunsdrošības pasākumu stratēģijām, tai skaitā, nepieciešamajām prasībām degtspējas ierobežošanai un koka konstrukciju papildu ugunsaizsardzības pasākumiem. Teorijas izklāstu papildināja ar daudzstāvu koka ēku uguns aizsardzības risinājumu praktiskajiem piemēriem no savas eksperta pieredzes.
Semināra laikā tika nodrošināts videoieraksts, kas sinhroni tulkots latviešu valodā.

PREZENTĀCIJA (LV)
PREZENTĀCIJA (EN)
VIDEO (LV, EN)

 

19.10.2021. MODERNĀS KOKA KONSTRUKCIJAS / MODERN TIMBER STRUCTURES

Ekonomikas ministrijas organizēts starptautisks tiešsaistes seminārs angļu valodā, kuru vadīja Lielbritānijas koka būvkonstrukciju eksperti E.Lorens (A.Lawrence) un A.Ebeisekera (I.Abeysekera). Koka kā būvmateriāla īpašības un tā izstrādājumu pielietojums konstrukciju projektēšanā ir ļoti aktuāla tēma, tādēļ semināra mērķis ir iepazīstināt būvkonstrukciju projektētājus ar Eiropas labo praksi un jaunākajām tendencēm koka konstrukciju attīstībā un eirokodeksu izstrādē.
 
Vieslektors Endrjū Lorens (Andrew Lawrence), kas ir viens vadošajiem Lielbritānijas koka būvkonstrukciju ekspertiem, Eiropas Koka konstrukciju projektēšanas komitejas un Lielbritānijas Karaliskās Inženierzinātņu akadēmijas profesors, visā pasaulē uzstājas ar lekcijām par koka kā pamata būvmateriāla pielietojumu būvniecībā. Viens no E.Lorensa izstrādātajiem projektiem ir augsti novērtētais ‘’Metz Pompidou’’ centrs (pasaulē pirmā lielgabarīta cietkoksnes CLT konstrukcija).
 
Vieslektors Aišens Ebeisekera (Ishan Abeysekera) ir ieguvis inženierzinātņu maģistra grādu Londonas Imperiālajā koledžā ar specializāciju zemestrīču inženierijā. Sniedz specializētas tehniskas konsultācijas par koka konstrukciju projektēšanu un būvkonstrukciju analīzi visā pasaulē. Pie nozīmīgākajiem darbiem jāmin projekta vadība inženiertehniskajai projektēšanas daļai objektam Smile LDF 2016 - paviljonam, kas bija paredzēts 2016. gada Londonas dizaina festivālam un ir viena no vērienīgākajām būvēm, kas jebkad būvēta no krusteniski līmēta koka.
 
Ievadā A.Lorensa sniedza lielisku ieskatu par to, kas vispār ir koks kā būvmateriāls. Par šī materiāla unikālajām īpašībām – rukumu un uzbriešanu, stiprības un citu parametru atkarību no slodzes ilguma, mitruma un citiem apstākļiem.

Semināra otrajā daļā lektors A.Ebeisekera stāstīja par koksnes atšķirībām salīdzinājumā ar citiem materiāliem un kā tas atspoguļots projektēšanas standartos un normatīvos, kā arī par būvniecības sistēmām daudzstāvu koka konstrukcijām un specifiskiem savienojumu veidiem kā savienojumi ar dzelzsbetona kodoliem.
 
Semināra noslēgumā lektori rosināja aizraujošu diskusiju par koka konstrukciju īpatnībām un raksturīgākajām kļūdām koka ēku būvkonstrukciju projektēšanā. Tika sniegtas atbildes uz būvkonstruktoru uzdotajiem jautājumiem.

E.Lorens, atbildot uz jautājumu par koka konstrukciju un ēku nākotni Eiropā, uzskata: “Ir 3 jomas, kurās mēs redzēsim daudz vairākizmantoto kokmateriālu:

  1.  Pirmkārt, zemās būvēs un mazstāvu ēkās, piemēram, skolās un birojos, kur mēs varam atstāt koksni kā materiālu pilnībā atsegtu.
  2. Otrkārt, vidēja augstuma dzīvojamās ēkās, kurās CLT izmantošana ļaus reāli paātrināt būvniecības procesu, lai gan ugunsdrošības un akustikas apsvērumu dēļ tas, iespējams, tiks pārklāts.
  3. Treškārt, kā hibrīda grīdas daudzstāvu ēkās.”

A.Ebeisekera par biežāk pieļautajām kļūdām koka būvkonstrukciju projektēšanā minēja:

  1. Pirmkārt, ēkas ekspluatācijas laikā jānodrošina, lai nav noplūdes.
  2. Otrkārt, jāatceras par ugunsdrošību projektējot, ka koks ir degošs materiāls. Ir veidi, kā to droši projektēt, bet degošam materiālam ir nepieciešama cita filozofija nekā tēraudam un betonam, kas nedeg.
  3. Visbeidzot, mums ir jādomā par savienojumiem un grīdas dinamiku tieši projektēšanas procesa sākumā, jo atšķirībā no citiem materiāliem, tie bieži spēlē noteicošo lomu būvprojektā.”

Semināra laikā tika nodrošināts videoieraksts, kas sinhroni tulkots latviešu valodā.

 

Izstrādāti ieteikumi izglītības iestāžu ventilācijas un apkures sistēmu būvniecībai vai pārbūvei

Ventilācijas sistēmas

Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju, Veselības ministriju un biedrību “Latvijas Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienība” izstrādājusi ieteikumus projektēšanas uzdevumā iekļaujamām kompleksām prasībām ventilācijas un apkures sistēmām, ņemot vērā visu inženiersistēmu savstarpējo mijiedarbību un sasaisti.

Kā zināms, 2020. gada 22. decembra Ministru kabineta sēdē Ekonomikas ministrija iepazīstināja ar priekšlikumiem gaisa kvalitātes uzlabošanai izglītības iestādēs ar mērķi mazināt Covid-19 inficēšanās risku. Ministru kabinets apstiprināja rīcības plānu, kas ietver kompleksus pasākumus, un kuri ir vērsti gan uz īstermiņa problēmu risinājumiem, gan ilgtermiņa ventilācijas sistēmu uzlabojumu izglītības iestādēs. Kā viens no rīcības plānā iekļautajiem pasākumiem bija uzdevums Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju un Veselības ministriju izstrādāt ieteikumus projektēšanas uzdevumā iekļaujamām kompleksām prasībām ventilācijas un apkures sistēmām, ņemot vērā visu inženiersistēmu savstarpējo mijiedarbību un sasaisti.

Projektējot jaunas ēkas, projektētāji par pamatu ņem būvniecības ierosinātāja (pasūtītāja) projektēšanas uzdevumā norādītās prasības attiecībā uz gaisa kvalitātes rādītājiem. Līdz ar to liela nozīme ir būvniecības ierosinātāja kompetencei un spējai korekti formulēt projektēšanas uzdevumu.

Ekonomikas ministrija aicina būvniecības ierosinātājus iepazīties ar ieteikumiem un izmantot tos savos projektos, nosakot projektēšanas uzdevumā iekļaujamās kompleksās prasības ventilācijas un apkures sistēmām izglītības iestāžu ēkās jaunas būvniecības vai pārbūves (ja tehniski iespējams) gadījumā.

Ieteikumi projektēšanas uzdevumā iekļaujamām kompleksām prasībām ventilācijas un apkures sistēmām publicētas Ekonomikas ministrijas tīmekļa vietnē. Detalizēti ar pērn decembrī Ministru kabinetā izskatīto Informatīvo ziņojumu “Par priekšlikumiem gaisa kvalitātes uzlabošanai izglītības iestādēs ar mērķi mazināt COVID-19 inficēšanas risku” un apstiprināto rīcības plānu var iepazīties Ministru kabineta tīmekļa vietnē.

Avots: https://www.em.gov.lv/lv/jaunums/izstradati-ieteikumi-izglitibas-iestazu-ventilacijas-un-apkures-sistemu-buvniecibai-vai-parbuvei

 

Apmācību semināri 2020. gadā

25.11.2020. LBN 201-15 un LBN 231-15 ugunsdrošības prasību pielietošana būvniecības praksē

Ugunsdrošības prasības

Lai vērstu būvspeciālistu uzmanību uz biežāk pieļautajām kļūdām un domstarpībām attiecībā uz ugunsdrošības prasību ievērošanu gan projektēšanā, gan būvniecībā, ir sagatavots skaidrojums par atsevišķu LBN 201-15 "Būvju ugunsdrošība” un LBN 231-15 "Dzīvojamo un publisko ēku apkure un ventilācija" noteikto ugunsdrošības prasību pielietošanu.
SKAIDROJUMI PAR UGUNSDROŠĪBAS PRASĪBĀM

 

28.10.2020. LABA PRAKSE ATBALSTSIENU PROJEKTĒŠANĀ / GOOD PRACTICE IN RETAINING WALL DESIGN

Ekonomikas ministrijas organizēts starptautisks tiešsaistes seminārs 2020.gada 28.oktobrī angļu valodā “LABA PRAKSE ATBALSTSIENU PROJEKTĒŠANĀ/ GOOD PRACTICE IN RETAINING WALL DESIGN”. Semināru vadīja Endrjū Bonds (Andrew Bond), kurš ir sertificēts būvkonstruktors un ģeotehniskās izpētes eksperts. Kopš 1997.gada Dr.Bonds ir viens no Apvienotās Karalistes pārstāvjiem CEN TC250 / SC7 komitejā, kas ir atbildīga par 7.Eurokodeksa izstrādi. Piedalījies standarta EN 1997-1 sākotnējā izstrādē, kā arī Apvienotās Karalistes nacionālā standarta pielikuma EN 1997-1 izstrādē., 2015.gadā izstrādājis nacionālo standartu BS 8004 “Pamatu praktizēšanas rokasgrāmata” un BS 8002 “Atbalsta būvkonstrukciju rokasgrāmata” jaunās versijas Britu Standarta institūcijai. Dr.Bonds ir vairāku simtu zinātnisko publikāciju autors par būvkonstrukciju projektēšanu ģeotehnikā.

Semināra pirmajā daļā lektors Dr.Bonds bija sagatavojis ievadlekciju atbalstsienu projektēšanā, kā arī stāstīja par ģeotehniskās projektēšanas pamatiem, tai skaitā, par robežstāvokļa projektēšanas principiem un pārbaudēm ar parciālā faktora metodi, testēšanu un novērošanas metodi.

Tiešsaistes intervijā Endrjū Bonds, atbildot uz jautājumu “Kāda ir ģeotehnisko pētījumu un plānošanas loma un galvenā funkcija jaunā ēkā vai struktūrā?” atzīst, ka: “Grunts apstākļiem ir izšķiroša loma gandrīz visu konstrukciju projektēšanā, bieži vien ierobežojot to, ko var būvēt un kur to var būvēt. Ģeotehniskais būvprojekts un izpilde tāpēc ir visas būvniecības centrā - kaut kas tāds, ko atzīst 2.paaudzes Eirokodeksa nosaukuma maiņa no "Būvkonstrukciju projektēšanas pamati" uz "Būvkonstrukciju un ģeotehniskās projektēšanas pamati”. Tā kā visā pasaulē pastāv ļoti dažādi grunts apstākļi, ģeotehniskā projektēšana ir daudz lielākā mērā atkarīga no izpētes un testēšanas nekā citas civilās un strukturālās disciplīnas - mēs joprojām uzzinām jaunas lietas par grunti, kuras ir svarīgi saprast, kad tiek uzsākta jaunu būvdarbu plānošana.”

Semināra otrajā daļā lektors detalizēti iepazīstināja Latvijas būvniecības nozares pārstāvjus ar vispārīgajiem noteikumiem atbalstsienu projektēšanā, uzsverot materiālu, gruntsūdeņu, ģeotehniskās analīzes metožu, grunts spiediena robežvērtību nozīmi.

Trešajā daļā eksperts runāja par struktūru noturības stāvokļu pārbaudi, detalizēti analizējot tādu faktorus kā nestspējas robežstāvoklis, kopējā stabilitāte, nogāžu un ierakumu stabilitāte, konstrukciju sabrukums un lietojamības robežstāvokļi.

Dr.Bond intervijā arī minēja, ka “Eirokodeksi izveido kopīgu valodu, ko visi inženieri var saprast, un kopīgs pamats struktūru uzticamības nodrošināšanai, ko pieprasa sabiedrība. Šie divi faktori tieši noved pie tā, ka projektēšanā tiek pieļauts mazāk kļūdu un tiek būvētas potenciāli ekonomiskākas konstrukcijas. Trūkumi ietver nepieciešamību pastāvīgi attīstīties un atjaunināt projektēšanas praksi - tas var būt izaicinājums tiem, kuri ir izturīgi pret pārmaiņām, it īpaši tiem, kas karjeras beigās ir daudz sasnieguši un kuriem pārmaiņu izmaksas varētu pārsniegt darba atlīdzību.”

Latvijas Būvkonstrukciju projektētāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Normunds Tirāns, kā vēl vienu lektora lielisko talantu, izceļ prasmi par ļoti komplicētiem jautājumiem spēt runāt vienkāršā valodā, un veidot aizraujošu stāstījumu par salīdzinoši sausām tēmām.

Semināra laikā tika nodrošināts videoieraksts, kas ir sinhroni tulkots latviešu valodā.

PREZENTĀCIJA (LV)
PREZENTĀCIJA (EN)
VIDEO (LV, EN)

 

05.10.2020. LABA PRAKSE APRĒĶINOS AR GALĪGO ELEMENTU METODI / GOOD PRACTICE IN FINITE ELEMENT ANALYSIS

Ekonomikas ministrijas 2020.gada 5.oktobrī organizēts starptautisks tiešsaistes apmācību seminārs “LABA PRAKSE APRĒĶINOS AR GALĪGO ELEMENTU METODI/ GOOD PRACTICE IN FINITE ELEMENT ANALYSIS” . Semināru vadīja Pīters Debnijs (Peter Debney), kurš ir sertificēts būvkonstruktors un skaitļošanas inženieris ar vairāk kā 30 gadu pieredzi būvkonstrukciju projektēšanā un datu analīzē, tai skaitā BIM vidē. Specializējies inženiertehnisko aplikāciju un datoraprēķinu programmatūru izstrādē. Pašlaik darbojas kā vecākais konsultants būvkonstrukciju datoraprēķinu programmatūras izstrādes uzņēmumā Oasys Software un Arup. Viesprofesors Vesjorkšīras (West Yorkshire) un Līdsas (Leeds) universitātēs. Regulāri vada sertificētu būvkonstruktoru apmācības visā Eiropā. 2020.gadā izdevis grāmatu “Skaitļošanas būvinženierija” (Computational Engineering).

Normunds Tirāns, Latvijas Būvkonstrukciju projektētāju asociācijas (LBPA) valdes priekšsēdētājs, izsakās atzinīgi par seminārā dzirdēto un atzīst, ka Pīters Debnijs ir viens no redzamākajiem būvkonstrukciju datoraprēķinu meistariem.

Semināra pirmajā daļā lektors P. Debnijs sniedz teorētisko apskatu par galīgo elementu metodi (GEM), aprēķinu galvenajiem principiem, priekšrocībām un ierobežojumiem, kā arī raksturīgāko kļūdu aprakstu un kā no tām izvairīties, un GEM aprēķinu rezultātu pārbaudi.

Tiešsaistes intervijā Pīters Debnijs, atbildot uz jautājumu par galvenajiem galīgās elementu metodes (GEM) uzdevumiem būvkonstrukcijās, saka šādi: “GEM galvenais būvkonstruktoru projektēšanas uzdevums ir informēt mūsu izpratni par konstrukcijas uzvedību. Kā inženierim mums jāsāk ar labām, konceptuālām zināšanām par konstrukciju uzvedību, piemēram, sijas zem smaguma slodzes novirzīsies, bet nelokanas sijas mazāk novirzīsies, slaidās kolonnas salieksies, un pārspriegots tērauds stiepsies, bet GEM modelis tam pievienos sīkāku informāciju un papildinās to. Modelis var aprēķināt, cik daudz konstrukcija novirzīsies, cik lielu slodzi tā var veikt pirms izliekšanās un kas varētu notikt, kad tērauds tomēr stiepsies.”

Semināra otrajā un trešajā daļā lektors iepazīstināja Latvijas būvniecības nozares pārstāvjus ar GEM īpatnībām dzelzsbetona konstrukciju projektēšanā, koka un citu nelineāru konstrukciju projektēšanā un GEM aprēķinu nākotnes attīstību. Pīters nākotnes attīstībā ieskicējā tādas tēmas kā parametriskā projektēšana, GEM optimizācija un nulles oglekļa emisijas, mākslīgais intelekts un digitalizācija ražošanā un būvniecībā.

P. Debnijs intevijā arī minēja, ka “Iespējams, ka nulles oglekļa emisija ir galvenā tehniskā tēma, par kuru pašlaik spriež būvinženieri Eiropā. Ēku siltināšana, apkure un dzesēšana pēdējos gados ir kļuvusi ievērojami efektīvāka, kas nozīmē, ka pati konstrukcija tagad ir viens no galvenajiem enerģijas izmantošanas, oglekļa emisiju un vides kaitējuma faktoriem. Mūsu nozares uzdevums ir ne tikai efektīvāk projektēt un būvēt, bet arī ņemt vērā būves kalpošanas laiku un to, kas ar to notiek beigās. Mēs, iespējams, redzēsim arī vairāk esošo ēku atjaunošanas un nostiprināšanas darbus, nevis ēku nojaukšanu un pārbūvi. Tas nozīmē, ka mums savos dizainos ir jādomā vispusīgāk.”

Semināra laikā tika nodrošināts videoieraksts, kas sinhroni tulkots latviešu valodā.

PREZENTĀCIJA (LV)
PREZENTĀCIJA (EN)
VIDEO (LV, EN)

 

Apmācību semināri 2019. gadā

2019.gada 1.novembrī norisinājās Ekonomikas ministrijas organizēts starptautisks seminārs “LABA PRAKSE BŪVKONSTRUKCIJU PROJEKTĒŠANĀ” (“GOOD PRACTICE IN STRUCTURAL DESIGN”) - viens no trim semināriem būvkonstrukciju projektētājiem, lai paaugstinātu Latvijas speciālistu kompetenci Eirokodeksa prasību pielietošanā un būvprojektu kvalitātes kontrolē. 

Semināru vadīja Dr. Ing. Massimo Penaza no Itālijas – sertificēts eksperts ar 7 gadu pieredzi būvkonstrukciju projektēšanā un ekspertīžu veikšanā dažādās valstīs Eiropā, t.sk. Itālijā, Austrijā, Vācijā, Serbijā un Melnkalnē, kā arī Indijā un Kolumbijā. 2017.gadā M.Penaza ieguvis doktora grādu būvniecības, vides un mašīnbūves inženierzinātnē. Šobrīd M.Penaza darbojas arī kā zinātniskais pētnieks un būvprojektēšanas programmatūras izstrādātājs ražošanai un mācību procesam augstākās izglītības iestādēs. Speciālista ikdienas uzdevumu lokā ir būvkonstrukciju ekspertīzes un dalīšanās ar pieredzei starptautiskās konferencēs. Massimo Penaza ir Trento Universitātes (Itālijā) lektors, kurā vada apmācību kursu "Galīgo elementu metode". Daudzpusīgā M.Penaza pieredze bija liels ieguvums semināra apmeklētājiem, kurus iepazīstināja ar būvprojektēšanas kvalitātes kontroles principiem dažādās Eiropas valstīs. Massimo Penaza atzīst: “Eiropas valstīs vienotus vispārīgos noteikumus būvniecībai veido Eirokodu ietvars, bet detalizētas prasības noteic vietējie būvnormatīvi. Būvniecības normatīvā bāze ir jāpilnveido, tomēr pilnībā to unificēt visā Eiropā to nevarēs, jo katrā valstī ir atšķirīgas prioritātes un klimatiskā situācija.”

Semināra pirmajā daļā lektors M.Penaza detalizēti skaidroja Eirokodeksa EC-0 “Projektēšanas pamatprincipi” B pielikuma prasības par būvju konstruktīvo drošumu, kas ir Eirokodeksa pielikums, kuram sarežģītības dēļ bieži netiek veltīta pienācīga uzmanība. Stāstījums par būvprojektu un aprēķinu detalizāciju atbilstoši dažādām būvprojektēšanas stadijām, gan arī stāstījums par “četru acu principu” un ekspertīzēm tika papildināts ar ilustrācijām no lektora personiskās pieredzes strādājot Itālijā, Austrijā, Serbijā, Indijā un citur, kā arī ar detalizētiem aprēķiniem dažādām būvēm.

Semināra otrajā daļā inženieriem tika sniegts ieskats būvinženieru sertifikācijā dažādās Eiropas valstīs. Massimo Penaza paralēli formālajām procedūrām ilustrēja arī citas atsevišķu valstu projektēšanas tradīcijas. Galvenā atziņa – gan tradīcijas, gan arī formālās procedūras mēdz atšķirties, tomēr ir pamatoti runāt par kopīgu Eiropas un arī pasaules projektēšanas labo praksi.

Semināra “LABA PRAKSE BŪVKONSTRUKCIJU PROJEKTĒŠANĀ” (“GOOD PRACTICE IN STRUCTURAL DESIGN”) video ieraksts angļu valodā ir pieejams šeit, bet prezentācija šeit.

VIDEO
PREZENTĀCIJA

 

2019.gada 15.novembrī norisinājās Ekonomikas ministrijas organizēts starptautisks seminārs “DZELZSBETONA KONSTRUKCIJU APRĒĶINI” (“REINFORCED CONCRETE STRUCTURE CALCULATIONS”), kas bija otrais no trim būvkonstrukciju kompetences paaugstināšanas semināriem.

Semināru vadīja Dr. Ing. Jurgens Einpauls (Jürgen Einpaul) no Igaunijas. J. Einpaulam ir vairāk kā 12 gadu pieredze būvkonstrukciju projektēšanā. Vairāk kā 5 gadus Einpauls ir strādājis būvniecības pētniecības nozarē Šveices Federālajā tehnoloģijas institūtā Lozannā kā doktora asistents. Jurgens Einpauls ir piedalījies dažādu liela mēroga eksperimentu plānošanā un veikšanā, piemēram, plātņu un pamatņu caursspiešana ar un bez bīdes stiprināšanas, vairāku dzelzsbetona konstrukciju elementu modelēšana. Igauņu lektors Šveicē ir asistējis analītisko pieeju izstrādē bīdes kritisko dzelzsbetona elementu projektēšanai un novērtēšanai un 2016.gadā Šveicē ieguva būvniecības inženiera doktora grādu. Pašlaik J.Einpauls strādā Igaunijas uzņēmumā EstKONSULT kā būvkonstruktors, kurš specializējas ēku konstrukciju projektēšanā un projektu vadībā. Semināra organizatoriem Jurgens atklāja, ka 2020.mācību gadā dzelzsbetona konstrukciju aprēķinu tēmu pasniegs Tallinas Tehniskajā universitātē.

Dr. Ing. J.Einpauls pauda pārliecību, ka “konstruktoru darbu Eiropā atvieglotu dzelzsbetona konstrukciju normatīvu vienādošana, lai nebūtu jārisina situācijas, kad tunelim starp kaimiņvalstīm ar vienādiem klimata un ģeotehniskajiem apstākļiem uz robežas pēkšņi mainās drošības prasības”.

Semināra pirmajai daļā lektors Jurgens Einpauls sniedza teorētisko pamatojumu plasticitātes metodēm un to pielietojumam un dzelzsbetona plātņu lieces un bīdes projektēšanai.

Semināra otrajā un trešajā daļā J.Einpauls Latvijas būvspeciālistus iepazīstināja ar dzelzsbetona konstrukciju aprēķiniem uz caurspiešanu un sķērsspēkiem, spiestu-stieptu stieņu modeļu aprēķiniem un mezglu konstruēšanas metodēm. Lektors lielu daļu no saviem zinātniskajiem darbiem ir veicis tieši dzelzsbetona šķērsspēku un plātņu caurspiešanas pētījumos. Seminārā tika izklāstītas gan šķērsspēku un caurspiešanas pārbaužu būvnormatīvu prasības un to pamatojums, gan arī sagaidāmie attīstības virzieni nākotnes būvnormatīvos. Tika skaidrots arī dzelzsbetona konstrukciju aprēķins ar spiesti – stieptu stieņu aprēķina modeļiem, skaidrojumi tika ilustrēti ar praktiskiem piemēriem.

Semināra “DZELZSBETONA KONSTRUKCIJU APRĒĶINI” (“REINFORCED CONCRETE STRUCTURE CALCULATIONS”), video ieraksts angļu valodā ir pieejams šeit, bet prezentācija šeit.

VIDEO
PREZENTĀCIJA

 

2019.gada 5.decembrī LU Dabas mājā norisinājās Ekonomikas ministrijas organizēts starptautisks seminārs “KOMBINĒTO PĀĻU UN SEKLO PAMATU ĢEOTEHNISKIE APRĒĶINI/ COMBINED PILE RAFT FOUNDATION GEOTECHNICAL CALCULATIONS”, kas bija trešais un noslēdzošais seminārs apmācību ciklā būvkonstrukciju projektētājiem par Eirokodeksa prasību pielietošanu.

Semināru atklāja Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Edmunds Valantis, kurš atzinīgi vērtēja Eiropā un pasaulē atzīta speciālista ierašanos Rīgā, lai dalītos savā vērā ņemamajā pieredzē un zināšanās par kombinēto pāļu un seklo pamatu ģeotehniskajiem aprēķiniem. E. Valantis atzīmēja, ka, ņemot vērā nozares pārstāvju interesi un lielo atsaucību, Ekonomikas ministrija plāno organizēt izglītojošus pasākumus būvniecības nozares speciālistiem arī turpmāk.

Semināru vadīja profesors Dr.-Ing. Rolfs Katcenbahs (Rolf Katzenbach) no Vācijas. Laika periodā no 1993.- 2018.gadam R.Katcenbahs bija Darmštates Tehniskās universitātes Ģeotehniskā institūta un laboratorijas (Institute and Laboratory of Geotechnics of Technische Universität Darmstadt, Germany) direktors. Pašlaik viņš vada savu inženierkonsultāciju biroju “Ingenieursozietät Professor Dr.-Ing. Katzenbach GmbH” kā izpilddirektors. Katcenbahs ir Vācijas Inženieru savienības biedrs un valsts sertificēts oficiālais ģeotehnikas eksperts un neatkarīgo trešās puses pārbaužu inženieris-eksperts. Speciālists ir iesaistīts daudzos starptautiskos inženiertehniskos projektos saistībā ar būvju drošību un lietošanu, īpaši debesskrāpjiem, tiltiem, tuneļiem. Profesors Katcenbahs ir pasaulē atzīts speciālists augsnes un iežu mehānikas, ģeotehnisko sistēmu, slīpuma stabilitātes un pazemes konstrukciju (tai skaitā, dzelzceļš un metro tuneļi) jautājumos. Viņa vadībā nozīmīgos projektos visā pasaulē tiek veikta kombinētu pāļu plātnes pamatu (Combined Pile-Raft Foundation (CPRF)) tehnoloģijas veiksmīga pielietošana.

Prof.Dr.-Ing. R.Katcenbahs uzsvēra, ka “projekts, kas veidots ar digitālajiem rīkiem virtuālajā vidē, lai cik perfekts neliktos, var nederēt reālajai videi būvlaukumā un dažādu spēku mijiedarbībai. Inženierim, kas strādā ar BIM, joprojām vajadzīga praktiska pieredze, lai ikvienu konstrukciju projektētu iespējami kvalitatīvu un atbilstīgu konkrētajam objektam”.

Semināra pirmajā daļā profesors Katcenbahs stāstīja par pāļu deformācijām un pāļu darbību, tai skaitā brīvstāvošiem pāļiem, kā arī pāļu puduriem, kombinētu pāļu un plātnes kopdarbību, optimālām grunts izpētes un pāļu pārbaudes metodēm. Visinteresantākā daļa bija par to, kā ar vienkāršotām metodēm meklēt sākotnējus pāļu un plātnes kopdarbībā apvienotu pamatu risinājumus. Prezentācijai tika pievienota papildus informāciju par mūsdienās tik ļoti aktuālu tēmu – ģeotermālo enerģijas izmantošanu ēku apkures un dzesēšanas vajadzībām.

Semināra otrajā daļā Katcenbahs Latvijas būvspeciālistus iepazīstināja ar dažādām problēmām pāļu aprēķinos un plātņu pamatu deformācijās, kā arī ieteica piemērotākās aprēķinu metodes. Noslēguma daļā R. Katcenbahs izklāstīja pāļu un plātņu pamatu kopdarbību vienotā konstrukcijā. Stāstītais tika ilustrēts ar konkrētiem piemēriem gan no eksperimentāliem pētījumiem, gan arī objektiem. Interesants bija ieskats risinājumos objektiem, pie kuriem profesors bija strādājis: dažādām augstceltnēm Frankfurtē, Frankfurtes lidostai, arī augstceltnēm Kijevā, Maskavā un Dubajā un citiem objektiem.

Seminārs angļu valodā norisinājās Latvijas Universitātes Dabas mājā un to apmeklēja vairāk kā 250 dalībnieki, galvenokārt būvkonstrukciju projektētāji, arhitekti un citi būvspeciālisti, kā arī valsts iestāžu un nevalstisko organizāciju pārstāvji, lai papildinātu savas zināšanas par pasaules tendencēm ģeotehniskajos aprēķinos.

Normunds Tirāns , Latvijas Būvkonstrukciju projektētāju asociācijas (LBPA) valdes priekšsēdētājs pēc semināra atzina: “Profesors Rolfs Katcenbachs ir neapšaubāma autoritāte Eiropas un pasaules mērogā. Viņa vērtējumi par augstceltņu pamatiem un tuneļiem bieži tiek uzskatīti par kaut ko līdzīgu “slēdzienam pēdējā instancē”.

“Pats vērtīgākais, ko profesors Katcenbach vairākkārt atbildot uz jautājumiem uzsvēra, viņš nav pie mums ieradies, lai skaidrotu konkrētu aprēķinu metodiku, bet gan lai parādītu veidu, kā domāt un kā risināt komplicētus pamatus, un kāds ir mūsu problēmas risinājuma mērķis. Profesors uzsvēra, ka būves pamatiem noteikti ir jābūt drošiem, bet vienlaicīgi ir jāmeklē arī ekonomiski pamatotus risinājumus”.

Semināra “KOMBINĒTO PĀĻU UN SEKLO PAMATU ĢEOTEHNISKIE APRĒĶINI (COMBINED PILE RAFT FOUNDATION GEOTECHNICAL CALCULATIONS”) video ieraksts angļu valodā ir pieejams šeit, bet prezentācija šeit.

VIDEO
PREZENTĀCIJA

Apmācību semināri tika organizēti Ekonomikas ministrijas iepirkuma “Apmācību semināru cikla “Būvkonstrukciju kvalitatīva projektēšana” organizēšana un norises nodrošināšana” ietvaros (ID Nr. EM 2019/105).

Lapa atjaunota 18.04.2024